Egils Līcītis: Valdībā valda vienprātība, lai gan to cenšas saraustīt gabalos 3
Vācot un apkopojot informāciju no tālākām Eiropas valstīm un Latvijai tuvākās apkārtnes, daudzviet iezīmējas situācija, ka valstu valdības krata drudzis, tās sēž kā uz adatām neziņā par nākotnes pastāvēšanas izredzēm vai jau sabrukušas, kā, piemēram, Itālijā. Ārlietu ministra Salvīni ambīciju dēļ sākās nesaprašanās ar kolēģiem, un Romas valdīšana kārtējoreiz tutū.
Pašlaik uz gāšanās un atkāpšanās robežas svārstās kaimiņzemes Igaunijas valdība, kura var izsēties uzskatu, vērtību un piekopto sadzīves tradīciju nesaderības dēļ. Gaidīsim turpmākās ziņas no jaunumu pavēstītājiem, kā beigsies ķēpa Tallinā. Un arī Vācijas Federatīvajā Republikā nemierīgi.
Kanclerei nāk virsū vecums, uzglūn trīcēšanas kaite, bet jaunā kristīgo demokrātu partijas izvēlētā aizvietotāja vēl nespējot velt uz saviem kamiešiem to smagumu, ko spēja plecos celt darba zvērs Angela Merkele. Berlīnē jādomā, kā novērst stresa pilno situāciju.
Uz šī fona patīkami, ka Latvijas valdošo koalīciju veidojošo piecu partiju pretmīla vienai pret otru nemazinās, un demokrātiskas kopdzīves biogrāfija atšķir aizvien jaunas un jaunas lappuses. Mūsu valsts vadītāji dzīvo priekšzīmīgi līdzsvarotā kolektīvismā, kas balstās uz zinātniski izsvērtu saimniekošanu, vienvirziena domāšanu un tautas gudrības plašu izmantošanu.
Starp piecām partijām ir klikšķis un likvidēts savstarpējās neuzticēšanās lauks. Kopdarbībā tās strādā čakli un lietišķi. Arīdzan tie politiskie spēki, kuru reitings noslīdējis pusmastā, centrējas uz godprātīgu darbu, nevis intrigošanu pret kolēģiem, kuri pašlaik atrodas uz augstāka reitinga pakāpiena. Līdz ar to var teikt, ka valdībā partneri ir cieši kopā un tā stāv droša kā klints.
Tas, ka valdība sveika un vesela kā zirgs, jākonstatē, neraugoties uz apšaudēm no kaķenēm, no vēlēšanās uzdurt valdīšanu uz dakšiņas un sīkiem dzēlieniem no opozīcijas odu puses. Nav sensācija un diez kāds noslēpums, ka sabiedrībā ir cilvēki, kuri mūždien, maskējoties ar pilsonisku aktivitāti, pūlas radīt problēmas, knaibīt, sanaidot un saraustīt gabalos vienprātību, mest sprunguļus uz priekšu skrejošos riteņos, un par kuriem pašiem prasīties prasās neatkarīga interpola veikta izmeklēšana.
Šie subjekti baida, ka nākamā gada budžeta pieņemšana būšot Krišjāņa Kariņa kabineta klupšanas akmens, un izplata tamlīdzīgas nekomplimentāras valodas.
Ministri kategoriski noraida šādas runas kā tukšvārdīgas, balstītas uz vēlēšanu zaudētāju apbēdinājumu un rūgtumu. Pašreiz redzams, ka valdības darbības tiek kārtotas labāk un vienmērīgāk kā iepriekš, domubiedru starpā nenotiek lielāki kašķi kā elementāra sabāršanās, kura ātri vien noplok un pāriet. Tāpat dzeltenās brīdinājuma kartītes valdības locekļi noslēpj tikpat knaši, kā pirmīt tās vilkuši ārā un parādījuši.
Valdības partnerībā ir sapratne, ka nevienu negrib spiešus izspiest no koalīcijas. Sabiedrībai simpatizē valdošo partiju konsekventais kurss uz bezkompromisa tiesiskuma nodrošināšanu, cīņa pret nekrietnībām, un loģiska ir premjerministra Kariņa izvirzīšanās sabiedriski politiskajās pozīcijās par pirmā līmeņa zvaigzni.
Saprātīgā vadībā arī ekonomiskais vājums būs īslaicīgs un tiks pārvarēts. Bet budžeta pieņemšana tiešām būs episks notikums, taču no pilnīgi cita redzesleņķa, kā to uzlūko Kariņa un viņa līdzgaitnieku ienaidnieki. Proti, 2020. gada budžets būs lielākais Latvijas vēsturē – ar grūtībām ietilps finanšu ministra portfelī.
Arī pensiju indeksācija būs neredzēti liela, lielāks atbalsts tiks Latgalei, un, neraugoties uz valdības devību, izdevumu un ieņēmumu grāmata tiks sabalansēta līdz pieciem centiem. Tā būs fantastika, ne budžets, kurā beidzot valsts intereses liktas pirmajā vietā, nevis deputātisko kvotu dalīšanas neglītums. Vēlētāji novērtē katra koalīcijas biedra ieguldījumu valsts vadībā.
Tās ir augstākās atzīmes “Jaunās Vienotības” tālredzībai, Nacionālās apvienības pieredzei, “Attīstībai/Par” asajam praktiķu skatam, Jauno konservatīvo partijas degsmei un ideāliem, un “KPV LV” vīrišķībai joprojām pastāvēt un eksistēt.
Latvijas pilskalnos un ielejās vērojami valstiski atdzimšanas procesi.
