Ciemos pie rastām. Jura Lorenca e-pasts no Etiopijas 0
Viena no dīvainākajām reliģijām pasaulē – rastafariānisms. Neparasta arī tāpēc, ka daudzi ikdienā izmanto tās simboliku, par to pat nenojaušot. Piemēram, klausās šīs mācības sekotāja Boba Mārlija dziesmas vai mēģina nēsāt dīvainās matu pinkas- rastas.
Rastafariānisms radās Jamaikā 20. gadsimta pirmajā pusē, kristietībai sajaucoties ar visai īpatnēju sektu sludinātām mācībām, kas kas šajā melno vergu pēcteču apdzīvotajā Karību jūras salā tolaik zēla un plauka. Mācība balstās uz Bībeli un trīs postulātiem- pēdējais Etiopijas imperators Haile Selasije ir Mesija, visiem pasaulē izklīdinātajiem melnajiem cilvēkiem jāatgriežas Āfrikā, savukārt Etiopija ir Ēdene, paradīze Zemes virsū. Pasaulē dzīvo ap divi miljoni rastafariāņu, galvenokārt Karību salās un Āfrikā.
Pats Haile Selasije, padzirdējis, ka Jamaikā dzīvo cilvēki, kuri uzskata viņu par Dievu, vien pasmējies. Un tomēr imperators 1955. gadā uzdāvināja “rastām”, kā šos cilvēkus pasaulē parasti dēvē, prāvas zemes platības Šašemenes pilsētā, ap 250 kilometrus uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Adisabebas. Uz jauno “apsolīto zemi” pārcēlās tūkstošiem rastu no visas pasaules, kuri šeit uzcēla mājas, savus tempļus, atvēra veikaliņus un restorānus.
Tomēr šejienes realitāte – pastāvīgie nemieri, komunistu režīms, karš ar Eritreju, sausums un bads daudzus aizbaidīja. Šodien Šašemenē pastāvīgi dzīvo vien daži simti rastu, arī daži baltie cilvēki no ASV un Eiropas, kas pieņēmuši rastu mācību.
Viens no iemesliem, kāpēc daudzi ārzemju tūristi šodien ierodas Šašemenē, ir marihuāna. Lieta tāda, ka rastām marihuāna ir kaut kas līdzīgs sakramentam, te to smēķē pilnīgi atklāti, neslēpjoties. Lai gan Etiopijā tā uz visstingrāko aizliegta, Šašemenē varas iestādes uz šo vaļību izņēmuma kārtā piever acis.
Sastapšanās ar rastām ir visai vērtīgs piedzīvojums. Savā ziņā viņi ir gudri un izglītoti cilvēki. Rastu mājās, kas iekārtotas vienkāršā un elegantā Karību stilā, ir daudz grāmatu un mākslas darbu. Tāpat katrā mājā ir vairākas Bībeles, nolasītas līdz driskām, izraibinātas ar neskaitāmiem pasvītrojumiem un piezīmēm dažādās krāsās. Pie mājām ir sakņu un augļu dārziņi, kuros nemana nevienu nezāli, arī daudz puķu, turklāt rastas lieliski gatavo. Un vēl- rastām ļoti nepatīk žurnālisti, kas jau pēc definīcijas ir slikti cilvēki, jo apkalpo politiķus un bāž degunu ne savās darīšanās. Sava starpā rastas sarunājas dīvainā, ar grūtībām saprotamā angļu valodas “pidžinā”.
Bet rastas var būt noderīgi arī ārstiem un narkotiku apkarotājiem. Viņi ir lielisks uzskates līdzeklis tam, kādas sekas ir ilgstošai marihuānas lietošanai. Visas runas par “zālītes” nekaitīgumu ir tīrās blēņas. Tā izžāvē cilvēku, padara līdzīgu staigājošam zombijam ar lēnām, stūrainām kustībām. Taisnības labad gan jāsaka, alkoholiķi “ar stāžu” izskatās daudz briesmīgāk.
Juris Lorencs, Šašemene, 2017. gada februāris
