Egils Līcītis: Ķurķī nedrīkst dzīvot saspiesti kā sardīnes bundžā 3
Varasvīri nolēmuši celt cietumu Liepājā par 130 miljoniem eiro. Medmāsām ar zemām algām izbīlī izkrīt no rokām šprice, slimnīcu vadībai satumst vaigs, vai pietiks līdzekļu, lai palīdzētu nevarīgiem, pensionāriem no uztraukuma aizsvīst brilles, jo pensiju piegādes nodrošināšanai naudiņas neatliek – šitā šķiest budžeta finansējumu, tik dārgi būvēt! Vai turpmāk rētām klātiem burlakiem un rūdītiem dīriķiem laupītājiem cietums būs kūrorts, slēgta paveida gaismas pils vai pansionāta tipa atpūtas bāze?
Nesakiet opā, ja nezināt lietas patiesos apstākļus. Pirmkārt, vēl 2012. gadā cietuma izbūvei prasīja piesaistīt finansējumu vien par 55 miljoniem – tiesa gan, latos –, bet vienalga uz pusi lētāk nekā 2019. gadā.
Vilcinoties vēl ilgāk, nāksies maksāt augstāku cenu nekā par Parīzes Dievmātes katedrāles restaurāciju.
Otrkārt, Latvijas cietumi ir apkaunojums starptautiskās sabiedrības acīs. Ne tie ir iztapsēti, ne pietiekami grezni apmēbelēti un no logiem nepaveras ainaviska peizāža uz klusu ezeru. ES pārbaudītāju komisijām sāp sirds par apcietināto diskrimināciju un nekomfortablajiem dzīves apstākļiem. Ieejot drūmās cietuma telpās, nāsīs tūliņ cērtas ķiploks, ščī, sen nemazgātu zeķu aroms un vakar apēstās zirņu zupas šorīt izdalīto gāzu garojums.
Ēdnīcā nav vitamīniem bagātas izvēles menū, cietumnieku pārtikas racionā trūkst auzu tumes un žāvējumu.
Kaut nelielai izklaidei nav nedz rotkaļu studijas, ne ģitārspēles pulciņa, nemāca pat to, kā skaisti vāzē sakārtot ziedus. Ieslodzītajiem vienīgais prieciņš ir šaha spēle ar figūrām, kas pašrocīgi izgatavotas no maizes mīkstuma. Tas, ka cietums būtu labošanās darbu pārmācības nams, ir novecojis priekšstats un neatbilst modernām koncepcijām par penitenciārajām soda izciešanas vietām kā servisa iestādēm, kur pāraudzināšanā ņemtie kriminālisti tiek rehabilitēti pēc ES standartiem.
Ķurķī nedrīkst dzīvot saspiesti kā sardīnes bundžā.
Ieslodzītos nedrīkst ekspluatēt, liekot mazgāt grīdas vai iznēsāt ēdamo. Sēdēšana aiz restēm ir kā valsts sniegts pakalpojums dot naktsmājas nebrīvē tiem nelaimīgajiem, kam necik viegli neklājās, uz brīvām kājām esot, kamdēļ viņi bija spiesti zagt, sliktu draugu vai vāja rakstura dēļ mūždien iekrist nepatikšanās. Neviens noziedznieks, vai tas žuliks, ļaundaris vai garnadzis, negrib sēdēt gadiem ilgi, iespundēts pussagruvušā “Hotel Centrale”, Melnajā alā un tamlīdzīgās ar dzeloņstieplēm norobežotās ēkās. Cilvēka tiesības paredz arī apcietinājumā saņemt luksusa apkalpošanu kā četrzvaigžņu viesnīcā.
Balvenietis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, godīguma nišā pirmais, ir ar asu, praktisku skatu aprēķinājis, ka cietuma ēkas projektēšanai jau notērēti seši vai cik tur miljoni, kurus nederētu tā elementāri izšaut skurstenī vai noskalot renstelē, tāpēc pie būvdarbiem jāķeras neatliekami. Un kāda būs Liepājas “viesnīcas” ar dzelzs gardīnēm klientūra, kad Bordāns bezkompromisa tiesiskuma apstākļos ieslēgs stiprāk likuma un kārtības varu un uz pilnu klapi sāks strādāt policija, tiesas un jaunais ģenerālprokurors?
Tie nebūs vienkārši ciet sašņorētā mazizglītotā publika un kungi, kuri iegrūduši citiem kungiem nazi krūtīs līdz spalam.
Tā būs izmeklēta sabiedrība. Valsts un pašvaldību sektora augsti stāvošas amatpersonas, kuras no tukla priekšnieka pārtikušās dzīves pārceltas kameru četru sienu šaurībā, jo, izkārtojot iepirkumus, ņēmušas prēmijas, piemaksas un gratifikācijas. Kā mīļie sēdēs bijusī “Rīgas satiksmes” koruptās darbībās apsūdzētā vadība. Sodu izcietīs visi tie, kas vāji organizējuši banku uzraudzību, un tie, kuri izzaguši komercbankas. Cietumu kā paši sev būvēs celtniecības firmu īpašnieki, politisko spēku sponsori, kas ziedojuši naudu, mahinēdami ar ēku būvju pasūtījumiem.
No Ventspils uz Liepāju pārvedīs Aivaru Lembergu. Kazi, varbūt kādam eiroparlamentārim arī nāksies pavadīt laiciņu ķurķī!
Represīvās iestādes pratīs pierādīt apsūdzēto vainu, neraugoties, ka advokāti, kam galva pilnu stiķu, izrādīs klientu baltos autiņus un aizgūtnēm stāstīs, ka lietas nav racionālas un izskaidrojamas, jo kā gan čaukstošais gadījās kurpju kastē un kā nabadzīga būvfirma varēja tikt pie dāsna valsts pasūtījuma. Lai ievērotu ieslodzīto tiesības, apcietinātajām personām pienākas ērtību minimums, svaigi izbalsinātas kameras cietuma jaunbūvē.
Arī penitenciārā iestādē jābūt sajūtai, ka Māte Latvija paņēmusi klēpī ārkārtas stāvoklī nokļuvušus ļautiņus, kam paslīdējusi kāja, bet kuriem nedrīkst ļaut iet pavisam pazušanā.
