Cietumos daudz vakanču. Vai uzraugu trūkums draud ar “izlaušanos”? 32
Rīgas Centrālcietumā ir brīvas 30 uzraugu darbavietas, liecina ziņas par vakantajiem amatiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājaslapā. Vai tas nozīmē, ka cietumnieki tiek mazāk pieskatīti?
Ieslodzījuma vietu pārvaldes 11 ieslodzījuma vietās un pašā pārvaldē ir 2823 amati, uz kuriem šobrīd ir 201 vakance, lielākā daļa uz kādām no 1696 apsargu (veic ieslodzījuma vietu apsardzi pa perimetru) un uzraugu (strādā iekšpusē) vietām. Pārvaldes mājaslapā lasāms, piemēram, ka Brasas cietumā brīva viena vecākā apsarga vieta (alga 780 eiro pirms nodokļu nomaksas) un viena resocializācijas vecākā inspektora vieta (925), Jelgavas cietumā – trīs apsargu (765), divu uzraugu (775) un viena vecākā inspektora vieta, Olaines cietumā – četru uzraugu un divi apsargu vietas. Rekordists ir Rīgas Centrālcietums, kur trūkst 30 uzraugu (alga 775 eiro), četru apsargu un trīs inspektoru. Toties vakantu vietu nav Cēsu audzināšanas iestādē, Daugavgrīvas, Iļģuciema, Jēkabpils, Valmieras, Vecumnieku cietumā.
Papildus darbiniekiem, kas nodarbojas ar apsardzi un uzraudzību, ieslodzījuma vietās trūkst arī mediķu (kopā 21), jurista, psihologa, elektriķa, iepirkuma speciālista, tehniķa.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece pulkvede Ilona Spure teic, ka situācija nav ideāla, bet neesot arī slikta: šobrīd esošie 4278 ieslodzītie esot droši nodalīti no pārējās sabiedrības. Visvairāk darbinieku trūkst lielākajā ieslodzījuma vietā – Rīgas Centrālcietumā, bet tas ir objektīvi: jo lielākais, ne tas modernākais, kontingenta ziņā sarežģītākais un tāpēc, ka Rīgā. Novados esošajās vietās pēc darba, kas varbūt arī nav tas prestižākais un labāk apmaksātais, ir lielāks pieprasījums.
“Es nesaku, ka algas ir lielas, bet nav arī ļoti mazas. Apsargi un uzraugi strādā maiņu darbu: diennakti un pēc tam trīs ir brīvas. No 1. janvāra gan būs cits režīms, kas daļai patīk, daļai – ne: 12 stundas darba un 36 stundas brīvas. Reāli mēnesī sanāk astoņas darba dienas un alga no 562 līdz 710 eiro uz rokas. Un iespējas strādāt citus darbus. Vai tas ir daudz vai maz, lai spriež sabiedrība. Protams, jāņem vērā arī darba vide un riski,” spriež I. Spure.
Priekšniece domā, ka problēmu ar kadriem nebūtu vispār, ja netiktu likvidēta Policijas akadēmija un Penitenciārā koledža, kurās apmācīja augstākā un vidējā līmeņa vadītājus. Darbam būtu lielāks prestižs un arī apsargu un uzraugu pietiktu. Tagad jāiztiek ar semināriem un kursiem pārvaldes mācību centrā, kur, piemēram, uzraugus un apsargus apmāca trīs mēnešu kursos, tiesa, viņiem jāatbilst noteiktām prasībām (skat. uzziņu). Savukārt mediķu trūkums saistīts ar specifisko darba vidi, grūtībām strādāt darba apvienošanas kārtībā, būtisku papildus sociālo garantiju un piemaksu trūkumu.
Kad viesojos Rīgas Centrālcietumā, tur ritēja parasta diena bez ārēja stresa. Gan ārpusē, gan iekšpusē. Piederīgie no ārpuses devās uz tikšanos ar ieslodzītajiem. Cietuma iekšpusē tie, kam bija jāsēž kamerās, tur arī sēdēja. Citi mācījās, strādāja, pārvietojās pa teritoriju vai atradās konkrētās vietās sev un uzraugiem zināmu iemeslu dēļ, kurus nosaka diennakts režīms. Satiktie cietuma darbinieki izskatījās pietiekami izgulējušies un mundri, kaut gan…
“Maiņā jābūt 48 uzraugiem, pēc papīriem sanāk 35, bet reāli, jo ir taču atvaļinājumi un slimošana, sanāk ap 25 cilvēkiem. Tas nav kritiski, bet varbūt kaut ko līdz galam neizdarām, kādam sanāk lielāka slodze,” man saka cietuma uzraudzības daļas priekšnieka vietnieks virsleitnants Mārtiņš Rundāns, diplomēts jurists, kas darbu cietumā izvēlējies spontāni, ieraugot internetā sludinājumu, un ir ar izvēli apmierināts. Ir kolēģi, kuri darbu cietumā atraduši pēc draugu un paziņu ieteikumiem.
“Galvenais ir nodrošināt drošību un nepieļaut uzbrukumus, un tas tiek arī izdarīts. Katrā ziņā ieslodzītie par mums nesūdzas, viņiem jau sūdzības parasti ir globālāka rakstura,” piebilst cietuma apsardzes daļas priekšnieks majors Jānis Šmits, kas iepriekš dienējis armijā un strādājis policijā.
Un kā apmierina algas? “Man uz rokas sanāk pāri 600 eiro un vēl apsardzē piestrādāju – apmierinoši,” saka uzraugs ierindnieks Mārtiņš Bērziņš, starp citu, skolā apguvis trompetes spēli, ar ko joprojām piehalturē, pirms tam strādājis SIA “Rīgas satiksme”.
“Cilvēkam ar ģimeni varbūt nav tik apmierinoši, bet daudz sūdzēties nevajadzētu: ir medicīnas pakalpojumu un mācību atlaides. Man ir zināmi cilvēki, kas aizskrējuši pēc lielākas algas privātās nozarēs, bet pēc tam nāk atpakaļ, jo te tomēr ir stabila alga, sociālās garantijas,” saka J. Šmits.
“Man jau arī viena mēnešalga palika celtniecības uzņēmumā. Daudzi baidās no vārda “cietums”, bet nav jau tik briesmīgi,” piebilst M. Bērziņš. Kā man saka cietuma darbinieki, uz darbu Rīgas Centrālcietumā braucot no visas Latvijas, pat Daugavpils un Rēzeknes, tāpat no attālākām citu novadu vietām.
