Anda Buševica: Cik brīnišķīga dzīve! 2
Anda Buševica, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Lija, upmalā visu dienu brangi lija. Silts, mazgājošs, nesavtīgs lietutiņš. Šādus tādus flokšus gar zemi samazgājis, kādu smilgu kumšķi sapeckājis, izveidojis eksplozīvu instalāciju no biezi saaugušajiem krūmiem. Nekas, viss der! Rožu lapas spīd, jaunie pumpuri riešas, būs iespaidīgs otrais vilnis! Sliekas danco siltajās peļķēs un vakars smaržo pēc Dieva. Tieši tā, kā jābūt vasarā.”
Reizēm pārņem nostalģija pēc manas vecvecmāmiņas laikiem, kad dienasgrāmatu rakstīšana, savas dzīves ikdienas pārdomāšana bija daļa no izglītota cilvēka sevis kopšanas darba. Un tomēr arī mūsdienās dienasgrāmatas top, piemēram, sociālajos tīklos.
Sandras Zilbertas “Facebook” profila ieraksti (vienu jau citēju slejas sākumā) gada garumā veido dārza, meža treniņu, mājdzīvnieku kaprīžu un mīļu tuvinieku klātbūtnes dienasgrāmatu. Lasu un jūsmoju arī tāpēc, ka šie ieraksti apzināti dzīvi glezno tādu, kādu autore (un arī mēs, lasītāji) to vēlētos atcerēties. Skaistu. Arī “FB” dienasgrāmatu rakstīšana ir dārznieka darbs, izravējot nezāles, uzbužinot dobes, tikai šoreiz šis dārzs ir mūsu galvās – kā mēs domājam, ko izvēlamies atcerēties.
Pavasaris sākas 4. maijā: “Priecīgu Latvijas Neatkarības dienu visiem! Mums šodien labs treniņš mežā un saule dārzā, bet mežā mani pusēdušu un izslāpušu skaisti aizkūkoja dzeguze. Atceramies šodien, ka neatkarība ir mūsu – tautas – kopīga prāta un sirds telpa, lai cik brīnišķīgi atšķirīgi mēs būtu sīkumos.
Lai spēks tajā palikt ir ar mums!” Dienasgrāmata brīžam tiek rakstīta angliski, droši vien, lai arī ārvalstu draugi varētu sekot, bet 5. maijā pēkšņi kāds citāts franciski: “Le vent se lėve!… Il faut tenter de vivre!” – “Vējš ceļas, mums jāpapūlas dzīvot!”
Sandras dārzs atrodas Pierīgā, Misas upes krastā, un standarta mazdārziņa 400 kvadrātmetros viņa pamanījusies sapulcināt 28 pujenes, 64 rozes, 25 šķirņu pavasara puķes, septiņas magnolijas. 10. maijs. “Jauna dobe ar nosaukumu “Flīģelis”. Jo man dārzā par maz dobju. Ir dobe “Pitona kapiņš”, “Pusmēness”, protams, apaļdobe un Akmeņu dobe. Hortenziju kvadrātdobes lielā un mazā. Paviljona dobe, pergolas dobe un visu debespušu dobes.”
25. maijs. “Dārzā zied Laimoņa Zaķa kolekcijas zemie īrisi ar kino cienīgiem nosaukumiem ‘Mordor’ un ‘Channeling Loretta’, nepacietīgi gaidu ‘Devils Night’ un ‘Stop and Stare’.” Viens no maniem mīļākajiem ir 6. jūnija ieraksts: “Iekrist krēslā, izstiept pēdas un… laaabi! Vienkārši labi.” Ar Sandru Zilbertu pirms gadiem trīsdesmit kopīgi cīnījāmies par brīvu un zaļu Latviju Vides aizsardzības kluba akcijās.
Sen neesam tikušās, bet zinu, ka abas esam darbā novērtētas, pieaugušu bērnu mammas. Par pārguruma tulznām Sandras Zilbertas dārza dienasgrāmatas ziņo netieši: “Pēdējā laika intensīvās dienaskārtības dēļ Muninns (upmalas priekšnieks un internetu ietekmelis, tā runcis tiek pieteikts kādā citā “FB” rakstā. – A. B.) jūtas aicināts rūpēties par mani. Dzied, lai es celtos līdz ar saulīti un visu pagūtu.
Gādā, lai es kārtīgi paēstu – dienā man, Muninnprāt, jāapēd vismaz divi trekni peļuki. Tie man tiek piegādāti vēl pusdzīvi, domājams, lai stimulētu manus instinktus.” Šajās dienasgrāmatās ir arī šīs vasaras karstums: “Ūdenī, ūdenī, vislaik ūdenī. Smaržojam pēc upes, dūņām, mētrām, visādīga zaļuma un slapja lietussarga. Mums ir melni ienadži un izmirkuši, krunkaini pirkstu spilventiņi, jo dārzs mērcējas vienā laidā. Kā vienā galā mērcēšanu beidzu, tā otrā sāku atkal. Ēnā ir arī viens ļoti slapjš suns, viens ļoti sauss suns un divi ļoti pārkarsuši kaķi.”
Dabas aizsardzības eksperts Viesturs Lārmanis pirms nedēļas “FB” publicēja ierakstu: “Varbūt kļūdos, bet tāds iespaids, ka ar katru dienu cilvēkos pieaug aizvien lielāks naids un nemiers. Tādēļ nolēmu ik dienas publicēt pa taurenīša, puķītes, zvēriņa… bildītei. Varbūt tās dažas sekundes, ko kāds uz tām skatīsies, būs tās pašas, ko citādi cilvēks veltītu dusmu ziņām. Varbūt dusmīgā laiktelpa tā kļūs mazliet mazāka.”
Kad rožu ziedos, pļavu puķēs, sēņu grozos un miglas vālos pāršķirstu “FB” mirkļus, man šķiet, ka šī ir bijusi viena brīnišķīga, izdevusies vasara. Un man nemaz negribas skatīties citur.
