Uzsūc toksiskas vielas 0
ASV Vides aizsardzības dienests paudis viedokli, ka cilvēka veselību apdraud dzīves telpas piesārņojums ar toksiskajām vielām, kas izgaro no būvniecības darbos izmantotajiem materiāliem, tostarp lakām, krāsām, līmes. Tās gaisā izdala formaldehīdu, ksilolu, toluolu, benzolu, trihloretilēnu, hloroformu, amonjaku un acetonu. Šo vielu ietekmē gaisa piesārņojums telpās mēdz būt tūkstoš reižu lielāks nekā, piemēram, priežu mežā. Jutīgi cilvēki, it sevišķi mazi bērni un veci cilvēki, uzturoties šādās telpās, var justies slikti un saslimt. Amerikā pat ieviests jēdziens slikto telpu sindroms. Ļaudis sāk just nepamatotu nogurumu, galvassāpes, nervozitāti, var attīstīties plaušu un bronhu saslimšanas vai alerģija. Kaitīgo vielu ietekmi vēl vairāk pastiprina alerģijas, ko rada putekļi, pelējums, sēņu sporas, ziedputekšņi.
Augi, būdami kaitīgo vielu filtri, spēj sintezēt dažādus organiskos savienojumus – spirtus, saliktos ēsterus, terpēnus, fenolus. Kā liecina ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa apgūšanas pārvaldes (NASA) veiktie pētījumi, hlorofīts, dracēna, sansevjēra un spatifīla no krāsām, ar kurām pārklātas sienas un grīda, absorbē benzolu. Savukārt aloje, hlorofīts, dracēna, epipremns, nefrolēpe, Bendžamina fikuss, šeflēra un dīfenbahija samazina mēbeļu skaidu plākšņu izdalīto formaldehīdu daudzumu gaisā. Pret kaitīgo vielu trihloretilēnu, ko satur krāsas, līmes un sveķi, palīdz epipremns, Bendžamina fikuss, sansevjēra un spatifīla. Ksilolu un toluolu uzsūc dīfenbahija, nefrolēpe, antūrija un Bendžamina fikuss. Amonjaku noārda antūrija, maranta, dracēna un Bendžamina fikuss.
Brīnumdaris hlorofīts
“Visvairāk jāuzteic hlorofīts. Tas ir vienkāršs, viegli kopjams telpaugs, bet spēj absorbēt līdz pat 80% formaldehīda un līdz 90% cilvēku izelpotās ogļskābās gāzes. Dīvaini, bet pats augs labi jūtās stipri piesārņotā gaisā – laboratorijās, rūpnīcu cehos. Četri hlorofīti nelielā telpā par 70–80% attīra gaisu no dažādiem piemaisījumiem. Lai gūtu pozitīvu efektu, augu daudzums atkarīgs arī no gaisa piesārņojuma pakāpes un augu lieluma. Bet jāatceras, ka mūsu labvēļi jākopj – jāpārstāda, jāaplaista, jāmēslo, jāvēdina telpas, jo augiem nepatīk slikts gaiss,” stāsta Dace Grīviņa.
Ēteriskā eļļa uzlabo veselību
Jau senatnē zināja, ka cilvēka organismu labvēlīgi ietekmē ēteriskā eļļa, kas producē šūnas visās auga daļās. Arī daudzi telpaugi satur ēterisko eļļu – smaržīgu, viegli gaistošu vielu, kas sastāv no organisko vielu kompleksa: terpēniem, spirta, aldehīdiem, ketoniem, skābes, fenola un ētera. Var teikt – ēteriskā eļļa ir auga smaržviela. Tā aktivizē auga vielmaiņu, palīdz sazināties ar citiem augiem, veicina indīgo vielu izdalīšanos, tādējādi aizsargājot no kaitēkļiem, kā arī pievilina apputeksnētājus, stāsta Botāniskā dārza pārstāve.
Cilvēki vienmēr centušies sev apkārt radīt patīkamu smaržu, kas sagādā gara, miesas un dvēseles harmoniju. Augos esošās smaržvielas mūsdienās arvien vairāk izmanto garīgo spēju stimulēšanai, lai rosinātu radošu domāšanu, paaugstinātu koncentrēšanās spējas, vairotu darba prieku. Aromatizējot telpas ar ēteriskajām eļļām, pozitīvi tiek ietekmēta arī veselība. Tās spēj uzmundrināt vai atslābināt, veicina vielmaiņas procesus, stiprina imūnsistēmu. Šādas īpašības piemīt arī telpaugiem, piemēram, smaržīgo lapu pelargonija samazina uztraukumu un kliedē bailes, palīdz pret bezmiegu un depresiju. Citrona ēteriskā eļļa ne tikai rada spodrības un svaiguma sajūtu, bet arī spēcina sirdi, nervu sistēmu, plaušas, uzlabo gremošanu, asinsriti, pazemina asinsspiedienu, veicina ādas attīrīšanos. Ciprese līdzsvaro, nomierina nervu sistēmu, mazina stresu. Mirte nostiprina imunitāti, aizkavē infekciju attīstību, attīra ādu, dziedē brūces. Pret saaukstēšanos un iesnām palīdz ciprese, citrons, eikalipts, laurs, mirte un pelargonija. Kakla iekaisumu mazina citrona un eikalipta ēteriskā eļļa. Eikalipts arī dziedē artrītu, reimatismu, sāpes muskuļos, mazina nogurumu un stiprina imūnsistēmu.
