Cigun un reiki meistara, dziednieka BLOGS: Slimības realitāte 2
Slimības realitāte ir diezgan skarba, diezgan neparasta, bet ar cerības gaismu piepildīta. Kā to saprast? Ļoti vienkārši! Jau labu laiku nodarbojos ar Cigun un Reiki dziedniecību. Satieku daudz dažādus cilvēkus, cilvēkus gan šeit Latvijā, gan ārpus tās. Mēs daudzi domājam, ka ārpus Latvijas ir zelta bedre, citur visi cilvēki ir laimīgi un veseli. Tā diemžēl nav.
Visur citur ir tieši tāpat kā pie mums. Skarbā veselības realitāte ir visur. Cilvēki slimo, cilvēki ārstējās, cilvēki krīt depresijā un arī mirst. Citi domā – „tur” ir finansiāli labāk un labklājība ir labāka, bet arī tā nav.
Ir simtiem latviešu, kuri dzīvo ārzemēs, kā viņiem sanāk, lai tikai tur ietaupītu, ar domu atvest naudiņu mājās un atgriezties reiz šeit. Viņi nodzen sevi tur dēļ sapņiem.
Sabojā savu veselību dēļ cerības, dēļ sava sapņa dzīvot priecīgiem un laimīgiem.
Juris Brants, cigun pasniedzējs, reiki meistars un dziednieks. “Es strādāju ar cilvēkiem, kuriem ir veģetatīvā distonija, auto imūnās saslimšanas, osteoporoze, dažādām muguras traumām, locītavu traumām, aknu, nieru, augstu vai zemu asinsspiedienu, plaušu, kuņģa un daudz citām saslimšanām. Ir cilvēki, kuri cenšas, kuriem es sastādu treniņu programmas, kuras nav fiziski grūtas, bet tās ir iedarbīgas. Mēs tās mācāmies visi kopā un atsevišķi, jo katrām nodarbībām ir savs labums un sava iedarbība. Privātajās praksēs un tikšanās mēs darbojamies kā komanda ar cilvēkiem. Mēs analizējam, no kā varēja rasties slimības, kur ir to izcelsme, nevis jau esošā slimība.”
|
Tajā pašā laikā pienāks diena, kad mēs visi reiz mirsim, sasnieguši savus sapņus vai nē, agrāk vai vēlāk, tikai atšķirība būs tajā, kā mēs to pieņemsim un uztversim. Mēs savai dzīvei esam tā pieķērušies, ka aizmirstam par sevi, par savu laimi.
Tuvam cilvēkam aizejot, nespējam atlaist, mokām sevi atmiņās un sirgstam no sāpēm un stresa, raisot sevī jaunas un jaunas slimības. Mēs meklējam vainīgo, tā vietā, lai pēdējos mirkļus būtu kopā ar to, kurš aiziet, lai izprastu viņu, lai atvieglotu viņa ciešanas. Mēs esam aizmirsuši mīlēt un saprast, ar savu pieķeršanos sev un ikdienai, ka mēs dzīvojam gadus uz priekšu, bet ne dienā, kurā atrodamies.
Ikkatrs var uzdot sev jautājumu un uz viņu atbildēt, vai mirstot viņš varēs paņemt līdz sev aizsaulē to, kas viņam ir apkārt. Nevarēs! Tam nebūs nozīmes.
Tai pat laikā mēs varam pavadīt kopā mirkļus ar sev mīļajiem, pateikt katram no viņiem, ka saprotam viņu, atbalstīsim ar savām vislabākajām domām.
Mēs varam izrunāt neizrunāto, lai atvieglotu viņa ciešanas un arī savas raizes, jo vairs nebūs nepateiktu vārdu, sirdī būs mīlestība un miers.
Esmu sastapies ar to, ka man ir jāpasaka, ka cilvēks, kurš nespēj runāt, vēlas aiziet no šīs pasaules, viņš ir gatavs aiziet (ar ķermeņa roku jutīgumu, svārsta u.c. metodēm varu gūt atbildi no cilvēka, kurš vairs nerunā, zemapziņas). Kad es to pasaku tuviniekiem, es redzu asaras cilvēku sejās, man gribas pašam raudāt, bet es lūdzu, es lūdzu Dievu, lai šiem cilvēkiem ir iespēja izrunāties pirms otra aiziešanas, lai viņš aiziet mīlestībā no šīs pasaules un cilvēks, kurš par viņu rūpējās, saprot un sajūt, ka šī dzīve nemaz nav tik slikta pat tad, kad kādam ir jāmirst, jo mirsim mēs visi, agrāk vai vēlāk. Šajā dzīvē mums ir dots daudz kas, mums ir dažādas emocijas, mums ir daudz laika, ko varam veltīt, lai pelnītu savu ikdienas iztiku un arī būt kopā ar saviem draugiem, radiem un paziņām. Mēs varam priecāties ar viņiem, mēs varam priecāties paši un mēs varam mīlēt, mīlēt sevi un savus tuvos, kas ir pats svarīgākais šajā dzīvē. Prieks un mīlestība arī mums neizraisīs slimības.
Pabijis vairākās Eiropas valstīs, esmu pamanījis vienu līdzību – kā cilvēks tiek ietekmēts ar reklāmu palīdzību, kā pret cilvēkiem izturas daudzkārt ar necieņu.
Gan Latvijā, gan ārvalstīs cilvēki tiek dzīti darbos, nodzīti līdz pēdējam, un tad mēs sākam slimot.
Tāda ir skarbā realitāte, jo mēs vienmēr sāksim slimot, it sevišķi ja uz mums tiks izdarīts spiediens un dzīvosim stresā, ko nevēlaties ne jūs, ne jūsu ķermenis.
Ķermenis vēlas būt patīkamā harmonijā. Slimības izraisās cilvēkam neapzināti, jo tās iedarbina daudzi faktori. Strādājot ar cilvēkiem, esmu pamanījis, ka lielāko daļu visas slimības ir radušās cilvēku dzīves apstākļu dēļ – tie izraisījuši cilvēkos lielas emocijas. Laika gaitā mūsu ķermenis nobloķē attiecīgās ķermeņa sistēmas, lai mūs pasargātu no kādām lietām.
Mēs, cilvēki, to vien darām, kā, sastapušies ar vienu problēmu, sākam ārstēt to, kur mums sāp, bet mēs bieži aizmirstam par tās cēloni.
Esmu Cigun instruktors un arī Reiki praktizējošs dziednieks. Laika gaitā pilnveidojoties, esmu sapratis, ka cilvēki gaida brīnumus no alternatīvās medicīnas un dziedniekiem. Es strādāju pēc Cigun terapijas un Reiki terapiju veidiem katru dienu. Tie apvieno dziļu filozofiju, dziļu psiholoģisko darbu un, protams, arī dziedniecisko darbu. Esmu bieži sastapies ar cilvēkiem, kuri atnāk un gaida brīnumus. Bet mīļie! Mēs katrs esam brīnums! Ja mēs sekotu līdzi tam, ko mēs darām, ko mēs runājam, kā mēs attiecamies pret apkārtējo vidi, cilvēkiem, dzīvniekiem un lietām (materiālām), mūsu dzīvē ne uz pusi nebūtu tādas veselības problēmas.
Kad pie manis nonāk cilvēks, es bieži mēdzu teikt: ”Es tev varu parādīt virzienu un durvis, pa kurām tu vari doties un būt vesels. Es tev varu palīdzēt virzīties uz to pusi, ja tu to vēlies, bet tev būs jāstrādā, tev būs jāstrādā arī pašam(ai) ar sevi.”
Dziednieki nenesīs naudu no debesīm, dziednieki nenesīs brīnumus. Mēs atnesīsim un iedosim jums patiesību, to patiesību, kuru jūs esat gatavi pieņemt, to patiesību, kuru jūs bieži vien nevēlaties dzirdēt.
Mēs atnesīsim jums tos brīnumus, lai palīdzētu jums virzīties uz durvīm, kas ved uz laimi, prieku un mīlestību. Dziednieki ārstē, katram ir savs unikālais veids, kā to darīt.
Mēs darām tādas lietas, kuras daudzi domā, ka paši nespēj, bet mēs visi varam kaut ko. Vienu lietu mēs noteikti varam, mēs varam mīlēt un priecāties.
Daudzkārtīgi cilvēki sadusmojas, jo nevēlas dzirdēt to, ko viņiem saka, nevēlas to pieņemt, bet tas ir tikai normāli. Katram ir jānonāk pašam līdz apziņai un sapratnei, ka viņam to vajag un ka viņš ir gatavs sadzirdēt patiesību.
Daudzkārtīgi cilvēki iesāk, bet mēnesim nepaejot, saka, ka atkal ir grūti, bet tas jau arī nav brīnums. Ne par velti ir teiciens: ”Ieradumam liels spēks.” Slinkumam un vecām paražām tiešām ir liels spēks, cilvēka prāts ir pieradis darīt to, ko viņš vēlas, jo lielākā daļa viņu nekontrolē, līdz ar to prātu spēj ietekmēt masu saziņas līdzekļi un informatīvie līdzekļi. Cilvēks ir palicis ne tikai kūtrs, bet slinks, slinks savā slinkumā, kura dēļ mēs sirgstam no dažādām kaitēm, jo prāts nedomā par informāciju, bet zemapziņa domā. Viņa saslēdz to, ko mēs negribam, lai mums tas nebūtu, tikai lielāko tiesu dzīves tas izpaužas ar slimībām vai ķermeņa kaitēm.
Esmu pieredzējis to, ka cilvēki pāri 40 ir daudz aktīvāki un daudz vairāk rūpējas par savu veselību nekā jaunie. Tas it kā ir normāli, jaunieši iet uz dažāda tipa sporta veidiem, kas ir skaisti un labi, tikai bēdīgs fakts ir tas, ka bieži esmu sastapies ar jauniešiem, kuri pirms treniņiem netiek pat pareizi sagatavoti, kas ir ļoti būtiski, lai nerastos dažādas traumas.
Praktizējot arvien vairāk un vairāk Cigun, Reiki, meditācijas katru dienu, esmu sapratis daudz labu lietu, enerģētiski un fizioloģiski. Es redzu pēc saviem vingrotājiem gan grupu vingrošanās, gan privātajās vingrošanās, kā uzlabojas cilvēku veselība, kā cilvēkos parādās dzīves prieks un enerģija. Nevar noliegt faktu, ka ir daudz veidu, kā vingrot: joga, dažādi austrumu cīņu veidi, aerobikas un daudzi citi sporta veidi un daudzās dažādās grūtības pakāpēs. Katram ir sava izvēle, ko darīt, ko trenēties. Citi apgūst vairākus veidus, citi tikai vienu. Cik cilvēku, tik viedokļu.
Cigun ārstnieciskā terapija ir specifiska, tā balstās uz meridiānu sistēmas, kas nāk no Austrumiem, un ir pētīta daudzos gadu simtos un tūkstošos gadu, tur tā ir tradicionālā medicīna.
Mūsdienās zālēm cilvēki tērē ļoti daudz naudas, bet zāles ir mums apkārt.
Protam,s es nenoliedzu, ka visu zāļu iedarbība ir slikta, nebūt nē. Tās ir vajadzīgas, un tās ir bijušas vienmēr. Tas ir tikai normāli. Tai pat laikā, apvienojot alternatīvo medicīnu ar zāļu lietošanu, efekts vienmēr būs daudz labāks gan zāļu iedarbībā, gan cilvēka atveseļošanās ilgumā. Cigun ir vingrošanas, meditācija kustībā. Cigun ir viens no veidiem, kā par sevi rūpēties. Es pildu Cigun vingrojumus katru dienu un jūtos ļoti labi, es pazīstu daudzus, kuri ar cigun palīdzību ir izārstējušies. Darbojoties ar cigun, ir vajadzīga pacietība, jo šeit ir jāstrādā, jāstrādā ar sevi katru dienu vai vismaz 3 reizes nedēļā. Tai pat mirklī darbojoties ar Reiki, tas notiek savādāk, jo tiek cilvēks dziedināts tieši ar enerģiju. Reiki ir brīnums, brīnums, kas dziedina cilvēkus. Labam Reiki dziedniekam ir jābūt disciplīnai un ir daudz jāstrādā pie sevis, tieši tāpat kā darbojoties ar cigun. Es domāju, ka jebkurš dziednieks ir ar labu pašdisciplīnu un zina, kas ir darbs, uzcītība un neatlaidība, jo būt un darīt to, ko dara dziednieks, prasa daudz spēka, daudz enerģijas no mums un arī stabilu psiholoģisko stāvokli.
Realitāte ir tāda, ka mēs gribam būt veseli, bet mēs nedomājam, ko mēs darām šī jautājuma labā. Mēs gribam būt laimīgi un priecīgi, bet mēs esam negatīvi, meklējot prieku un laimi, patveroties alkohola vai narkotiku plīvurā, domādami, ka tas mums dos patvērumu (drošību), prieku un laimi. Mēs gribam panākumus, bet panākumiem neticam vai tos apšaubām ik mirkli. Mēs gaidām brīnumus, bet brīnumiem neticam.
Mēs dzīvojam pretrunās. Mēs dzīvojam ar pieķeršanos tam, kam pieķerties nav jēgas, jo viss ir mainīgs kā vējš vai plūstoša ūdens viļņi. Tad kādu realitāti mēs gribam un gaidām, ja neesam gatavi mainīt, pirmkārt, sevi?
