Ciemats, kurā gandrīz katrs iedzīvotājs ir pārdevis savu nieri 0
Gandrīz katrs Hokse ciematiņa (Nepālā) iedzīvotājs palicis tikai ar vienu nieri. Grūti noticēt, taču mūsdienās vēl ir vieta, kur gandrīz visi iedzīvotāji dzīvo ar vienu nieri, jo otra ir pārdota transplantēšanai, turklāt ne visi šķīrušies no sava orgāna labprātīgi. Šādās vietās cilvēku var nozagt uz ielas, lai aizvestu uz operāciju, var piesolīt zelta kalnus un pat pārliecināt, ka “niere ataugs no jauna”. Šo nelielo ciematiņu Nepālā bēdīgās slavas dēļ pat nodēvējuši par “nieru ciematiņu”.
Nieru pārdošanas brokeri te un tuvējā apkārtnē ierodas regulāri, lai pārliecinātu cilvēkus, kam tik ļoti vajadzīga nauda, pārdot nieri. Viņi iet uz pilnu banku, lai tikai orgānu iegūtu. Izmanto to, ka iedzīvotāji dzīvo dziļā nabadzībā un ir mazizglītoti.
Šādās lamatās iekļuva arī četru bērnu māte Gita. Par savu nieri viņa saņēma vien 2000 dolāru. “Pa šiem desmit gadiem, kopš te ložņā cilvēki, kas pierunā pārdot nieres, es vienmēr visiem atsacīju,” viņa stāsta, “taču mana vecā māja bija pavisam neizturīga. Mums patiesi vajadzēja normālu mājvietu.” Un tad Gita devās ar sievieti, kas strādāja par orgānu pārdošanas brokeri, uz Indiju. Operācija ilga tikai pusstundu, taču Gitas stāvoklis bija smags, viņai nācās slimnīcā palikt trīs nedēļas. Pēc tam, saņēmusi 200 000 Nepālas rūpiju, Gita devās mājās, nopirka māju un nedaudz zemes ap to. Diemžēl zemestrīce to pilnībā iznīcināja.
Ne visi nieri atdod labprātīgi – ir, kam to izņem piespiedu kārtā vai citas operācijas laikā. Nereti notiek slepkavības, lai iegūtu divas nieres.
Jebkurā gadījumā nieres vēlāk tiek pārdotas sešas reizes dārgāk nekā par to saņēmuši paši donori.
Pēc zemestrīces daudzi iedzīvotāji palikuši bez naudas un dzīvesvietas un kļuvuši par vieglu lomu orgānu tirgotājiem.
Zināms ir pat stāsts par Kenamu Tamangu, kuru apmānīja paša znots. Viņš piesolīja sievastēvam labu darbu Indijā, taču finālā viņš nonāca slimnīcā. “Mani pārvērta par slimnieku, pateica, ka paņems manu nieri,” stāsta Tamangs. “Znots teica, ka es par to saņemšu kaudzi naudas un ar veselību nekādu problēmu nebūs. Turklāt niere ataugšot.”
Kā stāsta cilvēktiesību aizsardzības programmas koordinators Nepālā Laksmans Lamičane (Laxman Lamichhane), cilvēki jūtas nedroši. Neskatoties uz regulārām patruļām, kas cenšas iedzīvotājus aizsargāt no orgānu tirgotājiem, ciemata iedzīvotāji vienalga sastapties ar orgānu pārdevējiem vai zagļiem.
Avots: kulturologia.ru
