Ja indīgi, vai slikti? 0
Nav noslēpums, ka daļa augu ir indīgi. Tādi, piemēram, ir eiforbiju, amariļļu, nakteņu un daži kallu dzimtas pārstāvji, kas atrodami arī LU Botāniskā dārza kolekcijā. Visvairāk būtu jāsargājas no dīfenbahijas, akokantēras, oleandra, cifomandras, eiforbijas. Oleandra sula satur kardiotoksisku savienojumu, tāpēc Dienvidāfrikas iedzīvotāji šo augu izmantoja, lai saindētu bultas. No mutes mutē klīst nostāsts, ka vairāki karavīri miruši, ēdot oleandra zaru ugunskurā ceptu gaļu. Vai šie un citi indīgie augi, kurus mājās un darbavietā audzējam ar nolūku izrotāt, var negatīvi ietekmēt mikroklimatu telpās un cilvēku pašsajūtu?
“Katrs augs šajā pasaulē nācis ar savu sūtību. Nevar teikt, ka augi, kas satur indīgus savienojumus, piemēram, alkaloīdus un glikozīdus, nekam neder. Ja šādi domāsim, ar negatīvām domām augam patiešām piešķirsim sliktu auru. Tomēr par katru augu, ko vēlaties audzēt savā tuvumā, jāiegūst plašāka informācija, lai zinātu, kurā reģionā ir tā dzimtene, kā tas kopjams un vai nav indīgs. Indīgās vielas augos nav gaistošas un neizplatās apkārtējā vidē, tomēr, ja nevēlaties turēt mājās augu, kas satur indīgus savienojumus un jums rada bažas, varat no tā atbrīvoties. Īpaši tas attiecas uz ģimenēm ar maziem bērniem. Patiešām nopietni jāapsver, vai indīgs augs, kura lapu vai ogu bērns vai mājdzīvnieks var apēst, ir vajadzīgs,” stāsta Dace Grīviņa. Šā iemesla dēļ katra telpauga izvēle ļoti rūpīgi jāapsver arī bērnudārzos.
“Turiet savā tuvumā augus, kas sagādā prieku un nav grūti kopjami! Un nevajag klausīties negatīvās runas par viena vai otra auga slikto ietekmi uz cilvēku. Visi telpaugi ir mūsu draugi. Tikai nedrīkst aizmirst, ka tie ir dzīvi, spēj just un gaida, lai izturas ar mīlestību,” uzsver speciāliste.
Vairāk par augiem var lasīt žurnāla “36,6°C” pielikumā “Dabas Dziedniecības Ceļvedis”
