Tikmēr Matīss mums lepni nodemonstrē Aigas apliecību, kurā rakstīts, ka viņa apguvusi pieaugušo neformālās izglītības programmu “Burāšanas pamati”. Jahtas gan vēl nav, bet Aiga optimistiski teic, ka gan jau kādreiz to iegādāsies. 1
– Pie mums bija iespēja apgūt burāšanas pamatus, un domāju – kāpēc to neizmantot? Daudzi cilvēki ir pakūtri un tikai spriedelē, ka Rojā nav ko darīt. Taču gan mākslas, gan mūzikas skola piedāvā mācības arī pieaugušajiem. Mēs ar vīru savulaik esam beiguši mūzikas skolu, es mācījos spēlēt akordeonu, bet Matīss – pūst trompeti, – pastāsta Aiga.
Tad viņa atvainojas, ka mūs jāpamet, jo jādodas uz frizētavu pie klienta.
– Daudzi mani klienti ir pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs, bet, kad ierodas Rojā, nāk apgriezt matus, jo pie mums šie pakalpojumi ir lētāki.
Bet Matīss mūs aicina iepazīties ar viņa burinieku kolekciju, kas iekārtota verandā. Aiga piebilst, ka viņa no katra ārzemju ceļojuma atvedot vīram kādu burinieku. Matīss vērš mūsu uzmanību uz verandas grīdu, kas veidota no veciem ķieģeļiem. Šo ideju viņš esot noskatījis Brīvdabas muzejā. Uz Meža ielas namiņu Sproģu ģimene pārcēlās 1997. gadā. Līdz tam mitinājušies Matīsa vecāku celtajā namā, kas atrodas simts metru attālumā no pašreizējās mājas. Matīss skaidro, ka vēlējušies dzīvot atsevišķi, nevis zem vecāku spārna. Mājai laika gaitā mainījušies daudzi saimnieki. Kad Sproģu ģimene to iegādājās, nams bija krietni nolaists. Ēkas ārpusi tālbraucējs kapteinis cēlis gruntīgu, bet iekštelpas jaunajiem saimniekiem nācās pilnībā atjaunot.
– Mūsu māja vēl aizvien nav gatava. Mums patīk ik pa laikam ķerties pie remontdarbiem. Izdomājam pārlīmēt tapetes, pārkrāsot sienas, un tāpēc paziņas saka – pie jums valda mūžīgais remonts, – noteic Matīss.
