Cietusī spriedumu nesagaida… Paziņoti tiesas spriedumi rekordsenās – pirms 30 gadiem ierosinātās – krimināllietās 35
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vidzemes rajona tiesas Alūksnē tiesnese Sanita Vilciņa novembrī izskatīja divas Latvijā pašas senākās krimināllietas, kas apmēram 30 gadus atradušās pirmās instances tiesā. Viena ir par 1992. gadā Pededzes pagastā notikušu nepilngadīgas meitenes izvarošanu, bet otra – par 1990. gadā Apē izdarītu cūkgaļas zādzību no šķūnīša.
1992. gadā ierosinātā krimināllieta pirmās instances tiesā atrodas kopš 1994. gada 5. janvāra. Latvijas Radio žurnālists pērn par šo lietu vaicāja Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam, viņš atbildēja, ka iemesli tik ilgai tiesvedībai varot būt dažādi.
Strupišs minēja vairākas varbūtības, bet ļoti iespējams, ka mērķī bija trāpīts ar šo: “Ja tiesnesis ieliek lietu atvilktnē un desmit gadus neliekas ne zinis, tā ir tiesas vaina.” Vēl precīzāk būtu bijis tikai tad, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs “desmit gadu” vietā teiktu – “līdz pensijai”…
Diskotēkas laikā kaujas un izvaro
Oļegs Mihailovskis tika apsūdzēts par to, ka 1992. gadā, apmeklējot diskotēku Pededzes tautas namā, pastrādājis trīs noziedzīgus nodarījumus.
Nepilngadīgo meiteni viņš izvarojis un pretdabīgā veidā apmierinājis ar viņu savu dzimumtieksmi.
Vēl Mihailovskim tika inkriminētas huligāniskas darbības, kas saistītas ar miesas bojājumu nodarīšanu, jo huligāns toreiz diskotēkā esot arī piekāvis dažus pusaudžus.
1993. gadā policija O. Mihailovski aizturējusi, bet drīz pēc tam viņš atkal atbrīvots. Acīmredzot, lai izvairītos no atbildības un soda, viņš pametis valsti.
Neoficiāla informācija liecina, ka Mihailovskis devās uz Ukrainu. Nav drošas informācijas, ka apsūdzētais visu šo laiku būtu bijis izsludināts policijas meklēšanā. Šaubas rada kaut vai tas fakts, ka 2018. gadā viņš pat bija ieradies Rīgā un bez kādas aizķeršanās noformēja sev jaunus personu apliecinošus dokumentus.
Krimināllieta pamatīgi noputējusi…
1994. gada 5. janvārī prokuratūra šo krimināllietu nosūtīja Balvu rajona tiesai, to saņēma tiesnesis Eduards Veiss. No februāra līdz aprīlim bija paredzētas četras tiesas sēdes, bet visas nācās atlikt, jo uz tām neieradās apsūdzētais Mihailovskis. 1994. gada 27. maijā tiesnesis pieņēma lēmumu par lietvedības apturēšanu.
Atvilktnē vai drīzāk seifā lieta nogulēja līdz 2016. gada janvārim. Tieši tajā laikā Latvijā notika rajona tiesu reforma. Eduards Veiss, kurš līdz 2016. gada 31. janvārim pildīja Balvu rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumus, tika pārcelts uz Rēzeknes tiesu, bet jau 8. jūnijā viņu izvadīja pelnītā atpūtā, pirms tam apbalvojot ar Tieslietu ministrijas I pakāpes atzinības rakstu un “zelta spalvu” par ilggadēju pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu un nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā.
No krimināllietas, kurā apsūdzēts Mihailovskis, tika nopūsti putekļi, tā tika nodota Balvu rajona tiesas tiesnesei Simonai Gmirekai. Vēl divus gadus nekas nenotika, bet tad caur Latgales apgabaltiesu krimināllietu pēc piekritības pārsūtīja uz Vidzemes rajona tiesu Alūksnē.
2018. gada 14. februārī lieta nonāca pie Alūksnes tiesneses Sanitas Vilciņas, kura to izskatīja bez apsūdzētā piedalīšanās, bet spriedumu paziņoja novembrī. Ja spriedums netiks pārsūdzēts, spēkā tas stāsies 4. decembrī.
Taču, kā jau minēts, vainīgais nav apcietināts un oficiāli nav zināms, kur atrodas.
Tagad viss datorizēti
Ņemot vērā, ka O. Mihailovskis apsūdzēts noziedzīgos nodarījumos pret tikumību un dzimumneaizskaramību, viņa krimināllieta tika skatīta slēgtās tiesas sēdēs. Apsūdzību šajā lietā uztur Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurore Dzintra Bokta, kura lūgusi tiesu atzīt Oļegu Mihailovski par vainīgu visos trijos viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem.
Tiesnese Vilciņa lēmusi, ka apsūdzētais pēc tik ilga laika cietumā pelnījis pavadīt piecus gadus un piecus mēnešus.
Šo spriedumu gan nesagaidīja ne cietusī, ne arī viņas māte, jo abas sievietes pa šo laiku mirušas…
Neviens no tiem cietušajiem, kuri piedalījās šīs lietas iztiesāšanā, kaitējuma kompensācijas nav pieteikuši.
Arī prokurore Bokta piekrita, ka šī krimināllieta ir pārāk ilgi nogulējusi plauktā. Viņa arī skaidroja, ka ir liela atšķirība, kāda situācija bija deviņdesmitajos gados un kāda ir tagad. Toreiz sodu reģistra kartītes tika aizpildītas manuāli, bet tagad viss notiek datorizēti.
Ja toreiz kāds darbinieks savas paviršības dēļ kādā uzskaites kartītē kaut ko neierakstīja vai kādu dokumentu nenosūtīja turp, kurp bija jāsūta, sodu reģistrā informācija neparādījās un personas, kas izvairījās no izmeklēšanas un tiesas, neviens vairs nemeklēja.
Viens apsūdzētais miris, otrs jau ”atsēdējis”
Prokurore Dzintra Bokta bija pārliecināta, ka šī krimināllieta pirmās instances spriedumu gaidījusi visilgāk. Tā tomēr nav. Rekordistes “gods” pieder 1990. gadā ierosinātai krimināllietai. Tā lieta ir par 100 kg cūkgaļas zādzību no šķūnīša Apē.
Šajā krimināllietā bija apsūdzēti Ēriks Kļaviņš un Ēriks Simsons, kuri arī izvairījās no tiesas. 1991. gada 24. oktobrī lietu saņēma Alūksnes rajona tiesas tiesnesis Dailis Lazdiņš, pēc tam tā atradās pie tiesneša Agra Bukava, kurš 2001. gada 19. oktobrī apturēja tiesvedību. Arī šo krimināllietu 2018. gada 14. februārī saņēma tiesnese Sanita Vilciņa, kura 2021. gada 7. decembrī atjaunoja tiesvedību.
Apsūdzētais Ēriks Kļaviņš pa šo laiku miris, tāpēc krimināllieta daļā pret viņu tika izbeigta.
Vidzemes prokuratūras prokurore Inese Dubovska, ņemot vērā, cik daudz laika pagājis kopš zādzības, kā arī to, ka cietušajiem nodarītie zaudējumi kompensēti, lūdza tiesu apsūdzētajam Ērikam Viktoram Simsonam piespriest īslaicīgu brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi un 29 dienām.
Tiesnese Vilciņa tieši tā arī lēma. Jāpiebilst, ka Simsons šo sodu jau izcietis, atrazdamies apcietinājumā. Visticamāk, ka šis spriedums pārsūdzēts netiks.
