Ciemos pie apburošā un dzīvespriecīgā Rinaldo – mazā japāņu hina 0
Ir dzestrs un skaidrs svētdienas rīts Ziedoņdārzā. Uz brīvdienu pastaigu dodas tuvējo māju četrkājainie draugi savu saimnieku virsvadībā. Un līdzko izdzird smalkas balstiņas dziedošu toni, tā visi zina – pastaigā iznācis amizantais Rinaldo (saukts mājās par Rinci). Un, šādi dziedādams, piebalso saimnieces Silvas teiktajam. Ne velti suņuku dēvē par Ziedoņdārza Pavaroti.
Ideālais kompanjons
Saimniece Silva par savu mīļumu stāsta ar vieglu smaidu, jo, kā redzams attēlos, japāņu hina šķirnes sunīši ir ļoti krāšņi ar savu balti melno kažoku un amizantumu tiem piešķir nedaudz uzrautais purniņš un lielās izbrīnā ieplestās acis. Tās vienmēr nenogurdamas seko līdzi katram saimnieces solim: “Ko viņa darīs, kur dosies, vai ņems arī mani līdz?” Saimniece piebilst, ka Rincis ļoti labi zina, kad ir brīvdienas un viņa būs mājās. Patīk vienmēr būt kopā ar cilvēku. Tāpēc ir ideāls draugs cilvēkam, kas dzīvo mājās. “Pēc rakstura japāņu hini ir izteikti pozitīvi un atraktīvi. Suns māk sevi pasniegt ar labu stāju, iešanu un krāšņo asti, kas izskatās kā vēdeklis. Tāds sunītis nevar nepatikt,” piebilst Silva.
Draudzīgais suņuks
Suņuks nebaidās no suņiem – ne lieliem, ne maziem. Viņš tusējot ar tiem, un tie savukārt viņu sargā… ja nu kas. Rincim draugos ir zeltainais retrīvers Sniedziņš, labradors; vienīgi no kaķiem suņuks baidās, jo savulaik ir cietis no tiem. Taču dzīve ir pārsteigumu pilna, jo nu jau labu laiku viņa mājās ir runčuks vārdā Picis. Un abi satiek ideāli. Runcis ir ļoti labestīgs, pirmais nāca sasveicināties ar Rinci un ļauj pat panašķoties no savas ēdiena bļodiņas. Abi sagaida saimnieci mājās no darba un pat guļ blakus plecu pie pleca. Tikai sapņi laikam katram savi…
Tā Rincis vada savu dzīvi, būdams priecīgs par ikkatru saimnieces uzmanības mirkli. Suņuks sajūsminās, ka Ziemassvētkos nolikta arī viņam dāvaniņa zem eglītes. Un, saimnieces aicināts, kā bumba augstu palēkdamies, burtiski ielido gultā pie viņas. Dzīvesprieka iemiesojums!
