Brieži, mežacūkas un zosis. Cik būtiski ir meža zvēru un putnu nodarītie postījumi. kā tos ierobežot? 1
Aizvadītā gada salīdzinoši trūcīgā raža, visticamāk, rosina savvaļas dzīvniekus aktīvāk mieloties sējumos. Savukārt lielās izcirstās meža platības rāda ceļu uz jaunaudzēm, par kuru drošību rūpes uzņēmušies medību kolektīvi. Aizvien lielāku postu saimniecībām nodara arī zosis, kuru aizbaidīšanā efektīvu līdzekļu tikpat kā nav. Iepriekš teiktais rāda, ka būs jāmeklē jauni ceļi savvaļas dzīvnieku skaita regulēšanā. Lauku saimniekiem un ekspertiem vaicājām par savvaļas dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un iespējamajiem šīs problēmas risinājumiem
Ingus Blumbahs, Lībagu pagasta ZS Lagzdkalni saimnieks:
– Patlaban meža cūku vietā sējumus posta brieži. Ir atšķirība abu dzīvnieku paradumos – meža cūka ēd gatavu kukurūzas vālīti, briedis izgrauž vidiņus, kad augs ir izdzinis 8.–9. lapiņu, – ap Līgo svētkiem. Ar meža cūkām cīnījos gan kopā ar medniekiem, gan arī ar elektrisko ganu. Tomēr, ja uz lauka nāk 20–30 meža cūku liels bars, elektriskais gans tās neattur. Elektriskais gans no maltītes saimniecības laukā neattur arī briežus. Ar postījumu aktu tos var sākt šaut no 15. jūlija.
Mana piena lopkopības saimniecība atrodas Lībagos, bet pats es medīju arī Spārē. Tur problēmas sagādā jaunaudzes. Apkārtējie meži ir izcirsti, brieži nāk mieloties uz jaunaudzēm. Valsts Meža dienests draud ar sankcijām par to, ka nodarīti postījumi, tomēr medību licences plāns ir izpildīts, tāpat arī piešķirtais virslimita daudzums. Patlaban ir skaidrs, ka kaut kas nenotiek pareizi – ir nepareizi aprēķināts zvēru daudzums vai arī notikušas kļūdas licenču piešķiršanā. Iespējams, nepareiza ir formula, ar kuru rēķina dzīvnieku šaušanai izsniedzamās atļaujas. Par to runā skaitļi. Mūsu mednieku kolektīvs 2018./2019. gada sezonā nošāva pusotras reizes vairāk briežu nekā iepriekšējā. Un tomēr nespējam pietiekami efektīvi regulēt dzīvnieku daudzumu. Zvēru ir pārāk daudz!
Pēteris Bērziņš, Smiltenes pagasta ZS Braslas saimnieks:
– Mūsu saimniecībā zosis nerro, plūkā sēto zālāju 25 ha platībā. Šie postījumi kavēs zālāju pļauju, būs zaudējumi. Mednieki mūsu laukus nesargās, viņi šos putnus medīt nedrīkst. Dēls sarūpēja skaļu putnu un zvēru atbaidītāju runātāju, kas nu jau nedēļu putnus no viena lauka aizbiedē. Tomēr skaņu pēc 250 metriem slāpē dabisks pacēlums. Zosis dienas laikā dzīvo pļavās, naktī – arumā.
Graudaugu lauka malā liekam putnu biedēkļus, tie izpilda savu uzdevumu, putni netuvojas.
Par apdrošināšanu pret putnu postījumiem neesmu dzirdējis. Esmu apdrošinājis dzīvnieku ganāmpulku. Kad redzu risku, apdrošinu arī ziemāju sējumus.
Jānis Straģis, Brunavas pagasta ZS Krišjāņi saimnieks:
– Mūspusē savvaļas dzīvnieku postījumus neredzu kā akūtu samezglojumu. Agrāk lielākās sējumu postītājas bija meža cūkas, patlaban to nav. Parādās gan zosis, un mēs šajā gadā sākām tās dzenāt. Esmu noslēdzis līgumu ar vietējo mednieku kolektīvu, kas dod tā biedriem tiesības medīt manas saimniecības laukos. Kad vajadzēja cīnīties ar meža cūkām, šī sadarbība lielu efektu nedeva. Patlaban mums un gandrīz visiem saimniekiem vislielākās rūpes sagādā sausums.
Jānis Siliņš, Strenču novada ZS Lejas Ruķi saimnieks:
– Ar katru gadu zosu ir aizvien vairāk. 2000. gadā to šeit nebija. Pie mums, šķiet, šiem putniem ir kā oāze, kur patverties. Zosu aizbaidīšanai uz lauka lieku ar propāna gāzi darbināmos lielgabalus, kas rada šāviena troksni. Novietoju arī putnu biedēkļus. Kad putnus nobiedē, tie paceļas gaisā un dodas uz citu lauku. Putni jūt, ka tos neaiztiek, tāpēc tie aizvien atgriežas un atved līdzi arī citus savus sugas brāļus.
Zosu šaušana ir aizliegta dabas aizsardzības nolūkā, lai gan zinātāji teic, ka vairākās valstīs tā ir atļauta. Noteikti atbalstu šaušanas aizlieguma atcelšanu zosīm. Padomāsim – ja putns saēdas kodinātus graudus, kā tas ietekmē tā veselību un pēcnācējus?
Mums ar briežiem tik traki kā Kurzemē nav. Tie, protams, nodara postījumu, tomēr arī dabai ir jāatdod tās tiesa. Vasarāji patlaban vēl dīgst. Kad tie sadīgs, varēs rēķināt zaudējumus. Sējumus neapdrošinu.
Aigars Dulbergs, Ķoņu pagasta ZS Tīrumkalni saimnieks:
– Ar savvaļas dzīvnieku problēmu tiekam paši galā, mums tā nav svarīga. Dēls ir mednieks, es esmu svētdienas mednieks – agrāk karojām pret meža cūkām. Šogad ar kvadriciklu un, ja vajag, ar automašīnu dzenājam zosis. Tiekam galā tāpēc, ka sējumu platības ir mērāmas simtos hektāru. Ja putni būtu jādzen projām no tūkstošiem hektāru, būtu citādi. Saimniekiem pašiem vajadzētu sargāt savus laukus. Mēs par apdrošināšanu pret savvaļas dzīvnieku un putnu nodarīto postu nedomājam.
Maija Rēna, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciāliste:
– Dabas aizsardzības pārvalde šopavasar saņēmusi jau 76 pieteikumus par augkopībai nodarītajiem postījumiem. Tas ir krietni vairāk nekā pērn. Šogad pieteiktā platība jau pārsniedz 2000 ha. Visvairāk postījumi nodarīti Latgales un Vidzemes reģionā.
Agrāko gadu pieredze liecina, ka visbiežāk postījumus sējumiem nodara zosis un dzērves. Visbiežāk postītās kultūras 2018. gadā bija lauka pupas un ziemas kvieši. Arī šajā gadā par šo kultūru apdraudējumu pieteikumu ir visvairāk. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no postītās kultūras un postījumu platības. Izmaksāto kompensāciju apmērs 2018. gadā bija robežās no 307 līdz 533 eiro par ha.
Lai saņemtu kompensāciju, postījumu vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem postījumu novēršanai. Piemēram, jābūt uzstādītiem vizuālajiem vai akustiskajiem atbaidītājiem. Svarīgi, lai zemes īpašnieks iespējami agrāk vēršas DAP, lai būtu iespējams dabā fiksēt nodarīto postījumu apmēru.
Kompensācijām var pieteikties arī zivsaimnieki, kuriem zaudējumus radījuši zivjēdāju putnu sugas un ūdri. Kā arī biškopji, kuru saimniecībās postījumus pastrādājuši lāči. Plašāks skaidrojums par kompensāciju piešķiršanas kārtību un aprēķiniem, kā arī iesniegums lejupielādei pieejams DAP mājas vietnē.
Pieteikumu kompensācijas saņemšanai iespējams iesniegt, sūtot to pa pastu, klātienē DAP, kā arī pa e-pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Papildu informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē, zvanot pa tālruni 67509766 vai rakstot e-pastu: [email protected].
Māris Vinklers, EURORISK Agro, Lauksaimniecības apdrošināšanas produktu vadītājs:
– Meža zvēru un putnu nodarīto bojājumu risks sējumu apdrošināšanā ir jaunums kopš 2018. gada rudens. Ar šo risku tiek segti bojājumi, ko radījuši brieži, aļņi, stirnas, meža cūkas, protams, arī zosis u. c. Visbiežāk tie ir briežu izbradāti un noēsti lauki, meža cūku rakumi, kā arī zosu notrimmerētie bojājumi. EURORISK Agro šāds risks būs pieejams visām saimniecībām, kas šovasar izlems apdrošināt savus vasarājus. Komplektā būs pieejami krusas, lietusgāžu, vētras un veldres riski. Polises prēmiju nosaka – kādus kultūraugus saimniecība apdrošinās, hektāru apjoms un hektāra vērtības (cena x raža/t). Atlīdzība tiek rēķināta procentuāli no apdrošinātās ražas vērtības.
Kārlis Ruks, Smiltenes novada ZS Jaunkalējiņi saimnieks:
– Vislielākos postījumus sējumiem nodarīja un aizvien nodara brieži. Rudzi atjaunojas, bet trīs no 17 sētajiem rapšu hektāriem ir zaudēti. Zosis ir kļuvušas daudz drošākas nekā agrāk. To aizbaidīšanā izmantojam putnu biedēkļus, maisus un petardes, tomēr nelīdz. Putni paceļas, kādu brīdi lido un atkal nolaižas. Patlaban zosis enerģiski ir metušās uz zirņu laukiem. Ļoti aktīvi tos sargājam. Izskatās, ka tās ieradušās uz palikšanu, nevis uz īsu brīdi. Vajadzētu Latvijā, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, atļaut arī zosu šaušanu.
Briežu postījumi agrāk nebija tik izteikti kā šajā ziemā. Tas, visticamāk, skaidrojams ar aizvadītā gada trūcīgo ražu. Uz viena sava lauka 7 ha platībā reiz saskaitīju 22 briežus. Esam noslēguši līgumus ar vietējo mednieku kolektīvu. Mednieki saņemtās šaušanas licences briežiem ir izmantojuši, tāpēc dzīvnieku daudzumu regulēt nav iespējams. Noteikti būtu jāizsniedz vairāk atļauju briežu šaušanai.
Agnese Celova, Rojas novada SIA Dižglābas saimniece:
– Cīnāmies ar briežiem, bet izskatās pēc cīņas ar vējdzirnavām. Ziemāji 10 ha platībā ir noēsti tā, ka palikušas strīpiņas, zelmeņa nav. Trīs hektāru lielā zālāju lauka malā šaujam raķetes. Vienā vakarā tās dzīvniekus atbaida, nākamajā vakarā tie atgriežas. Zālāju lauki ir sabradāti, savvaļas dzīvnieki izravē lauku ar visām āboliņa, lucernas un citu augu saknēm. Zvēri ir valsts īpašums, tāpēc valsts par tiem ir atbildīga. Valsts dzīvnieki barojas privātas saimniecības īpašumā – tā ir valsts mēroga problēma! Jā, medības notiek – ziemā ar dzinējiem, vasarā uz gaidi. Pastāvīgas lauku uzraudzības no mednieku puses taču nav! Pēc 30 dzīvnieku liela briežu bara viesošanās saimniecības laukā pārņem bezspēcība. Dažkārt šķiet, ka uzturam briežu dārzu. Briežu buļļu ir mazāk, tomēr nav jūtama šīs sugas dzīvnieku populācijas mazināšanās. Brieži no Slīteres rezervāta nāk uz tuvējo saimnieku laukiem baroties. Nākamgad esam iecerējuši sākt apjozt saimniecības laukus ar žogu. Vai valstij būtu jānāk palīgā ar atbalstu?
Aleksandrs Harlamovs, juniors, Višķu pagasta SIA Agraris saimnieks:
– Mums savvaļas dzīvnieki, galvenokārt zosis, izpostīja ziemas kviešu sējumus aptuveni 100 ha platībā. Stirnu un aļņu postījumi ir pavisam nelieli. Kamēr nav izdīguši asni, putnus dzenājam ar automašīnu. Atlikušie ziemas kvieši vien tagad iegūst zaļo krāsu, atgūstas. Laukus nepārsēsim. Pieredzējušie agronomi teic, ka putnu nodarītie zaudējumi patlaban ir 1–2 t/ha lieli. Iespējams, mūsu saimniecībai nodarītie postījumi būtu mazāki, ja mēs neatrastos pie Višķu ezera. Laukiem, kas atrodas 20 kilometru attālumā no tā, postījumu nav.
Nekad agrāk tik daudz zosu mūspusē nav bijis. Nekad agrāk no apkārtējiem pagastiem nav arī bijusi tik skaļa rezonanse par šo putnu radītajiem zaudējumiem zemniekiem.
Esam runājuši ar nozares pārstāvjiem par zosu šaušanu, tomēr viss ir palicis runāšanas līmenī. Paši esam mednieki, mūsu lauki atrodas medību iecirkņa teritorijā, tomēr šim nosacījumam nav nekādas nozīmes. Pieteikumu Dabas aizsardzības pārvaldei par zosu nodarītajiem zaudējumiem iesnieguši neesam.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops maija numurā
