Ciemojamies Bārbelē, uzklausot dārznieku pieredzi 1
Žurnāla “Praktiskais Latvietis” redakcijas darbinieki saņēma Bārbeles bibliotēkas vadītājas Brigitas Krauzes uzaicinājumu tikties ar novada ļaudīm. Labprāt! Noskaņa pavasarīga, un tādi arī lasītājus interesējošie jautājumi, uz kuriem nācās atbildēt šajā tikšanās reizē.
Pilna Bārbeles tautas nama zāle! Tik daudz ļaužu no Bārbeles un Bauskas apkārtnes bija ieradušies, lai tiktos ar žurnāla “Praktiskais Latvietis” veidotājiem: galveno redaktori Sandru Rusku, žurnālisti Initu Šteinbergu, konsultanti, dārznieci Marutu Kaminsku no bioloģiskās stādaudzētavas “Dzērves”.
Dārzniece dalās pieredzē
Kā jau pavasarī, lasītāji visvairāk interesējās par dārza darbiem, jo īpaši par augļu koku vainagu veidošanu, un Maruta Kaminska īsi un kodolīgi steidza stāstīt par to, ko vēl var pagūt izdarīt dārzā.
Dārzniece dalījās arī savas ģimenes pieredzē dārza un stādaudzētavas veidošanā. Viņa ieteica vispirms saprast norises dārzā un dabā, tad rīkoties.
Vainaga veidošana
Speciāliste sanākušos mierināja, ka nav divu koku ar vienādiem vainagiem un nav jābēdājas, ja dārzā neviens neatbilst redzētajam mācību grāmatā. Vajag tikai sākt un mēģināt, jo vainagu veidošana var kļūt par vaļasprieku, turklāt tagad tā ir modes lieta – kokus var audzēt neparastāk, pat špalerās, arī vīteņaugu vietā pie mājas.
Par koku augstumu un formu katram pašam jāizlemj, cik augstu patīk kāpelēt. Visi taču zina, ka skaistākie āboli ir galotnē, kur parasti nevar tikt klāt, ja vien galotne nav nosēdināta ērti sasniedzamā augstumā.
Kā atvieglot zemeņu kopšanu
Zemeņu ravēšanu var aizvietot, stādot uz melnā, it kā rupji austā ģeotekstila seguma. Tam, kas līdzinās pretsalnu plēvei, mēdz sablietēties šķiedras. Ja grib izaudzēt stādiņus, kādu ceru iestāda uz kailas zemes, jo uz seguma audzēti stādi nespēj apsakņoties. Labai ražai un veselībai ogulājus ieteicams aplaistīt ar nātru vircu.
Cīņa ar kaitēkļiem
Pret kaitēkļiem noder kokos sakarinātas pudeles, kurās ielieta ierūgusi sula vai zaptsūdens. Tajās ielīdīs pat irši un mušas, bet bites – ne. Mazāki būs arī lapseņu uzbrukumi vīnogām.
Pret plūmju tinēju iedarbīgas ir feromonu lamatiņas, kuras var iegadāties lielākajos dārza preču veikalos. Tās steigšus jāizkarina! Lamatiņas pievilina tēviņus, tie iet bojā un nevar apaugļot mātītes.
Gan siltumnīcā, gan laukā lieti noder arī dzeltenie līmes vairogi. Nelielos daudzumos var pirkt gatavus, bet tie ir dārgi. Paši var gatavot, uz dzeltena pamata uztriepjot peļu līmi, kas nedaudz atšķaidīta ar benzīnu.
Jūlijā ap koku stumbriem apmēram 80 cm augstumā apsien gofrēto kartonu. Ābeļziedu smecernieks tajā salīdīs pārziemot. Septembra beigās, oktobra sākumā kartonu noņem un sadedzina.
Slimību profilaksei
No kokiem jānolasa visas mūmijas – sakaltušās plūmes, ābolīši. Tie ir infekciju perēkļi, kas pūdēs šāgada ražu. Slimību profilaksei visas lapas dārzā jāsagrābj un jāliek kompostā.
Agri pavasarī augļu kokus, arī rozes un vīnogulājus vajadzētu nosmidzināt ar Bordo šķīdumu, kas atļauts arī bioloģiskajās saimniecībās. Vīnogulāji ar to jāapstrādā vairākkārt līdz laikam, kad sāk gatavoties ogas. Šis preparāts nepieciešams arī tomātiem.
Augu izturību veicina Latvijas uzņēmuma “Bioefekts” ražotie līdzekļi. Tos lektore mudina pirkt gadatirgos tieši no ražotāja, lai prece būtu pēc iespējas svaigāka.
Palīdzība saldajiem ķiršiem
Daudzi ievērojuši, ka stumbriem saules apdeguma dēļ plaisā miza. Šādus augļu kokus noteikti vajag kaļķot. Pavasarī der samaisīt mālus ar kūtsmēsliem un brūces aizziest.
Saldajiem ķiršiem nevajadzētu ļaut izvērsties. Maruta tos atstāj tik garus, lai var aizsniegt ar šķērēm teleskopiskajā kātā. Garās zaru pātagas regulāri nogriež. Zemam kokam var arī tīklu uzmest, lai putni netiek klāt.
Ja zaru galos parādās laputis, dārzniece iesaka pirms to indēšanas novērtēt situāciju. Varbūt tas ir pat labi, jo kukaiņi dabiski piebremzēs ļoti garos dzinumus. Tas attiecas arī uz citiem augļu kokiem.
! Jautājumu bija tik daudz, ka tikšanās reizē uz visiem atbildēt nepaguvām, taču par tiem rakstīsim žurnālā “Praktiskais Latvietis”.
