Ciemos pie titulētās šnauceru šķirnes sunenes Monas 2
Tiklīdz ienākam pa Harija Nagobada un Līgas Gabrēnas ģimenes mājas durvīm, pretī skrien Mona un Obsidiāns, īsāk dēvēts par Obsi. Abi miniatūrās šnauceru šķirnes suņuki. Kārtīgi mūs aprējuši, lai visus ļaunos nodomus, ja nu tādi gadījumā bijuši, izdzītu laukā, abi kļūst rāmi un ļoti mīlīgi.
Pastāvīgi kopā ar Līgu, Hariju un viņu bērniem – astoņgadīgo Martu Luīzi un piecgadīgo Robertu Raitu – dzīvo tikai minišnauceru sunīte Mona, pilnā vārdā Boltres Harmony, kurai ir pieci gadi. Trīs gadus vecais Obsidiāns, pilnā vārdā Obsidian Harmender, ir Monas dēls no pirmā metiena un tikai atbraucis ciemos. Līga stāsta – viņas sapnis ir savā mājā turēt vairākus miniatūrās šnauceru šķirnes suņus, bet šaurības dēļ šobrīd tas nav iespējams. Tāpēc viņa izvēlējusies saglabāt līdzīpašnieces statusu vairākiem šīs šķirnes suņiem. Tas nozīmē, ka ikdienā Obsis dzīvo citās mājās, bet, ja Līga palūdz, suņu puiku atved paciemoties. Tāpat Līgai ir tiesības ar līdzīpašumā esošajiem suņiem piedalīties izstādēs un izmantot tos pārošanai.
Ģimenes pirmais suns Mona iegādāts miniatūro šnauceru audzētavā Latvijā. Kad Līga un Harijs aizbrauca izvēlēties sev kucēnu, abiem Mona iekrita acīs, bet audzētavas īpašniece šo suņu meiteni lāga negribēja pārdot – teica, ja izvēlaties labāko kucēnu no metiena, jums jāapsola, ka ar to piedalīsieties kaut dažās izstādēs. To arī apsolījuši, bet – atdod velnam mazo pirkstiņu un tas paņem visu roku. Nu jau Mona ar lieliskiem panākumiem piedalījusies ļoti daudzās suņu izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Saņēmusi starptautiskā čempiona, Baltijas čempiona un vēl citus svarīgus titulus. Pie sienas izveidots pat stends ar Monas nopelnītajām medaļām. Arī sešas no septiņām suņu meitenes atvasītēm plāno piedalīties izstādēs. Bet Līga šajā laikā tik ļoti aizrāvusies ar miniatūrajiem šnauceriem, ka pat apmeklējusi kinoloģijas kursus un reģistrējusi savu suņu audzētavu “Harmender”.
Kāpēc ģimene izvēlējās tieši šīs šķirnes suni? Līga stāsta – svarīgi bija, lai dzīvnieks neaizņem pārāk daudz vietas, lai mājoklī nemētājas spalvas (šnauceriem spalva nekrīt ārā) un lai suns specifiski nesmird. Minišnaucera apspalvojums nesmird pat tad, ja suns samircis, bet pieņem to smaržu vai smaku, kurā suns uzturējies.
– Pēc tam, kad esmu šnauceru paņēmusi klēpī un samīļojusi, tā kažoks ilgi glabā manu smaržu aromātu, bet, ja esam devušies pastaigā pa mežu, pēc sūnām, – stāsta Līga.
Raksturā miniatūrie šnauceri ir draudzīgi, sirsnīgi, ļoti dzīvespriecīgi un paklausīgi. Arī apmācībai tie pakļaujas viegli. Toties, lai cik noguris pēc garas pastaigas jūtas miniatūrais šnaucers, ja saimnieks to atkal aicina pastaigāties vai parotaļāties, suns tam ar lielu prieku piekrīt. Vienlaikus pozitīvi, ka šie suņi nav hiperaktīvi – atstāti mājās vieni, aiz garlaicības neplēš tapetes un negrauž apavus. Sagrauzts dēlēna zābaciņš ir vienīgais Monas nedarbs, ko tā pastrādāja vēl kucēna vecumā.
Monas ēdienkartē galveno vietu ieņem profesionālā sausā barība, šad un tad ēdienreizēs viņa saņem arī biezpienu un vistu kakliņus. Īpašs gardums Monai ir siers un desa, ko tā visbiežāk saņem izstāžu dienās. Ņemot vērā, ka šīs šķirnes īpašā pazīme ir gara bārda, ēdienreižu laikā jāpieskata, lai suns, kaut ko skrubinot, to kopā ar barību nenograuž, kas īpaši svarīgi ir izstāžu suņiem. Ik pa laikam sunīti ieteicams nomazgāt, regulāri jāķemmē, tad kuplā bārda, ūsas un uzacis būs īpaši dekoratīvas. Lai miniatūrais šnaucers atbilstu šķirnes standartam, tā kažoks ik pa laikam arī jāplūc – jāatbrīvo no izaugušā apspalvojuma. Līga šo prasmi apguvusi pati. Suņuks tad spiests vienu līdz divas stundas pacietīgi stāvēt, līdz apspalvojums iegūst ideālu izskatu. Un, šķiet, Mona ir tik paklausīga un apzinīga, ka viņai tas lielas grūtības nesagādā.
Līgas un Harija kopīgā aizraušanās ir zivtiņas. Vaicāju, vai arī Monai patīk košās akvārija iemītnieces? Dīvaini, bet savās mājās Mona abus lielos akvārijus it kā pat neievēro, toties ieradusies ģimenes draugu mājās, kur arī ir akvārijs, tūdaļ uzlec uz krēsla un ar lielu interesi vismaz pusstundu lūkojas, kā zivtiņas šaudās šurpu turpu.
Miniatūrie šnauceri:
mazi proporcionāli suņi ar izteikti kuplām uzacīm, ūsām un bārdu,
krāsas ziņā mēdz būt melni ar sudrabu, melni, balti un krāsā, ko dēvē kā “pipari ar sāli”,
ļoti rosīgi, modri, sirsnīgi, paklausīgi,
der alerģiskiem cilvēkiem, jo spalva tikpat kā neizkrīt,
augstums skaustā – 30 – 35 cm, svars – 4 – 8 kg,
šķirne radīta Vācijā, krustojot vidējo šnauceru, afenpinčeru un, iespējams, arī pūdeli,
dzīvo – 13 – 15 gadus.
