Cik cilvēku nomirst, gaidot rindā uz izmeklējumiem? 65
Uz jautājumu, vai ir statistika par cilvēkiem, kuri, gaidot rindā uz izmeklējumiem, nomirst, TV24 raidījumā “Uz līnijas” atbild Līga Kozlovska, 14. Saeimas deputāte (ZZS), Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja.
Viņa norāda, ka šis skaitlis ir izrēķināts. Skaitlis esot izskanējis no Ārstu biedrības – aptuveni 10 cilvēku dienā.
Tas bija aprēķināts laikā pēc Covid pandēmijas. Sekas esot bijušas bija dramatiskas, viņa stāsta.
L.Kozlovska secina: “Skaitļi mūsu Latvijas iedzīvotāju veselībai nerunā par labu.”
Kā ziņots, valdība nolēma piešķirt papildu 41,3 miljonus eiro, lai veselības nozarē nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, paredz valdībā 5.septembrī skatītais “Informatīvais ziņojums par ārkārtas situācijas novēršanu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā”.
Kā norāda Veselības ministrija (VM), 2022. un 2023.gadā ir pieaudzis pacientu skaits, kuri ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm tika nogādāti slimnīcā. Turklāt ir mainījusies proporcija – klīniskās universitātes slimnīcās pieaug pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā – vidēji katru mēnesi 60% pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40% ierodas paši, kas liecina par ambulatoro pakalpojumu nepieejamību.
Tāpat šobrīd atsevišķos pakalpojumu veidos gaidīšanas rindas garums pārsniedz vairākus mēnešus, lai saņemtu diagnosticējošos izmeklējumus. Piemēram, lai saņemtu kodolmagnētisko rezonansi, gaidīšanas laiks vidēji ir 173 darba dienas, uz ultrasonogrāfiju – 115, bet uz doplerogrāfiju – 114 darba dienas.
Garākās gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām ir gastroentroloģijā – 124 darba dienas, endokrinoloģijā – 115 darba dienas un hemotoloģijā – 104 darba dienas.
Dienas stacionāru pakalpojumu saņemšanai garākās gaidīšanas rindas ir hronisko sāpju pacientu ārstēšanai – 171 darba dienas, ķirurģiskie pakalpojumi oftalmoloģijas dienas stacionārā jāgaida 170 darba dienas un otolaringoloģijā pieaugušajiem – 70 darba dienas. Rehabilitācijas pakalpojumu, tai skaitā dienas stacionārā, saņemšanai vidējais gaidīšanas laiks ir 98 līdz 120 darba dienas.
Tāpat šobrīd slimnīcām kļūst aizvien kritiskāk nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumu pacientiem, jo slimnīcu izdevumi netiek nosegti atbilstoši reālām izmaksām. Paaugstinātās elektroenerģijas izmaksas sadārdzina pacienta ārstēšanu, bet bez medicīnisko iekārtu izmantošanas ārstniecības process tiek paralizēts. Lai nodrošinātu savlaicīgu diagnostiku un kvalitatīvu ārstēšanu, pacientam jāveic diagnostiskas manipulācijas, kā arī nepieciešamības gadījumā jāveic operācijas, klāsta VM.
VM norāda, ka papildu finansējuma nepiešķiršanas gadījumā slimnīcas būtu spiestas slēgt nodaļas, nevarēšot veikt pacientu veselības stāvokļa diagnostiku un operācijas, kas savukārt novedīšot pie tā, ka pacienti nesaņems savlaicīgi medicīnisko palīdzību un pieaugšot novēršamo nāvju skaits.
Saskaņā ar slimnīcu iesniegtajiem pārskatiem par līdzekļu izlietojumu, 2023.gadā elektroenerģijas izdevumu segšanai slimnīcām papildu nepieciešamais finansējums ir 17 630 413 eiro. VM uzsver, ka to nodrošināšana ir kritiska, lai slimnīcas varētu turpināt nodrošināt pat neatliekamā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību. Dati uz 2023.gada 1.augustu liecina, ka rinda uz plānveida stacionāriem pakalpojumiem gaida 26 000 pacientu, no kuriem rindā ilgāk nekā 16 nedēļas gaida 13 500 iedzīvotāji.
Turklāt šī gada pirmajā pusgadā ir izveidojusies laboratorisko izmeklējumu pārstrāde 8 017 532 eiro apmērā. Veicot novērtējumu gada griezumā un prognozējot faktiskās izpildes otrajā pusgadā, VM norāda, ka 2023.gadam indikatīvi papildus būs nepieciešami 14 678 107 eiro. Savlaicīga laboratorisko izmeklējumu nepieejamība būtiski apgrūtinās ārstniecības procesu un pacients nesaņems atbilstošu ārstēšanu. Rezultātā vismaz pieci miljoni izmeklējumi netiks veikti, norāda ministrija.
VM arī vērš uzmanību, ka vairākas slimnīcas, piemēram, Daugavpils reģionālā slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Kuldīgas slimnīca jau ir informējušas par finanšu trūkumu un tuvojošos bankrotu.
VM uzsver, ka situācija tiek vērtējama kā kritiska, tāpēc nepietiekama finansējuma dēļ veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem tiks patraukta. Ministrija kopā ar nozares sadarbības partneriem norāda uz šī brīža situācijas akūtumu, kas daļai no ārstniecības iestādēm liek pāriet uz maksas pakalpojumiem, kas lielākajai sabiedrības daļai nav pieejami un sarežģī ārstniecības procesu. Tādēļ, lai turpinātu nodrošināt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un novērstu ārkārtas situāciju, nepieciešams papildu finansējums.
