Cietuma vietā notiesātos uzraudzīs aproce 3
Saeima vakar sāka darbu pie vairākiem likumprojektiem, kas paredz ieviest Latvijā alternatīvu soda izciešanas formu – elektronisko uzraudzību cietumsoda vietā.
Likumu grozījumi paredz iespēju notiesātajiem ar zemu un vidēju atkārtota nozieguma risku, kas divas trešdaļas piespriestā cietumsoda jau izcietuši, tikt atbrīvotiem no ieslodzījuma, aizstājot to ar elektronisko uzraudzību. Dzīvē tā izpaudīsies kā likumpārkāpējam ap kāju aplikta elektroniskā aproce, kas darbosies kā raidītājs (bet ne GPS). Aproces signālu saņem mājoklī novietotais uztvērējs, un to tālāk pārraida monitoringa centram. Tādējādi likumsargi var precīzi kontrolēt, vai uzraugāmā persona ievēro tai noteikto diennakts grafiku un noteiktajās stundās atrodas mājās.
“Sabiedrībā valda bažas, ka elektroniskā uzraudzība varētu attiekties arī uz pedofiliem vai citiem dzimumnoziedzniekiem. Uzreiz nomierināšu – šādiem necilvēkiem un citiem smagu noziegumu pastrādātājiem šādas iespējas nebūs. Viņi sēdēs no zvana līdz zvanam,” teica Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”).
Plānots, ka elektroniskās uzraudzības programma sāks darboties ar nākamā gada janvāri. Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs prognozēja, ka vidēji Latvijā ik gadus šajā uzraudzībā varētu atrasties aptuveni 200 likumpārkāpēji.
Vienlaikus tiks grozīta kārtība, kā tiek pieņemts lēmums par pirmstermiņa atbrīvošanu. Plānots, ka turpmāk to pieņems tiesa un cietumu administrācija šajā jautājumā nebūs iesaistīta. Lemjot par cietumsoda nomaiņu pret elektronisko uzraudzību, tikšot ņemts vērā ne vien risks, ka notiesātais varētu atkārtot likumpārkāpumus, bet arī viņa dzīvesvieta, draugu un paziņu loks, vai viņam ir darbs.
Likumprojekta autori argumentē, ka pirmkārt, elektroniskā uzraudzība ļaušot samazināt cietumu pārpildītību. Šī gada aprīlī ieslodzījuma vietās atradās 3659 notiesātie, bet nosacīts sods bija piešķirts ap 3000 personām. Otrkārt, tas palīdzēšot bijušajiem cietumniekiem atgriezties dzīvē, jo elektroniskajā uzraudzībā tiks kontrolēts, kur persona atrodas, vai kārtīgi apmeklē darbu, un tamlīdzīgi. Treškārt – šāda kārtība būšot ekonomiskāka nekā turēt likumpārkāpējus “valsts maizē”. Tomēr gluži par velti tā arī nebūs. Sākotnēji elektroniskās uzraudzības ieviešanai nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts starptautiskā sadarbības fonda “Norvēģijas finanšu instruments” ietvaros, bet no 2016. gada valstij būs jāspēj segt šīs programmas izmaksas no sava budžeta. Orientējošās izmaksas 2016. gadā plānotas 720 000 eiro apmērā, bet 2017. gadā elektroniskajai novērošanai būs nepieciešams vairāk nekā viens miljons eiro.
Uz nepieciešamību meklēt ieslodzījumam alternatīvas soda izciešanas formas norādīts šā gada februārī pieņemtā Eiropas padomes rekomendācijā. Dokumentā paustas bažas, ka pieaugošais ieslodzīto skaits var novest pie Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai neatbilstošiem apstākļiem ieslodzījuma vietās.
Likumprojekta gatavošanas laikā deputāti un probācijas dienesta eksperti iepazinušies arī ar līdzīgu sistēmu piemērošanu ārzemēs. Igaunijā tāda darbojas no 2007. gada, Lietuvā – no pagājušā gada, bet Lielbritānijā un Skandināvijas valstīs jau no deviņdesmito gadu vidus.
