Cietuma govīm birokrāti paraksta spriedumu 28
Rīt, 17. februārī, Rīgā paredzēta Vecumnieku cietuma tīršķirnes šarolē ganāmpulka izsole – 37 zīdītājgovis, 14 teles, 32 teļi un divi vaislas buļļi. Nosacītā sākumcena – 59 tūkst. eiro. Ja izsoles pirmajā kārtā ganāmpulkam nepieteiksies pircējs, izsoles otrajā kārtā tiks izsolīts katrs dzīvnieks atsevišķi. Izsoles solis ir 1% no ganāmpulka sākumcenas jeb 585 eiro. Par izsoli interesi esot izrādījuši arī dāņi.
Pirms trim gadiem Valsts kontrole veica apjomīgu revīziju ieslodzījuma vietās un secināja, ka Vecumnieku atklātā tipa cietumā nelikumīgi tiek veikta gaļas liellopu audzēšana. Kontrolieri neteica, ka gaļas liellopu audzēšana cietumā ir aizliedzama, taču ieteica atbildīgajai institūcijai, tas ir, Tieslietu ministrijai, “veikt pasākumus”, kas “nodrošinātu Vecumnieku cietumā esošās palīgsaimniecības tiesisku darbību”.
Diemžēl kopš 2012. gada Tieslietu ministrijas ierēdņi nav spējuši rast tiesisku pamatu Vecumnieku cietuma palīgsaimniecības eksistencei, tāpēc izvēlēts mūsu valstī tik tradicionālais risinājums – likvidēt.
“Tieslietu ministrija sāka darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes (..), tomēr izstrādes gaitā secināts, ka šādu regulējumu izstrādāt nav iespējams, jo tas nonāktu būtiskās pretrunās ar citos normatīvajos aktos noteikto,” šādu atbildi sniedz Tieslietu ministrija, atbildot uz jautājumu, vai šobrīd kādā no normatīvajiem aktiem ir paredzētas tiesības ieslodzījuma vietām organizēt palīgsaimniecības. Tā kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes izvērtējums par saimniecības darbības efektivitāti bijis negatīvs, pieņemts lēmums likvidēt gaļas liellopu ganāmpulku Vecumniekos. Izsole bija paredzēta 2014. gada 15. septembrī, taču nepieteicās neviens pretendents. Tagad 17. februārī paredzēta atkārtota izsole.
Ar gaļas liellopu audzēšanu Vecumnieku cietuma ieslodzītie nodarbojas jau 14 gadus. Savulaik te audzētas arī cūkas. Tas viss tiek darīts, lai īstenotu ieslodzīto resocializāciju, proti, lai palīdzētu viņiem sagatavoties dzīvei ārpus žoga un restēm. Vecumnieku atklātā tipa cietumā sen vairs neuzturas tikai tā sauktie dzērājšoferi, vairākumam klientu šis cietums ir pēdējā pietura daudzu gadu ceļā uz brīvību.
“Ar darbu palīgsaimniecībā notiesātajiem, no kuriem daži varbūt neko citu kā šļirci un nazi savā dzīvē nav redzējuši, mēģinām parādīt, kas ir darbs, kas ir darba rutīna,” teic Vecumnieku atklātā cietuma direktors Aigars Starodubcevs. “Jo tad, kad viņi atnāk no daļēji slēgtā vai slēgtā cietuma, viņi savā dzīvē vai nu nekad neko nav darījuši, vai ir aizmirsuši, ko nozīmē strādāt ar savām rokām. Fermā ir darba terapija, bet arī ne piespiedu kārtā. Ja tiek izrādīta iniciatīva strādāt, var saņemt, piemēram, papildu dienas izbraukšanai no teritorijas.”
Vasarā notiesātie ir nodarbināti lopu ganīšanā, lopbarības sagatavošanā, lauksaimniecības tehnikas remontā, ziemā ir jātīra novietne, jāpieved barība u. tml. Cietuma palīgsaimniecībā notiesātos nedrīkst nodarbināt pilnu darba dienu, saskaņā ar sodu izpildes kodeksu notiesātos drīkst iesaistīt uzturēšanas, labiekārtošanas u. c. darbos līdz četrām stundām dienā.
“Līdz šim mēs strādājām. Bet, ja nedrīkst, tad nedrīkst… To nosaka valsts,” A. Starodubcevs augstākstāvošo rīkojumus nevēlas apspriest. Ar lauksaimniecību nodarbojušies tāpēc, ka šī joma atbilst atrašanās vietai un apstākļiem – cietuma apsaimniekošanā ir gandrīz 70 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Vasarā govis tiek turētas ganībās, bet ziemā novietnē. Dzīvnieki ir mierīgi un draudzīgi, pieraduši pie cilvēka klātbūtnes. Ganāmpulkā tiek veikta pārraudzība. “Ganāmpulka stāvoklis un struktūra ir atbilstoša liellopu gaļu ražojošas saimniecības statusam. Ganāmpulkā ir divi vaislas buļļi ar neradniecīgu izcelsmi no labas ārvalstu ģenētikas, ir gan vecāki, gan jaunāki dzīvnieki, kas liecina par to, ka ganāmpulka atražošana ir plānota un tiek domāts par ģenētikas uzlabošanu,” secinājis gaļas audzētāju kooperatīva “ABC projekts” dzīvnieku novērtēšanas eksperts Dainis Rungulis.
Tāpat kā citas zemnieku saimniecības, bullīšus cietums lielākoties realizē izsoļu namā, atsevišķas telītes vaislai iegādājās arī vietējie gaļas liellopu audzētāji. Līdzekļi no šā biznesa cietuma rīcībā nepalika, tie tika ieskaitīti valsts budžetā. Cietuma rīcībā palika platību maksājumi un atbalsts par gaļas liellopu audzēšanu līdz 16 mēnešu vecumam.
Arī citās valstīs ir palīgsaimniecības
Eiropas Padome uzsver, ka cietuma administrācijai jācenšas “nodrošināt ieslodzītajiem lietderīgas nodarbošanās iespēju” un ka šim darbam jānotiek apstākļos, kas “pēc iespējas tuvāki līdzīga darba organizācijai un paņēmieniem ārpus cietuma”, “lai sagatavotu ieslodzītos normālas darba dzīves apstākļiem” – teikts Eiropas cietumu observatorijas (European Prison Observatory) nupat publiskotās cietumu labas prakses piemēros. Eiropas cietumu observatorija ir projekts, kurā iesaistījušās septiņu valstu akadēmiskās un nevalstiskās organizācijas. Latviju tajā pārstāv Latvijas Cilvēktiesību centrs. Šā centra direktore Anhelita Kamenska, uzzinot par gaidāmo izsoli, pauda neizpratni par labas iniciatīvas likvidēšanu tik prozaiska iemesla dēļ kā nespēja uzrakstīt atbilstošus normatīvos aktus.
“Brīvības atņemšana ir sods pats par sevi, un līdz ar to cietumos valdošie apstākļi būtu jātuvina apstākļiem ārpus cietuma,” uzskata cilvēktiesību eksperte. Viņa min, ka tā nav ļoti plaši izplatīta prakse cietumos – veidot palīgsaimniecības vai darbnīcas, taču šādi piemēri Eiropā, Krievijā un citur pasaulē tomēr ir. Pārsvarā šīs cietumu palīgsaimniecības atrodas cietuma teritorijā, notiesātie strādā uz vietas, kā arī ražo produkciju pašpatēriņam. “Cietuma ferma nekur nav peļņas bizness, tā ir iespēja iegūt papildu resursus ieslodzījuma vietas uzturēšanai, kā arī resocializācijas metode.”
Piemērs ir “Bastoy” cietums Norvēģijā, kas vairāk atgādinot kūrortu nekā ieslodzījuma vietu. Šeit par slepkavību, izvarošanu un narkotiku tirdzniecību notiesātie apmēram 115 ieslodzītie nodarbojas ar šķirnes zirgu audzēšanu. Par to, ka šā darba terapijas metode ir efektīva, liecinot tas, ka samērā maz bijušo notiesāto izdara atkārtotus noziegumus.
Jautājumu vairāk nekā atbilžu
Uzklausot dažādus viedokļus, nerodas pārliecība, ka valstiski lietderīgi ir likvidēt pārdomāti izveidoto tīršķirnes lopu ganāmpulku. Kāpēc nav apsvērta iespēja izveidot citu juridisko formu, kas nodrošinātu cietuma palīgsaimniecības darbību? Tas varētu arī atvieglot palīgsaimniecības piekļuvi ES fondu naudai, kas būtu nepieciešama novietnes rekonstrukcijai, kūtsmēslu krātuves būvniecībai un modernas lauksaimniecības tehnikas iegādei. Šo atbalstu cietums nevar izmantot sava statusa dēļ.
Kas notiks ar ganāmpulku, ja neviens pircējs nepieteiksies vai arī pircējs nosolīto summu nesamaksās? Visticamāk, dzīve ritēs savu gaitu… Vecumnieku cietuma priekšniekam saskaņā ar reglamentu jāpilda pavēles, tās dod augstākstāvošas amatpersonas, kas savukārt seko līdzi ministrijas noteiktajai ieslodzījuma vietu attīstības stratēģijai.
Ko darīt ar 70 ha Vecumnieku cietuma rīcībā esošo lauksaimniecības zemi, Tieslietu ministrija lemšot pēc ganāmpulka izsoles.
