Cietīšu tieši 15 minūtes – un vēl 6 biedējoši, bet arī jautri noteikumi, ja dzīve sit 0
Ko darīt, ja viss, ko tev mācīja bērnībā, nedarbojas? Sagrūst mīti, kā “uz darbu kā uz svētkiem”? Kā veidot savu pasauli no jauna, te, kur katrs aizņemts ar sevi? Tie, kuriem ir 40 un 50, iespējams, būs šokēti vai atradīs sev ko noderīgu.
Kā izvairīties no depresijas
Visi ir kā sarunājuši būt pret jums un nākotne ir miglā tīta un biedējoša? Nopērciet sev televīzijas pulti, iegādājieties kaķīti, iedzeriet vīnu un pažēlojieties par dzīvi labākajam draugam! Vieglāk jums kļūs uz stundām divām. Tas jūs neapmierina, vai ne? Esiet gatavi radikālākām pārmaiņām. Tas ir biedējoši, bet jautri.
Pirmais noteikums.
Doma, ka jūs stāvat kā uz skatuves un visi pamana jūsu kļūmes un kļūdas, ir pilnīgi aplama. Nevienu jūs, pie velna, tā neinteresējat. Visi cilvēki uz pasaules domā tikai par sevi. Vienmēr. Citu uzvedību viņi mēra ar personiskajiem pārdzīvojumiem un pieredzi. Neviens neaprēķina jūsu kļūdu skaitu un, vēl jo vairāk, – neveiksmju. Rīt viņu uzmanību piesaistīs kāds cits. Par jums aizmirsīs. Un tas nav bēdīgi.
Tiklīdz to saproti, tā kļūsti brīvs. Vairs nevajag “cepties” par to, ko tev pateiks un ko padomās. Nevajag sevi vainot visās pasaules nelaimēs un līst vai no biksēm ārā, lai tikai kādam iepatiktos. Nevajag piemēroties, pielīdzināties un “censties skatīties uz sevi no malas”. Nav nekādas malas.
Otrais noteikums.
Kā jau augstāk minēts – tas viss nav jums un ne par jums. Jūs apkārtējiem (un pat tuviniekiem) esat vien iemesls tam, lai izspļautu uzkrājušos s…. un nedaudz atvieglotu sev dzīvi. Kad viņi jums it kā jūt līdzi, viņi jūtas kā labiņie, kad kritizē – taisnīgie. Visa iemesls – cilvēkam visvairāk dzīvē vajag justies nozīmīgam citu acīs. Tāpēc cilvēki ir gatavi uz visu.
Trešais noteikums.
Veidojot jebkādas attiecības, pieņemiet jebkuru lēmumu. Pat ja jūs pēc tam to nožēlosit (un tā, visticamāk, arī notiks), tas būs pēc tam. Un viss, kas jums ir, ir tagadne. Pārējais – vai nu mokošas refleksijas un idiotiskas vēlmes izmainīt pagātni, vai sapņi par nākotni (vienalga nebūs tā, kā ieplānojāt). Gan viens, gan otrs ir veltīga spēku tērēšana. Un tie jums nav bezizmēra: netērējiet savus psiholoģiskos un emocionālos resursus pa tukšo.
Ceturtais noteikums.
Ciešanas attīra? Ka tik ne tā. Tās jūs izspiež kā citronu un nogāž pašā dzelmē, no kurienes jau negribas tikt laukā. Cilvēks cieš, lai neko nedarītu: “Neredzat – es ciešu!? Lieciet mierā!” Viņš teju vai peldas savās ciešanās, demonstrē tās apkārtējiem un uzskata, ka tas ir pietiekami, lai attaisnotu savu bezdarbību.
Pietiek vienreiz taču. Nav nekā tāda, izņemot pavisam briesmīgus notikumus, ko nevar izturēt mūsu psihe. Mēs esam ieprogrammēti uz izdzīvošanu. Mēs esam pašas adaptēties spējīgākās būtnes uz planētas. Nevazājiet apkārtējos un sevi paši aiz deguna. Katru reizi, kad nolem ciest, pasaki sev: “Labi, es cietīšu tieši 15 minūtes. Pārējo izcietīšu pēc tam.”
