Ciemos senās arhitektūras pērlē un Latvijas Venēcijā – Kuldīgā 0
Seno Hanzas pilsētu Kuldīgu var uzskatīt par Kurzemes sirdi. 16.–17. gadsimtā pilsētā pie Ventas rumbas bija Kurzemes hercoga rezidence, kur uzturējās viņa galms. Šodien Kuldīga ir maza Kurzemes un visas Latvijas senās arhitektūras pērle.
Kuldīgas “dvēsele” mīt vecpilsētā ar autentiskajiem 17.–19. gs. amatnieku un tirgotāju namiņiem, to vēsturiskajiem logiem, kokgriezumiem rotātām durvju vērtnēm, platiem divpakāpju dakstiņu jumtiem, vējrāžiem, klusi čalojošo Alekšupīti un vispārējo nesteidzīgo, provinciālo ritmu, kas, šķiet, nav mainījies kopš hercoga laikiem.
Jebkurā gadalaikā apskates vērta ir Ventas rumba – platākais (249 m) ūdenskritums Eiropā – un unikālais 1874. gadā celtais sarkano ķieģeļu tilts pār Ventu. Tas ir viens no garākajiem Eiropā, būvēts pēc cara laika standartiem – 500 pēdu garš un 26 pēdu plats – tā, lai uz tā varētu izmainīties divas pretim braucošas karietes.
Unikāla ir agrākā Kuldīgas pils priekšpilsēta ap Alekšupīti. Šī 17.–18. gadsimtā mazpilsētas ēku apbūves ansambļa dēļ Kuldīgu mēdz dēvēt par Latvijas Venēciju. Alekšupītes vairāk nekā četru metru augstais ūdenskritums ir augstākais Latvijā.
Vecākā koka māja Kurzemē, kas celta 1670. gadā, atrodas Baznīcas ielā 7. Turpat netālu, Baznīcas ielā 17, atrodas ēka, kurā 1701. gadā uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII. Viņš tās priekštelpā esot atstājis neparasti liela izmēra naudas lādi, kas tur glabājas vēl tagad.
17. gadsimtā būvēts arī Kuldīgas rātsnams un Romas katoļu Sv. Trīsvienības baznīca.
Vienīgi Kuldīgai raksturīgā savdabīgā, dažāda vecuma māju ieskautā Liepājas iela, kas atvēlēta tikai gājējiem, ļauj iepazīt ēku arhitektūras stilu attīstību 17.–20. gadsimtā. Vēl viena unikāla celtne ir Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca, kas celta 1252. gadā un nosaukta Kuldīgas patroneses vārdā. Tajā kristīts un laulāts pats Kurzemes hercogs Jēkabs.
Pēdējo pāris gadu laikā, pateicoties Eiropas finansējumam, Kuldīgā daudz kas mainījies līdz nepazīšanai. Arī līdzās novada muzejam esošais parks jeb Pilsētas dārzs – tajā atjaunota ūdenskrātuve ar strūklaku, izveidoti gājēju celiņi, izbūvēta lapene, skatu laukumi, tiltiņi, rekonstruēti parka stādījumi, labiekārtota teritorija ar soliņiem, informācijas stendiem un norādēm. Parkā izvietotas tēlnieces Līvijas Rezevskas 22 skulptūras.
Vasarā, nedēļas nogalēs un īpašos svētkos parkā darbojas brīvdabas kino, notiek koncerti. Pilsētas viesiem tiek piedāvāta iespēja izmantot audiogidu, kurā trīs valodās – latviešu, angļu vai krievu – var klausīties stāstījumu par 17 apskates objektiem Kuldīgas vecpilsētā. Lai būtu vieglāk orientēties Kuldīgas vecpilsētā un Pilsētas dārzā, noderēs Kuldīgas vecpilsētas pastaigu karte.
Kopš aprīļa apmeklētājiem atvērts arī muzejs jeb tā sauktā Bangerta villa. Šo ēku, Krievijas paviljonu Vispasaules saliekamo koka māju izstādē, kapteinis Bangerts 1900. gadā ar kuģi atvedis no Parīzes. Bangerts to nopircis, lai uzdāvinātu savai līgavai. Pēc iekštelpu restaurācijas, kas ilga trīs gadus, muzeja trešajā stāvā atrodas pilsētas vēsturei veltīta ekspozīcija, otrajā stāvā – ekspozīcija “Turīga pilsoņa dzī- voklis Kuldīgā 20. gs. sākumā”, bet pirmajā stāvā darbojas informācijas un klientu apkalpošanas centrs.
Pārvērtusies arī agrākā Kuldīgas sinagoga (celta 1875. g. cara Aleksandra II valdīšanas laikā). Tai blakus atradies lūgšanu nams, bet trešā ēka – ebreju kapliča. Pēc pamatīgas pārbūves sinagogā tagad izvietota bibliotēka, bet agrākajā lūgšanu namā darbojas Mākslas nams, kurā regulāri skatāmas mākslas izstādes un notiek koncerti.
Pilsētas viesi var iznomāt velosipēdus un izmantot gida pakalpojumus.
Uzziņām: Kuldīgas tūrisma attīstības centrs Baznīcas ielā 5. Tālr. 63322259 vai 29334403; e-pasts: “[email protected]”
Ko vēl apskatīt tuvumā:
- Pazemes alu labirintu Kuldīgas novada Rumbas pagastā, kas ir Baltijā trešais garākais. No 2 km garajām cilvēku rokām veidotajām alām pagaidām attīrīti un izstaigājami 460 m;
- Divus ūdenskritumus (2 m un 1,4 m augsti) ar stāviem dolomīta krastiem Rendas pagastā uz nelielās Īvandes upītes;
- 18.–19. gadsimtā celto Īvandes muižu ar parku un dižkokiem 13 km no Kuldīgas;
- Alsungu ar vienu no senākajām 14. gadsimtā celto Livonijas ordeņpili (28 km no Kuldīgas).
Sagatavots pēc tematiskā izdevuma “45 tūrisma pērles Latvijā”.
