Cietumniekiem nespēj nodrošināt pienācīgu zobu ārstēšanu 6
Aizvien vairāk ieslodzītajiem, iestājoties ieslodzījuma vietās, tiek konstatētas ielaistas hroniskas slimības, tostarp zobārstniecības jomā, secinājusi Veselības ministrija (VM).
Valdība šodien pieņēma zināšanai ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par veselības aprūpes organizāciju un finansējumu ieslodzījuma vietās. Tajā konstatēta virkne dažādu problēmu, tostarp ieslodzīto ierobežotās iespējas dažādu apstākļu dēļ piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem.
Daudzas no ieslodzīto hroniskajām slimībām ir smagā stadijā, ko ietekmē tādi faktori kā, piemēram, finansiālie apstākļi un dzīvesveids. Ieslodzītie nereti līdz nonākšanai ieslodzījuma vietās nerūpējas vai nepienācīgi rūpējas par sava mutes dobuma veselību, un cenšas atrisināt visas ar to saistītas problēmas tieši atrodoties ieslodzījuma vietās.
Pēc VM paustā, kaut arī noteikti veselības aprūpes pakalpojumi ieslodzītajiem tiek nodrošināti, to pieejamību vai iespēju tos nodrošināt ietekmē ieslodzījuma specifika, tostarp fiziska izolētība no sabiedrības, specifiski pārvietošanas un pārvešanas nodrošināšanas noteikumi, ierobežoti ieslodzījuma vietu resursi un citi iemesli.
Tāpat ieslodzītajam ir atšķirīgas iespējas iegūt personīgos finanšu līdzekļus, ar ko norēķināties par tādiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ko no valsts budžeta līdzekļiem neapmaksā, piemēram, zobārstniecības pakalpojumus. Turklāt ieslodzīto veselības stāvoklis parasti ir sliktāks nekā personām ārpus ieslodzījuma vietas, kas ilgtermiņā rada riskus sabiedrībai kopumā, īpaši infekcijas saslimšanu gadījumos.
Nepietiekama ir arī zobārstnieciskās aprūpes pakalpojumu pieejamība ieslodzījuma vietās. Vissliktākā situācija attiecībā uz zobārstniecības pakalpojumu pieejamību ir Daugavgrīvas cietumā, Valmieras un Liepājas cietumā, kā arī nepietiekams zobārsta darbības nodrošinājums ir Rīgas Centrālcietumā, kur ir 0,5 slodze uz 1400 ieslodzītajiem. Šo apstākļu dēļ ieslodzīto zobārstniecības aprūpi ir nepieciešams veikt ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietām, taču ne visas ārstniecības iestādes ārpus ieslodzījuma vietām piekrīt pieņemt un ārstēt ieslodzītos.
Kā liecina Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) sniegtā informācija, Valmierā ir septiņas ārstniecības iestādes, kas nodrošina zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu, taču pieņemt ieslodzītos ir piekritusi tikai viena no tām, savukārt Daugavpilī ir aptuveni 20 ārstniecības iestādes, kas nodrošina zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu, taču pieņemt ieslodzītos ir piekritušas tikai divas ārstniecības iestādes.
IeVP noskaidrojusi, ka gada laikā, piemēram, Daugavgrīvas cietums ir nodrošinājis ieslodzītajiem 500 līdz 550 zobārstniecības pakalpojumu saņemšanas gadījumus ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, kas ļoti apgrūtina gan ārstniecības personu, gan cietuma administrācijas darbu, jo ieslodzīto pārvešanai tiek izmantoti darbinieki, kam primāri jāpilda citi pienākumi cietumos.
Ziņojumā pausts, ka jāņem vērā arī tas, ka vienā reizē pārvest uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas zobārstniecības pakalpojuma saņemšanai var tikai vienu ieslodzīto. Turklāt uz zobārstniecības pakalpojuma saņemšanu ir rinda, un zobārstniecībā ārpus ieslodzījuma vietas ieslodzītos pieņem tikai kopējās rindas kārtībā. Kā norādījusi IeVP, gaidīšana uz pakalpojumu saņemšanu ļoti bieži ieslodzījuma vietās izraisa konfliktsituācijas.
VM norāda, ka ieslodzīto pieejas zobārstniecības pakalpojumiem pilnveidošanai nepieciešams uzlabot iespēju notiesātajām personām saņemt zobārstniecības pakalpojumus.
Pēc VM paustā, ņemot vērā ieslodzīto veselības stāvokļa specifiku, citu valstu pieredzi, Eiropas Komitejas Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai izteiktās rekomendācijas par ieslodzītajiem pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu paplašināšanu, nepieciešams lemt par zobārstniecības plānveida pakalpojumu nodrošināšanu ieslodzītajiem par valsts budžeta līdzekļiem noteiktā apjomā.
Šī iemesla dēļ nepieciešams veikt grozījumus Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtībā, paredzot ieslodzītajiem plānveida zobārstniecības pakalpojumu saņemšanu noteiktā apjomā. Minētā īstenošanai būs nepieciešams paredzēt papildu finansējumu plānveida zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai ieslodzījuma vietās, tomēr tā precīzs aprēķins tiks pievienots attiecīgam Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektam. Provizoriski saskaņā ar Tieslietu ministrijas aprēķiniem šādas izmaiņas varētu prasīt no 350 000 līdz 400 000 eiro apmērā gadā.
