Foto: en.newsner.com

Cieņas gājiens: Ceremonijā godina donorus, kas atsakās no dzīvības uzturēšanas 0

Visā pasaulē, ikvienā valstī ir ģimenes, kas izmisīgi gaida, kad viņu mīļotie saņems donora orgānus. Taču rūgtā ironija ir tāda, ka viņu vēlēšanās piepildās tikai tāpēc, ka citu ģimeni plosa bēdas par tuvinieka zaudējumu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Šā iemesla dēļ, šķiet, orgānu ziedošana joprojām ir jūtīga tēma. Piekrītot būt par donoru, cilvēks atdod dzīvību kādam citam, ko donora ģimene ne vienmēr var pārdzīvot bez lielām sāpēm.

ASV Aidaho štata Svētā Lūka Meridiana medicīnas centra darbinieki lieliski zina, cik grūti cilvēkiem ir piekrist tam, ka viņu mīļoto cilvēku orgāni tiek atdoti kādam citam. Protams, otrā medaļas puse ir tā, ka viņi arī piedzīvo, ko tas nozīmē ģimenei, kuras tuvinieks saņem tik ļoti nepieciešamo ziedojumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī slimnīca internetā nonākusi uzmanības centrā ar to, kā personāls godina orgānu donorus, kad viņi tiek vesti pēdējā gaitā pa slimnīcas gaiteni. Viņi tobrīd ir dzīvi un tiek vesti uz vietu, kur tiks atslēgti dzīvību uzturošie aparāti.

Šīs atvadas tiek dēvētas par “Cieņas gājienu”, slimnīcas personālam sastājoties no intensīvās terapijas nodaļas durvīm līdz liftam, lai atdotu pēdējo godu donoriem, kuri atvēl savus orgānus cilvēkiem, kam tie ir nepieciešami.

Pirms pāris gadiem šo tradīciju uzsāka slimnīcas intensīvās aprūpes direktore Deba Komptone. Tagad šāda ceremonija ir ieviesta vēl vairākās citās ASV klīnikās.

“Ģimenēm, kuru tuvinieks ziedo savus orgānus, “Cieņas gājiens” atstāj paliekošas atmiņas un cerams, sniedz mierinājumu bēdās,” teikts slimnīcas mājas lapā.

Foto: en.newsner.com

“Facebook” lietotāja Lara Lī Vika ir veikusi ierakstu, stāstot par savu brāli Polu, kas ziedojis savus orgānus. Kā viņa tuviniecei, sievietei tas ir smags pārdzīvojums, bet kā medicīnas māsiņa viņa apzinās, ka šāds lēmums ir pareizs.

“Mēs kā ģimene zinājām, ka Pols kā veselīgs orgānu donors, nomirstot ir glābis vairākas dzīvības. Man pašai kā medicīnas māsai šis ir reizē sāpīgs un priecīgs brīdis, zinot, ka mans brālis ir palīdzējis citiem dzīvot. Man joprojām pietrūkst brāļa, kas mira pārāk agri,” atzīst Vīka.

Avots: en.newsner.com

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.