Ciemos pie upes dvēselītes. Zvērinātais forelists Igors Dzilna patur tikai pāris zivis gadā 2
Igors Dzilna patur tikai divas trīs foreles. Tas ir viens procents no visām sezonā noķertajām.
Zeme nometusi sasaluma bruņas, kliedz ķīvītes, vītero cīruļi, un gaisā laiku pa laikam gluži kā Parīzes ekspreši aiztrauc zosu bari. Nu, nevar taču mājās nosēdēt. Lūk, ko par savu pirmo izgājienu pie dabas ar spiningu rokās pastāstīja zvērināts forelists un dabas mīļotājs Igors Dzilna: “Vēl šobrīd vīri sēž uz ledus Alūksnes ezerā un velk skaistus lomus! Man gan prāts nesas uz citu pusi! Gribu atkal redzēt straujteci un satikt punktoto draudzenīti foreli! Tas, ka pirmais izbrauciens ir par agru, zinu no pieredzes. Tomēr tas nav svarīgi! Man gribas būt pie upes un darboties ar spiningu. Nezinu, kā citiem, bet es gūstu baudu jau no paša procesa. Redzu, kā mostas daba. Pirmā tauriņu deja piekalnītē. Putnu dziesmas un tā neatkārtojamā pavasara smarža!
Šoreiz ar kompanjonu nesteidzamies. Nav lielas jēgas skriet rīta agrumā! Naktī termometra stabiņš bija nokritis līdz mīnus sešu grādu atzīmei, tātad ūdens būs auksts. Auksts ūdens nozīmē, ka forele būs kūtra. Tomēr ūdens dzidruma un līmeņa kombinācija priecē. Pārsteidzoši dzidrs un nav nokrities līdz vasaras līmenim. Cerīgo vietu ir gana daudz. Sākam copi. Pirmā stunda paiet nemanāmi un bez rezultāta. Klusas pat tās pavasara vietas, kur foreles iznāciens garantēts. Pēcpusdienā tomēr upe atveras. Šīs sezonas pirmā forele paņēma, izskrienot no aizvēja. Upē iekritušais baltalksnis bija izveidojis gružu un sprunguļu aizkaru, kas bremzēja straumi. Pirmais tvēriens nesekmīgs. Arī otrais un trešais tāpat! Tātad voblerītis jāiepauzē vēl ilgāk. Redzu, kā zivs izskrien ceturto reizi. Bezkaunīgi ilgi mānekli turu uz vietas. Slinki paveras baltā mute un ir! Izmisīga, bet neilga cīņa un ātrs foto piemiņai. Zivs aizskrien zem glābjošā baltalkšņa pavēņa. Viss! Varu arī nemakšķerēt šodien un mājās ievilkt ķeksīti, ka foreļu sezona ir atklāta 28. martā!
Forele nebija liela, ap 35 centimetriem. Pēc vecajiem noteikumiem, vidēja izmēra zivs. Tagad skaitās knapmēriņš! Ar šo gadu noteikumi atļauj paturēt tikai vienu strauta foreli izmērā no 35 cm. Atcerēsimies to! Tomēr nevajadzētu katru reizi censties aizvest mājās pat vienu atļauto zivi! Pēdējos gados strauji izzūd šo skaisto zivju dzīvotnes. Bezsniega ziemas un karstās vasaras dara savu. Upītes aizsērē. Nav palu, kas izmestu smiltis krastos. Ūdeles un ūdri vairojas ģeometriskā progresijā. Posts, ko nodara bebri, ir neaprakstāms. Baltalkšņu audzes gar upes krastiem nomāc zemsedzi. Nav zāles, kas veidotu velēnu un saturētu krastus. Kailcirtes izgaismo upītes, un tāpēc upes aizaug ar ūdenszālēm. Par antropogēno (cilvēku radīto) faktoru varētu rakstīt un rakstīt! Atcerieties, straujupīte bez forelēm ir mirusi upe!
Ja tomēr gribas sevi palutināt ar foreļmaizītēm, man ir savi kritēriji. Es neņemu pavasara novārdzinātas zivis, kā arī vasaras otrajā pusē. Tad zivīm sak briest ikri. Visas mammītes atlaižu. Izņēmums – savainota zivs vai tai ir kāda novirze. Teiksim, traumēta zivs vai nepareizi augusi. Skaistu zivi, kas sparīgi cīnījusies, vienmēr atlaižu! Arī zivi, kas ķerta grūtā vietā, atlaižu, jo tur tā ir nosacītā drošībā. Principā sezonā sanāk paturēt divas trīs foreles. Tas ir viens procents no visām sezonā noķertajām. Dažas zivis sanāk noķert pat divas trīs reizes gada laikā!”
