Ciemos pasaulē skaistākās vecmāmiņas mājā Pierīgā 0
Kad pirms gada tikos ar pirmā pasaules vecmāmiņu skaistumkonkursa uzvarētāju STELLU VILEMU (attēlā), kura bija atgriezusies no Bulgārijas ar zelta godalgu un titulu “Mrs. Grandma Universe 2012”, viņa ar lielu mīlestību stāstīja par savu dārzu un namu. Es to paturēju prātā un, kamēr vēl ir ziedošā vasara, devos viesos pie Stellas.
Viņa ar vīru Arni dzīvo savrupmājā, kas pēc teritorijas vēl atrodas Rīgas robežās, taču plašums un meža ieloks rada iespaidu, ka tā slejas ārpus pilsētas.
Stella savulaik dzīvojusi mājā Baltezerā, bet vēlāk nācās pārcelties uz dzīvokli Mežciemā. Taču turienes šaurībā jutās kā iesprostota un saprata – vajadzīga māja.
– Pirms divpadsmit gadiem, kad ieraudzījām briesmīga paskata mājeli, tā nelikās kārdinoša, taču patika atrašanās vieta, un zinājām, ka mēs spēsim no tās izveidot sev tīkamu namu. Es pārdevu savu dzīvokli, vīrs savējo, paņēmām kredītu un riskējām. Pagalms bija pilns ar celmiem, veciem prauliem, siltumnīcu stikliem. Durvju priekšā “dižojās” vecs šķūnis un āra tualete. Izvedām piecpadsmit lielos konteinerus ar drazu, – saimniekošanas iesākumu atceras Stella.
Mājas pārveidošanā netika iesaistīts ne arhitekts, ne projektētājs. To visu paveica Stella. Arnis pēc profesijas ir galdnieks, tāpēc nebija jāmeklē arī iekšdarbu veicējs.
– Meistaru pakalpojumus izmantojām vien krāsošanas darbiem un flīžu likšanai, visu pārējo paveicām mēs ar vīru. Liekot jumtu, abi pa stalažām skraidījām, es biju materiālu pienesēja. Mums ar vīru bieži raisījās konstruktīvas sarunas par celtniecības jautājumiem. Viņam kā amatniekam savi uzskati, taču es arī neatrados pirmo reizi ar pīpi uz jumta, jo biju jau piedalījusies Baltezera mājas atjaunošanā. Taču vīrs rīkojās gudri – piekrita manām domām, bet darīja, kā pats uzskatīja par pareizu, – atzīst Stella.
Saimnieki uz jauno māju pārcēlās 2004. gadā, kad tā jau daudzmaz bija savesta kārtībā. Tālākos iekšdarbus varēja veikt lēni, nesteidzoties, visu labi pārdomājot. Stella spriež, ka vieglāk būtu, ja paši varētu celt māju no pamatiem, bet tagad nācās vadīties no vecās mājas piedāvātajām pārveidošanas iespējām.
– Smejamies, ka nākamo māju celsim mazāku. Šā nama apdzīvojamā platība ir 180 kvadrātmetri. Sākumā kopā ar mums dzīvoja vīra bērni, bet tagad viņiem ir savas pajumtes, un mums diviem vien māja kļuvusi par lielu. Par siltumu mājoklī gādā ar elektrību darbināms siltumsūknis, un apkures sezonā tik plašas telpas ir dārgs prieks, – noteic Stella.
{gallery id=”2055″}
Mājas abos stāvos telpu sienas krāsotas mierīgos pasteļtoņos. Saimniece spriež, ka mūsu platuma grādos šādi toņi ir piemērotāki nekā stresu uzdzenošas agresīvi spilgtas krāsas. Pirmajā stāvā grīdu sedz parkets. Stella priecājas, ka virtuvei nav izvēlējušies atklāto plānojumu un tā no viesistabas atdalīta ar sienu, jo citādi tas būtu traucējoši. Virtuve tomēr paredzēta ēdiena gatavošanai, bet viesistaba – atpūtai. Viesistabā galvenā mēbele ir milzīgs dīvāns, lai uz tā varētu ērti apsēsties, kad ciemos atbrauc gan Stellas, gan Arņa bērni un mazbērni. To iegādājoties, Stella spriedusi – kamēr vēl mazbērni mazi, jāpērk dīvāns tumšā krāsā, lai nenosmērētos. Domājot par mazbērniem, iekārtota arī spēļu istaba, lai viņiem būtu kur rotaļāties.
Otrajā stāvā iekārtotas divas guļamistabas un atklātā tipa kabinets. Diemžēl kabinets savas funkcijas nepilda, jo tajā nav pieejamības zonas internetam. Daudzajām grāmatām vieta rasta pažobelē, jo saimniece uzskata, ka tās padara telpu smagnēju un ir putekļu krātuve.
Stella ir Spānijas apjūsmotāja, tāpēc verandā un dārza stūrītī valda spāniska stila motīvi. Verandas grīdu sedz Spānijai raksturīgās, ar ornamentiem izrakstītās flīzes. Dārzā novietotajam apaļajam stikla galdiņam ar metāla kājām Stella arī piešķīrusi dienvidzemes akcentu. Šim nolūkam viņa mazos gabaliņos sadauzījusi verandas flīzes un tās salīmējusi uz galdiņa virsmas. Siltos vasaras vakaros uz tā kūpina no Taizemes ceļojuma atvestos vīraka kociņus. Pie garāžas un saimniecības ēkas sienām izveidoti dekoratīvi lodziņi ar aizvirtņiem. Pie sētas piestiprināti podi ar ziedošām puķēm, un viss šis daiļais ansamblis patiesi līdzinās Spānijas ainavai.
Par Stellas izveidoto un kopto dārzu visi jautājot, vai viņa patiešām viena pati spēj tikt ar to galā. Stellai nākas skaidrot, ka viņai nav ne dārza projektētāja, ne dārznieka, ne strādnieku, kas to ravētu. Viss ir pašas darbs. Dekoratīvajā dīķītī ar mazo strūklaku zied sārtas ūdensrozes un tajā mīt viena karūsa. Karstā laikā mājas sargs Rasa dīķītī mēdzot nopeldēties. Vakarā dārzu liegi izgaismo metāla lukturīši ar svecītēm.
– Mans dārzs katru gadu mainās, un nākamvasar tajā atkal būs kas jauns. Dārza darbi paņem daudz laika, taču es uzņemu spēku tikai no zemes, tāpēc eju pa dārza dobēm kā ritenis, – teic Stella.
Virtuves iebūvējamās mēbeles – “Dālija”
Viesistabas dīvāns – “Kate”
Priekšnama skapis – “Bīdāmās sistēmas”
Priekšnama lustra – “Elcor”
Guļamistabas iekārta – “Eiropas mēbeles”.
