Piektais noteikums. 0
Visas jūsu vēlmes un prasības rodas no pārliecības, ka tas, kam jūs esat dārgi, mainīsies dēļ jums. Iepūt! Kādu laiku viņš centīsies, līdīs vai no ādas ārā un centīsies izlikties par to, kas viņš nav. Bet pēc tam “notīsies”. Nedrīkst visu dzīvi izlikties (kaut gan ir arī tādi nelaimīgie, kuri upurējas attiecību vārdā). Pārliecinošākajā vairākumā mēs atgriežamies pie sevis un visas apsūdzības pret jums ir bezjēdzīgas.
Cilvēki nemainās. Cilvēki nemainās. Cilvēki nemainās. Ja gribat būt attiecībās ar reāliem cilvēkiem, nevis cietējiem-frīkiem, – nolieciet malā vēlmi viņus izmainīt. Un apstādiniet visus mēģinājumus izmainīt jūs. To ir daudz – jūs neesat vienīgais, kam tāda vēlme.
Sestais noteikums.
Runājiet. Skaidrojiet. Šeit vajag pacensties. Centieties būt saprotami, ja jums ir svarīgas attiecības ar cilvēkiem un pasauli. Mēs visi esam izauguši romantiskās pasaciņās no sērijas “mēs esam tik tuvi, ka pat vārdi nav vajadzīgi”, “mēs esam viens otra atbalss” un “ja vajag paskaidrot, tad nevajag paskaidrot”. Nav nekā sarežģītāka par cilvēcisko komunikāciju.
Iedomājieties, ka uz pasaules ir tik valodu, cik cilvēku. Angļi saprot, ka sarunai ar ķīnieti vajadzīgs tulks. Tad, lūk, jums pašam nāksies kļūt par tulku no savas uz sarunu biedra valodu. Nav pašsaprotamu lietu. Vispār. Pat ja jūs sakāt, ka jums ir auksti un jūs gribat ēst, otrs to sapratīs pa savam.
Nelieciet nevienam mocīties minējumos. Miljoniem attiecību, kurām ir bijusi iespēja kļūt brīnišķīgām, ir pajukušas tikai dēļ tā, ka cilvēki nepareizi viens otru sapratuši. Mācieties paskaidrot, nekautrējieties izskatīties pēc pilnīga idiota un jautājiet, ko tieši cilvēks ar teikto domājis. Sākumā tas liksies sarežģīti, bet pēc tam šķitīs, ka no attiecībām pazudis brīnums.
Tie ir maldi. Paies laiks un jūs sajutīsit, cik tajā ir spēka. Jums atvērsies bezgalīgas citu cilvēku pasaules. Jūs sapratīsit, cik daudzveidīga ir pasaule un jūs paši. Uz priekšu!
Septītais noteikums.
No kurienes jūs ņēmāt, ka jums noteikt jābūt laimīgiem? Kas jums iedzinis galvā, ka bērnībai noteikti jābūt bez raizēm un mīlošas apkārtnes pilnai, ka uz darbu vajag nesties kā uz svētkiem un ka sekss ir bezierunu orgasms, ka draudzība glābj no vientulības un ģimene ir spēcīga aizmugure, un iemīlēšanās – lidojums?
Iedomājieties, cik daudz laika jūs pazaudējāt, gaužoties, ka jums viss nav tā, kā vajag būt un kā ir Anniņai. Viņa neiet, bet lido, kakā orhidejas un vīrieši, viņu aplidojot, sauc: “Es pārdošu dvēseli velnam, lai man būtu nakts ar tevi”. Pupu mizas. Anniņa pusi dzīves veltījusi tam, lai jūs tā domātu. Nav nekā slikta vienveidīgā ikdienā, skumjās, satraukumā un nogurumā. Kam jums būs jāatrāda laimes dienasgrāmata ar izcilām atzīmēm? Sev? Mammai? Dievam?
Atslābinieties. Laime ir diezgan miglaina parādība, kura ir laba homeopātiskās devās. Bet Dievs mīl jūs jebkurā gadījumā.
Padomi no Jekaterinas Horikovas grāmatas “Kā sākt dzīvot un neizgāzties”.
Avots: 7ya.ru
