Cieņas apliecinājums leģendārajai Fainai Raņevskai 0
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Mazajā zālē 6. aprīlī pirmizrāde pēc Aleksandra Obrazcova lugas motīviem “Fufa – divas sirdis” Vadima Grosmana režijā. Fufas lomā – Irina Jegorova, bet Liļa – Natālija Živeca.
“Fufa – divas sirdis” ir cieņas apliecinājums talantīgajam dramaturgam A. Obrazcovam un izcilajai 20. gadsimta aktrisei – Fainai Raņevskai. Skatuves māksliniece, kura iemantoja publikas simpātijas ar savu aktierspēli, pašironiju, filozofisku pasaules uzskatu un prasmi vienkārši formulēt sarežģītas lietas. Visa viņas dzīve sastāv no citātiem. Viņas kino lomas ir neaizmirstamas, un tiem, kam palaimējās redzēt Raņevsku uz skatuves, spilgtais iespaids neizgaist no atmiņas turpmākajos gadu desmitos.
“Izrāde “Fufa – divas sirdis” nav ne dokumentāla, ne biogrāfiska izrāde, bet drīzāk nostalģiska fantasmagorija: mēģinājums tuvoties atminējumam, kādēļ, ar savu mākslu darot laimīgus citus, pati aktrise bija nelaimīga,” atklāj izrādes režisors.
Kas ir Fufa? Tā ir aktrises F. Raņevskas iesauka, ko viņai piešķīra viņas skolotājas, draudzenes un var pat teikt otras mātes Paulas Vulfas mazdēls par pastāvīgu smēķēšanu. P. Vulfa, starp citu, bija Rīgas Krievu teātra aktrise (1902–1904). “Es esmu Fufa, bet tikai savējiem! Ar vēlmi pucēties tas nav saistīts. Tā mani Ļoška nosauca, kad bija mazs, ieraugot mani, ka kūpu kā lokomotīve, un sacīja: Kāda tu mums esi “Fufa”!” – “Mēs visi, vispirms jaunieši, zinām tikai aforismus, bet, kas tā par personību bija, neviens nezina. Vēlamies parādīt mīlestību, lielu sirdi, kura bija Fainai,” saka aktrise Natālija Živeca, kas ir otra izrādes varone – Liļa. Tieši tā ar maigumu, mīlestību un pateicību Raņevska sauca Paulu Vulfu. Izrādes sižeta līnija spoguļattēlā atšķiras no Raņevskas biogrāfijas. A. Obrazcova lugā Liļa atrod Fufas tēlā skolotāju, māti un draudzeni, lai arī sākotnēji cer tikai uz “zvaigznes” aizgādnību. “Dažreiz ir noslēpumaini likteņa pagriezieni, jo nezini, kur atradīsi, kur pazaudēsi. Dzenoties pēc slavas, var atrast kaut ko daudz vērtīgāku,” tā režisors.
Izcilu cilvēku likteņi vienmēr izraisījuši sabiedrības interesi. Pagājuši jau vairāk nekā 30 gadu, kopš leģendārā aktrise vairs nav mūsu vidū, bet viņas talants un unikālais humors vēl joprojām dzīvo skatītāju sirdīs un tiek izspēlēts dažādos teātros un dažādās režijās. Latvijā, sava veida radošs izaicinājums un izcila uzvara uz astoņdesmitās jubilejas sliekšņa, bija aktrises Veltas Līnes radītais Fainas Raņevskas tēls Nacionālajā teātrī A. Obrazcova “Divās sirdīs”, tēls, kuru vislabāk raksturotu kāda izcila krievu dzejnieka salīdzinājums, ka pēc vienas dārgas porcelāna lauskas var pateikt, kāda ir bijusi visa servīze. Par šo savu pēdējo lomu V. Līne saņēma “Spēlmaņu nakts” labākās aktrises balvu, bet pati izrāde tika minēta piecās nominācijās – gan par režisores Indras Rogas, gan aktrises Ināras Sluckas otrā plāna lomas sniegumu.
