Cik daudz jūs tērējat pārtikai? 1
Kad tiek runāts par tēriņiem savu vēlmju un vajadzību apmierināšanai, kā likums, tiek pieminēta arī pārtika, kas ir viena no galvenajām izdevumu pozīcijām. Nevar noliegt, ka bez naudas tērēšanas pārtikai gluži vienkārši nav iespējams iztikt, jo tā ir viena no tām lietām, kas palīdz cilvēkam uzturēt sevi pie veselības un dzīvības. Lai vai kā, liela daļa cilvēku apgalvo, ka pārtikai tiek tērēts pārāk daudz naudas. Interesanti, ka cilvēki ne vien uzskata, ka pārtikai tiek tērēts pārāk daudz naudas, bet arī tik tiešām tērē tai ievērojamas naudas summas, kā to pierāda ne mazums pētījumu un aptauju. Vai mēs varam, tērējot pārāk daudz naudas pārtikas produktiem, uzskatīt tos tikai par iztikas un izdzīvošanas līdzekli?
Vai jūs tērējat pārāk daudz naudas pārtikai?
Balstoties uz vairāku pētījumu rezultātiem, cilvēki jūt, ka pārtikai tiek novirzīts pārāk daudz naudas un ka tā ir milzīga problēma. Cilvēki apzinās to, ka tiem ir jātērē nauda pārtikas iegādei, tomēr nejūtas laimīgi par to, jo pārtikas iegāde attur tos no citu to vēlmju un vajadzību apmierināšanas. Jā, liela daļa pētījumu dalībnieku atzīst, ka naudu, kas ietaupīta un pārtikas rēķina, tie nevis iekrātu, bet gan novirzītu citiem mērķiem.
Šie pētījumi liek aizdomāties par saviem naudas tērēšanas paradumiem uz pārtiku, liekot apjaust to, ka arī mēs pārtikai tērējam pārāk daudz finanšu līdzekļu. Šķiet, visus izdevumus attiecībā uz pārtiku varētu attaisnot, ja vairākumā gadījumu tiktu gatavots un ēsts mājās, nevis ēsts ārpus mājas vai pasūtīts uz māju. Tāpat izdevumus pārtikai varētu attaisnot arī gadījumos, ja tiktu iepirkts daudz dārzeņu un augļu, tādējādi piekopjot veselīgas ēšanas paradumus.
Runājot par saistību starp veselīgu ēšanu un naudas taupīšanu, jāsaka, ka vairums cilvēku uzskata, ka veselīga ēšana ir dārgs prieks, tomēr patiesībā ir pretēji. Neveselīgie ēdieni, piemēram, tā saucamie “fast food” (no angļu valodas – “ātrie ēdieni”) jeb ātrās pagatavošanas ēdieni nereti ir dārgāki par veselīgajiem ēdieniem – tā kā tie ir ātri un vienkārši iegūstami, cilvēki, pērkot šāda tipa ēdienus, maksā par ērtībām, nevis par ēdiena faktiskajām izmaksām. Turpretī veselīgie ēdieni ir ilgāk gatavojami un tādēļ arī ilgāk gaidāmi, tomēr vairākumam mūsdienu cilvēku, kuru ikdiena aizrit steigā un pastāvīgā laika deficītā, ilga gaidīšana nav piemērota. “Fast food” pēc būtības ir tas pats kas ātrie kredīti – ņemot ātros kredītus, cilvēki ātri un vienkārši apmierina savas mirkļa vajadzības, maksājot par to augstu cenu.
Tāpat vairākumā gadījumu ārpus mājas tiek ēsts vai uz māju tiek pasūtīts neveselīgs ēdiens, jo klienti nespēj izkontrolēt to, cik daudz šim ēdienam ir pievienots, piemēram, sāls, cukurs, taukvielas vai kādas citas, ne visai veselīgas piedevas. Šī iemesla dēļ ikvienam būtu ieteicams gatavot pašiem un ēst mājās, tādā veidā izkontrolējot visas ēdiena sastāvdaļas un piedevas, kā arī ietaupot to naudu, kas parasti tiek pievienota ēdiena cenai par tā pagatavošanu un jūsu apkalpošanu.
Šajā gadījumā nemaz nerunāsim par medicīniskajiem izdevumiem veselības sakārtošanai, kas nepieciešama, regulāri ēdot neveselīgu ēdienu. Protams, reizi pa reizei jau var iegriezties un paēst kādā sabiedriskajā ēstuvē, tomēr vienmēr paturiet prātā, ka tad jūs pārtikai tērējat ievērojami vairāk naudas, nekā gatavojot un ēdot mājās. Piemēram, iedomājieties, ko tik jūs nevarētu iegādāties par 5 eiro, ko iztērējat, nopērkot vienreizēju maltīti kādā ātrās ēdināšanas restorānā. Starp citu, jo retāk ēdīsit ārpus mājas, piemēram, kafejnīcā vai restorānā, jo patīkamāka un baudāmāka būs maltīte.
Kur paliek jūsu nauda?
Gluži tāpat kā veicot jebkurus citus tēriņus, arī tērējot naudu pārtikas produktiem, ir svarīgi sekot līdzi saviem izdevumiem un skatīties, kur tie tiek novirzīti. Nereti jūs, iespējams, būsit pārsteigti, redzot, kur jūsu nauda paliek, un vēl vairāk pārsteigti, redzot, ka jūs varētu tērēt ievērojami mazāk. Viena ēdienreize ārpus mājas vienam cilvēkam izmaksā vidēji 5 eiro. Pieņemsim, ka jūs katru darba dienu dodaties pusdienās ārpus mājas. Parēķiniet, cik šāda pusdienošana jums izmaksātu, piemēram, viena gada griezumā. Šķiet, diezgan daudz. Arī tas ēdiens, kas tiek izmests laukā, to nenoēdot vai tam sabojājoties, kaut ko maksā, tādēļ iepērkoties ir būtiski vienmēr saglabāt veselo saprātu un pirkt tikai tik daudz pārtikas, cik konkrētajam cilvēkam vai ģimenei patiesībā ir nepieciešams.
Tikai atklāti izvērtējot savus naudas tērēšanas paradumus un to reālo efektivitāti, ir iespējams apjaust, kurus no paradumiem naudas taupīšanas nolūkos vajadzētu pamainīt. Viens no veidiem, kā ievērojami ietaupīt pārtikai iztērēto naudu, ir maltīšu plānošana. Maltīšu plāns, kas sastādīts vismaz trijām tuvākajām dienām, ievērojami samazina tās naudas daudzumu, kas parasti tiek iztērēta, sagrābjoties no veikala plauktiem kaut ko, kas varētu ātri remdēt esošo izsalkumu. Šī iemesla dēļ būtu ieteicams doties uz veikaliem tikai tad, kad esat kārtīgi paēduši, jo tad jūs nelūkosities ar kāru aci uz produktiem, kas patiesībā jums nemaz nav nepieciešami. Jāuzsver, ka maltīšu plānošana samazina ne vien pārtikai iztērētās naudas daudzumu, bet arī izmestā ēdiena daudzumu, jo, plānojot konkrētas maltītes, tiek pirkts tikai tas un tikai tik daudz, cik nepieciešams ieplānoto maltīšu pagatavošanai.
Ņemiet vērā iepriekš minēto un piedomājiet pie naudas tēriņiem, kas veltīti pārtikas iegādei, un drīz vien jūs sapratīsit, ka regulāri izmestais ēdiens, pusfabrikāti un “fast food” ēdieni ir tie neģēļi, kas jūsu pārtikas rēķinus padara nebeidzami garus. Atgādinām, ka tikai pārskatot savus paradumus, mēs varam ieraudzīt to, ko vajadzētu pamainīt. Pārskatot un izmainot paradumus, kas attiecas uz pārtiku un tās iegādi, ir iespējams tērēt mazāk arī tad, kad tā ir dārga. Ja jūs uztrauc finanšu līdzekļu pārtērēšana pārtikai, varat mēģināt izmantot priekšrocības, ko sniedz kredītlīnija – tā, atšķirībā no kredītkartes, neļaus jums iztērēt vairāk naudas kā jūs būsit noteikuši.
