Cik daudz jāstrādā pašvaldības deputātam? 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) pārliecināts, ka ievēlēto domju deputātu vienīgajam darbam būtu jābūt rūpēm par sava novada vai pilsētas iedzīvotājiem. Savukārt viņa oponenti (tostarp arī liela daļa pašvaldību) pārliecināti, ka pašvaldības deputāts – tas ir tāds kā simbolisks goda amats, ko iespējams veikt no pamatdarba brīvajā laikā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pašlaik vēl tikai apkopo pašvaldību viedokļus par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iecerētajām reformām, taču pēc sarunām ar dažādu novadu un pilsētu domju vadītājiem var prognozēt, ka vairākums vērtējumu būs negatīvi. Ministru gan tas nebaidot: “Nevar sagaidīt, ka reformējamie piekritīs visām reformām. Ar zināmu pretestību esmu rēķinājies un nāksies arī vienoties par kompromisiem, bet nevaru atkāpties no tā, ka šīs lietas ir jārisina.”
Jau vairākkārt esmu rakstījis, ka VARAM piedāvā samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un aizliegt viņiem apvienot vēlēto amatu domē ar darbu pašvaldības kapitālsabiedrību vadībā.
Tā kā deputātu skaita samazināšanas dēļ atlikušajiem varētu pieaugt darba apjoms un iespējas piepelnīties pašvaldības kapitālsabiedrībās būs liegtas, kompensācijai ministrija piedāvā krietni palielināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku likumā noteiktos pašvaldības deputāta atalgojuma griestus, ļaujot viņiem saņemt līdz 900 latiem mēnesī.
“Tādējādi deputāti vairāk laika varēs veltīt savu deputāta amata pienākumu apzināšanai un godprātīgai izpildei, iepazīties ar vispusīgu informāciju, kas nepieciešama amata pienākumu veikšanai”, teikts likumprojekta anotācijā.
Sprūdžs apgalvo, ka vēlas panākt tikai to, lai pašvaldības kļūtu profesionālākas, caurspīdīgākas un vairāk darbotos iedzīvotāju interesēs. Savukārt pašvaldību vadītāji bažījas, ka pārlieku enerģiskais ministrs sabojās pietiekami labi funkcionējošu mehānismu. Arī lielākās algas nav nekāds mierinājums.
Nebūs ko darīt?
Jaunjelgavas novada domē ir 15 deputāti. No viņiem pastāvīgā darbā pašvaldībā skaitās tikai domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Pārējie 14 deputāti ierodas tikai uz domes un komiteju sēdēm. Saskaņā ar domes noteikumiem par savu darbu viņi saņem nevis algu, bet atlīdzību četru latu apmērā par katru nostrādāto stundu, kā arī 20 latu kompensāciju par ceļa izdevumiem, papīru elektroniski piesūtīto dokumentu drukāšanai un tamlīdzīgiem tēriņiem. Vidēji viens deputāts par darbu Jaunjelgavas novada domē saņem aptuveni 50 latus mēnesī (ja ir cītīgi apmeklējis visas sēdes).
Sprūdža idejas par jauno deputātu atalgošanas kartību novada mēru Libeku ne pa jokam satraukušas: “Pašlaik mēs deputātu darba nodrošināšanai tērējam 8000 latu gadā. Pie jaunās sistēmas mums algās vien būs jārēķina kādi 160 000 latu. Mūsu izmēra pašvaldības budžetam tas ir pamatīgs trieciens.
Turklāt mums nav tik daudz kabinetu, kur viņus sasēdināt un patiesībā man nav ne jausmas, ar ko deputāti varētu pilnu darba dienu te domē nodarboties. Varbūt man būs jāatlaiž pieredzējuši un iestrādājušies administratīvie darbinieki un jāapmāca deputāti darīt melno darbu – rakstīt un vadīt projektus?”
Par Jaunjelgavu trīsreiz mazākajā Mērsraga novadā ir 13 deputāti, bet arī te algotā darbā strādā tikai domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons. Pārējie saņem atlīdzību – trīs latus par katru nostrādāto stundu. Ierindas deputātam mēnesī sēdēs jāpavada aptuveni divas līdz trīs stundas. “Izpildvarā mums ir seši cilvēki, kas tiek galā ar saviem pienākumiem, tāpat kā deputāti tiek galā ar lēmumu pieņemšanu. Neredzu kaut vienu iemeslu, kādēļ cilvēkiem vajadzētu pamest savu pamatdarbu un visu dienu strādāt domē. Nezinu, kā lielajās pilsētās, bet mums te, mazajās pašvaldībās, deputāta statuss vairāk ir tāds misijas darbs,” sprieda L. Karlsons. Sprūdža rosināto deputātu skaita samazināšanu gan viņš atbalsta, jo Mērsragā ar 13 tautas kalpiem uz aptuveni 2000 iedzīvotājiem esot krietni par daudz.
Rīgas domē noteiktā stundas likme deputātam ir 13,6 lati, bet domes noteikumos noteikts, ka deputātam apmaksā 40 nostrādātas stundas mēnesī. Tādēļ ierindas deputāts mēnesī var saņemt, maksimums, 544 latus “uz papīra”. Savukārt galvaspilsētas mērs, viņa vietnieki un komiteju vadītāji atrodas darba attiecībās ar pašvaldību un saņem noteiktu algu.
E. Sprūdžs ir izbrīnīts par apgalvojumiem, ka deputātiem pašvaldībās nebūs ar ko nodarboties pilnu darba dienu. “Katrs deputāts, pat vismazākajā pašvaldībā, pārstāv vairāk nekā simts iedzīvotājus. Apkalpot viņus ir pietiekami nopietns darbs. Tā nemēdz būt, ka politiķim ir pārāk daudz brīva laika,” teica Sprūdžs. Viņš arī atgādināja, ka 900 lati būs tikai maksimālā robeža, kuras ietvaros katra pašvaldība pati tiesīga noteikt deputātu algas apmēru. Ministrs pārliecināts, ka dažu tūkstošu latu palielinājumu katras pašvaldības budžetā noteikti atsvērs deputāta darba kvalitātes uzlabošanās.
Aizbiedēšot profesionāļus
Visi aptaujātie mēri pārliecināti, ka, aizliedzot amatu savienošanu, daudzi pašvaldības darba specifiku pārzinoši un vadošos amatos pieredzējuši cilvēki vienkārši nekandidēs vēlēšanās. “Tas nozīmē, ka man ne tikai būs jāmaksā alga, bet arī jātērē laiks un nauda, lai apmācītu pilnīgi nepieredzējušus cilvēkus,” teica Jaunjelgavas mērs G. Libeks.
Ministrs Sprūdžs gan aicina nedomāt tik slikti par Latvijas iedzīvotājiem un aicina paplašināt to cilvēku loku, kuri ir gatavi vadīt un pieņemt lēmumus, jo valstī esot “katastrofāls politiķu deficīts”. “Uzticamies jaunajiem, laižam viņus pie darba, pamācām un, iespējams, ka viņiem sanāks daudz labāk nekā esošajiem,” iesaka ministrs.
Tomēr skaidrs, ka daudzi no tagadējiem politiķiem pie jaunās kārtības, visticamāk, neturpinās darbu pašvaldībā. Arī Aizputes novada domes deputāts Gundars Sisenis, kurš vienlaikus ir arī piena pārstrādes uzņēmuma SIA “Elpa” vadītājs. Formāli Sprūdža reformas neaizliegs viņam savienot pašvaldības deputāta darbu ar privāta uzņēmuma vadīšanu. Taču faktiski tiek sagaidīts, ka turpmāk deputāti pilnu darba dienu veltīs tieši darbam pašvaldībā. “Ja man nākamajās vēlēšanās būs jāizvēlas, kur turpmāk strādāt, tad, visticamāk, palikšu savā uzņēmumā. Un tāpat noteikti darīs arī daudzi citi uzņēmēji. Baidos, ka novadi no tā tikai zaudēs, jo mēs ar savu saimniecisko skatījumu varam dot vērtīgu pienesumu pašvaldības darbā,” spriež G. Sisenis.
“Varbūt ministrijai vienkārši aizliegt pašvaldību vēlēšanās kandidēt cilvēkiem, kas saistīti ar mākslu, kultūru, izglītību, sportu, jo tās visas ir pašvaldības darba sfēras,” ironizēja Mērsraga mērs Karlsons.
Kā amatu apvienošanas aizlieguma iemesls tiek minēts interešu konflikta un korupcijas risks. Taču pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas tiek minēts kā patiesais šīs idejas autors, nevar nosaukt nevienu konkrētu gadījumu, kad pašvaldībnieki šādu amatu apvienošanu būtu izmantojuši ļaunprātīgi.
Tiesa, bijuši gadījumi, kad domes izpilddirektors vienlaikus ir arī deputāts, kuram izpilddirektora darbs jākontrolē. Un šādi gadījumi nav savienojami ar labas pārvaldības praksi. Tāpat tiek piesaukti Igaunijas un Lielbritānijas piemēri, kur pašvaldību deputātiem aizliegts ieņemt amatus izpildvarā.
Vakar Sprūdžs iecerētās pašvaldību reformas pārrunāja ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Prezidents ministram aizrādīja, ka šobrīd pieteikto reformu apjoms prasa daudz argumentētāku skaidrojumu un to sekmīgai ieviešanai būtu jāpanāk samērīgi kompromisi starp visām pusēm.
