Lauksaimnieki vēlas vēl stingrākus ierobežojumus zemes tirdzniecībā 17
Septiņas Latvijas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas iesniegušas zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai priekšlikumus, kā un kurš turpmāk varēs pirkt lauksaimnieciski izmantojamu zemi. Ar tiem lauksaimnieki gribētu papildināt ministrijā sagatavoto un valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumu projektu.
Lauksaimnieki uzsver, ka galvenais ir nepieļaut lauksaimnieciski izmantojamas zemes aizaugšanu un tīšu pārvēršanu mežā. Kā zināms, neapstrādātās zemes apmežošanu paredzēja savulaik Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā sagatavotās “Zemes politikas pamatnostādnes 2008. – 2014. gadam”.
Likumprojektā paredzēts, ka darījumi būtu pieļaujami ar īpašumiem, kuros lauksaimnieciski izmantojamā zeme aizņem lielāko daļu platības. Turpretim lauksaimnieki uzskata, ka ierobežojumiem jāskar arī tādi īpašumi, kuros lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars ir vismaz 2 hektāri no īpašuma kopplatības.
Lauksaimnieki grib, lai vietējās novada pašvaldības lēmumu, ar kuru pircējam tiktu dota atļauja iegādāties zemi, varētu apstrīdēt Zemkopības ministrijas izveidota komisija.
Tāpat likumā būtu iekļaujams papildu ierobežojums, kas ļautu pirkt zemi tikai tādām personām, kas ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas Latvijā guvušas ieņēmumus vismaz 51% apmērā no lauksaimnieciskās ražošanas. Lauksaimnieciska izglītība būtu jāprasa arī uzņēmuma dalībniekam, kuram pieder vairāk par pusi kapitāldaļu.
Pēc lauksaimnieku domām, pircēja mutiskam apliecinājumam, ka nopirkto zemi turpmākos trīs gadus pēc tās iegādes izmantos lauksaimniecībā, nav nekāda svara. Tam esot jābūt tikai rakstiskam.
Lauksaimniekiem ir iebildumi arī par 40 gadiem jaunāku lauksaimnieku tiesībām pirkt zemi. Likumprojektā paredzēts, ka jaunais lauksaimnieks var prasīt pašvaldībai piekrišanu zemes pirkumam, ja kopš reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā par saimnieciskās darbības veicēju pagājuši 18 mēneši. Lauksaimniekiem šķiet, ka šis termiņš jādubulto. Pirkt zemi varētu arī tie jaunie censoņi, kuri lauksaimniecisko izglītību iegūs nākamajos 36 mēnešos.
Līdzīgs termiņa ierobežojums darījumiem ar zemi būtu attiecināms arī uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, – tiem jābūt reģistrētiem vai pārņemtiem vismaz pirms 36 mēnešiem.
Lauksaimnieki domā, ka nepietiek ar to vien, ka darījumu likumību uzrauga vietējo pašvaldību izveidotas komisijas. Uzraudzības kārtību, pašvaldības komisijas dalībniekus, tās pienākumus un tiesības visiem darījumiem ar īpašumiem, kuros lauksaimnieciski izmantojamā zeme aizņem vismaz 2 hektārus no kopplatības, noteiktu Ministru kabinets.
Likumprojekta autoru un lauksaimnieku domas nesakrīt arī par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Pašlaik pirmā roka zemes iegādē paredzēta – kopīpašniekiem, tad nomniekiem, tad pierobežniekiem (kaimiņu zemes īpašniekiem atkarībā no tā, cik gara ir viņu robeža ar pārdošanai paredzēto zemes gabalu), pēc tiem – lauksaimniekiem līdz 50 kilometru attālumā no pārdošanai paredzētās zemes (agrāk bija tikai 20 kilometri) un visbeidzot – Valsts zemes fonda pārvaldniekam. Lauksaimnieki gribētu pa vidu starp pierobežniekiem un kaimiņiem iedabūt jaunos lauksaimniekus, kuru īpašumi atrodas līdz 50 kilometru attālumā no pārdošanai paredzētās zemes.
Viedokļi
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze: “Zemkopības ministrijā sagatavotais likumprojekts nesniedz atbildi uz galveno jautājumu: kā turpmāk tiks ierobežota lauksaimnieciski izmantojamās zemes izpārdošana ārzemniekiem, par ko jau ilgāku laiku satraukumu pauž vietējie zemnieki. Tāpēc šāda satura likumprojekta gatavošanu uzskatu par ķēmošanos, ar to ministrija mēģina imitēt darbību minētās galvenās problēmas risinājuma virzienā.
Man ir šaubas arī par vairākiem lauksaimnieku iesniegtajiem priekšlikumiem. Zemes pircējam varētu prasīt lauksaimniecisku izglītību. Taču būtu muļķīgi prasīt vismaz trīs gadu pieredzi. Ar to no pircēju vidus būtībā tiek izstumti tie jaunie cilvēki, kas gribētu sākt saimniekot laukos vai paplašināties.”
Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: “Pieļauju, ka likumprojekta pašreizējā redakcija un priekšlikumi vēl nav pati pilnība. Tāpat iespējams, ka par to vēl būs karsti strīdi. Taču pašlaik šie priekšlikumi ir labākie, ko septiņas lauksaimnieku organizācijas spējušas sagatavot. Negribētu, lai ar šo likumprojektu mēs nonāktu otrā galējībā, pārvēršot darījumus ar zemi pircējiem pārāk sarežģītā, birokrātiskā procedūrā.”
