Kurka grāmatām iedod otro mūžu: ir iespēja noziedot 2
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Glābju grāmatas no ugunskura, makulatūras, izgāztuves, došu tām otru dzīvi,” šādi jau piekto gadu civilizēti šķirties no liekās lasāmvielas aicina grāmatu glābēja Liene Kurka no Tumes pagasta.
Sainīšos, kastēs vai vecās somās – šādi no visām Latvijas malām atceļojušās grāmatas ap 70 m2 lielā krāvumā krājas atjaunotajā fermas šķūnī Tumes pagasta “Dižkrauju” mājās.
Par iespēju kādam cienīgi atdot nevajadzīgās grāmatas priecājas pat bibliotēkas, kurām ik pa laikam jānoraksta daļa fonda.
Grāmatas kļūst problēma
Ko darīt ar grāmatām? Šāda problēma rodas katram. Gan tad, ja paša grāmatplauktā vairs nav vietas, nākas pārcelties vai jāizvāc vecmāmiņas mājas, jātīra bēniņi u. c.
“Esmu traka lasītāja jau kopš bērnības,” atzīstas grāmatu glābēja Liene Kurka. Tādēļ viņu vienmēr sāpinājusi tendence – atbrīvoties no mājas bibliotēkām. Daži grib tikt vaļā no grāmatām, jo maina interjeru, un tās tikai aizņem lieku vietu, citi no tām šķiras ar smagu sirdi.
Grāmatu vācēja nevienu nenosoda, taču redzēt grāmatas izmestas atkritumos viņai šķiet nepieņemami. Tādēļ, kad pārcēlusies uz dzīvi laukos, lielajā šķūnī tūliņ atradusi vietu nelaimīgajām grāmatām. Taču tik lielu atsaucību uz savu sludinājumu kā tagad Liene pat necerēja saņemt.
Īpaši daudz grāmatu tiek vests šogad. Katram vedējam ir savs stāsts, kāpēc lasāmviela kļuvusi lieka. Liene pat novērojusi jaunu tendenci – piecas grāmatu kravas atceļojušas no mājām, kuras īpašnieki pārdod, jo, baidīdamies no kara tuvuma, pārceļas uz veco Eiropu.
Izlase bibliotēkai
Topošajā ģimenes mājā Liene otro stāvu atvēlējusi savam sapnim – bibliotēkai. Speciāli labai lasīšanai ir izveidoti pat jumta logi.
Vasarās svešās grāmatas tiek tikai pieņemtas. Rudenī un ziemā, kad ir vairāk laika, Liene nododas grāmatu šķirošanai.
Kādas tik pērles nav atrastas iznīcībai paglābto čupās! Tās tiek atlasītas sevišķi sargājamo kaudzē ar uzrakstu “Mana bibliotēka”.
Otrā kaudzē atliek dažādus specializētos izdevumus (pavārgrāmatas, biškopība, rokdarbi, dārzkopība u. c. tēmas), pēc kuriem ir pieprasījums. Šī ir kaudze, kurai labi atrodas jauni saimnieki. Liene labprāt atliek grāmatas, kuras kāds meklē, jo viņai patīk šāda komunikācija ar citiem grāmatmīļiem.
Vislielākā kaudze ir padomju laikā izdotā daiļliteratūra. Tās lasīšanai nav vajadzīgas nevienam. Taču pēdējā laikā arī tām sāk parādīties cits pielietojums – grāmatas kļūst populāras kā interjera elementi.
Piemēram, nesen kopā ar kādu Liepājas dizaineru no milzu kaudzes izlasījuši vienāda izmēra grāmatas starpsienas būvēšanai. No tām top arī galdu balsti, skapji u. c. Ir mākslinieki, kuri rod pielietojumu veco grāmatu biezajam, kvalitatīvajam papīram.
Tās, kuras nevajag nevienam, Liene plāno atdot Cēsīs ekovates ražotnē. Tur nokļūs arī grāmatas no smēķētāju dzīvokļiem, jo spēcīgo nikotīna smaku nevar izdabūt.
Agrāk Liene pati brauca pēc lielajām kravām, taču tagad tas ir par dārgu – grāmatas viņa lielākoties tikai pieņem no tiem, kas atved paši. Liene iesaka apzināt arī citus grāmatu glābējus savā tuvumā, jo tādu rodas arvien vairāk.
