“Ne visi dūmi ir ugunsgrēks,” uzskata “Swedbank” ekonomisti 1
Ekonomisko sankciju karš Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz šim sagādājis mazākus zaudējumus nekā Krievijai, kas mēģina atspēlēties, aizliedzot ievest pārtiku no ES. Tāpēc sankciju dēļ Latvijā vēl nebūtu jākrīt panikā. Tā spriež “Swedbank” ekonomisti.
Līdz šim ES dalībvalstu (izņemot Austriju) eksports uz Krieviju veidojis aptuveni 4 procentus no kopējā eksporta apjoma, bet Krievijas eksports uz ES sasniedza aptuveni 45 procentus no kopējā eksporta. Savukārt ES imports no Krievijas veido aptuveni 5 procentus no kopējā importa. Turpretim Krievijas imports no ES – vairāk nekā 40 procentus no kopējā importa. Tātad ES ekonomiskā atkarība no Krievijas ir krietni mazāka.
“Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka Ukrainā izraisītā konflikta dēļ pret Krieviju vērsto sankciju ietekmi šajā valstī izjutīs tikai pēc ilgāka laika. Toties Krievijas noteiktais aizliegums pārtikas importam no ES vairākās dalībvalstīs, tostarp Somijā, Latvijā un citās jau ir jūtams pašlaik.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna lēš, ka Krievijas aizliegums pārtikas preču importam pagaidām tieši esot skāris samērā nelielu skaitu Latvijas uzņēmumu. Smagākais sitiens trāpījis lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem un autopārvadātājiem. Taču tiešais embargo skarto produktu eksports uz Krieviju veidojot tikai 0,5 procentus no Latvijas kopējā preču eksporta. Turklāt esot maz ticams, ka arī šis eksporta apjoms pilnīgi pazudīs, tāpēc ka uzņēmumi, visticamāk, meklēšot gan apkārtceļus, kā turpināt pārdot preces Krievijas tirgū, gan citu noieta tirgu.
Krievijas aizliegums gan netieši skar vēl 4,6% no kopējā Latvijas preču eksporta, kas tiek pārdots ES dalībvalstīs. Pieaugot šim piedāvājumam, pieaugs konkurence, kas savukārt “nositīs” cenas. Tomēr, viņasprāt, Latvijas eksporta apjomus kopumā šis aizliegums iespaidos samērā maz. Un varot sagaidīt, ka turpmāk mūsu eksports augs, kaut arī krietni lēnāk, nekā bija prognozēts agrāk.
Atzīdams mūsu šprotu ražotāju bažas par zaudējumiem (ap 38 miljoni eiro), ko varētu izraisīt iespējamais Krievijas aizliegums šīs zivju produkcijas eksportam, Mārtiņš Kazāks uzskata, ka uz eksporta kopapjoma fona (24 miljardi eiro) šis iespējamais zaudējums nešķiet tik iespaidīgs.
Sankciju ietekmes mazināšanai kā viens no iespējamiem atbalsta veidiem mūsu zemniekiem un pārtikas ražotājiem tiek minēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums pārtikai. Mārtiņš Kazāks gan domā, ka PVN samazināšana būtu atspaids mazturīgajiem iedzīvotājiem. Bet tas nepalīdzēs ražotājiem atrast jaunu noieta tirgu tiem pārtikas produktiem, kurus vairs neņem pretim Krievijā. Viņaprāt, esot jāšaubās, vai tuvākajā laikā nodokļu politikā varētu sagaidīt kādas pārmaiņas. “Līdz gada beigām politiķi būs aizņemti ar Saeimas vēlēšanām un jaunās valdības veidošanu, bet nākamgad – ar Latvijas prezidentūru ES, tāpēc ar nodokļiem nevienam nebūs laika noņemties,” spriež Mārtiņš Kazāks.
Banku ekonomisti ir vienisprātis – ja sankciju karš turpināsies, mūsu tirdzniecības apjomi ar Krieviju saruks, ekonomiskā izaugsme būs vājāka, nekā agrāk bijis cerēts. Diemžēl pagaidām gan nekas neliecinot, ka sankciju ietekmē Krievija gribētu piekāpties. Drīzāk esot otrādi – tā turpina rīkoties droši, turklāt krietni izlēmīgāk nekā ES. Kaut arī Krievijas ekonomika ir vāja (iekšzemes kopprodukta apjoms samazinās) un pasaules valstu noteiktās sankcijas to varētu novājināt vēl vairāk, Levada centra un “Reuters Ecowin” pētījumi rāda, ka Krimas aneksija un karš Ukrainā strauji cēluši Vladimira Putina atbalstu Krievijas sabiedrībā.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis spriež, ka ieviestās Krievijas un Rietumu savstarpējās sankcijas pagaidām būtiski neietekmē pasaules valstu ekonomisko attīstību, kaut arī dažās Eiropas valstīs sankciju “kara” sekas jau ir jūtamas pašlaik. Taču, turpinoties šim “karam”, nākotnē stāvoklis var pasliktināties, Krievijas un Rietumu attiecībās pieaugs saspīlējums un vairosies neuzticība.
Krievijas aizliegums pārtikas preču importam no ES dalībvalstīm, protams, aizkavēs Baltijas valstu ekonomisko izaugsmi. Zemā inflācija ļaus būtiski palielināt reālās darba algas, kas savukārt ļaus iekšējam patēriņam kompensēt vājo ārējo pieprasījumu. SEB banka prognozē, ka Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 0,5%, bet nākamgad – par 1,8%. IKP pieauguma prognoze Latvijai ir attiecīgi 2,5 un 2,7%. Lietuvā IKP izaugsme šogad paredz 2,7%, bet 2015. gadā – 3,2% apmērā.
Viņaprāt, Latvijā visu nozaru uzņēmumiem, kas līdz šim darbojušies Krievijas tirgū, jābūt gataviem jebkādiem pavērsieniem un savu iespēju robežās jāapdomā krīzes pārvarēšanas scenāriji. Kaut arī karadarbība Ukrainā sašūpos tirdzniecību šajā reģionā, tā tomēr nespēs apturēt pasaules ekonomisko attīstību. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem nav jāvairo pesimisms, bet enerģiski jāpievēršas jaunu tirgu ar nākotnes potenciālu iepazīšanai un sadarbības attiecību veidošanai.
Tātad eksports un investīcijas cietīs no sankcijām un nenoteiktības, tomēr 2016. gadā izaugsmei vajadzētu atsākties, prognozē “Swedbank” ekonomisti.
