“Ciemats ir, ceļa nav.” Vairāki desmiti iedzīvotāju kļuvuši par ķīlniekiem 58
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāki desmiti Ķekavas novada Bērzumnieku ciemata iedzīvotāju un vēl neapbūvētās zemes īpašnieku kļuvuši par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma ķīlniekiem. Rīdziniece Diāna Āboltiņa stāsta, ka pirms trim gadiem Bērzumniekos nopirkusi zemes gabalu ģimenes privātmājas būvniecībai.
Bet vēlāk atklājusi, ka nevar būvēties tāpēc, ka ceļš, kas ved uz ciematu, vienā pārsimt metru garā posmā šķērso diviem privātīpašniekiem piederošo zemi. Bet viņi nepiekrīt ceļa servitūta nodibināšanai par labu pārējiem ciematniekiem.
Arī ķekavietis Valters Ozols atzīst, ka, pirms trim gadiem Bērzumniekos nopirkdams zemi, neesot zinājis par šo ceļu, kā viņš saka, būtībā strupceļu, kādā pašlaik iekūlies viņš un citi pircēji.
“Toreiz Bērzumniekos ieraugot vairākas jau uzbūvētas un ekspluatācijā nodotas ģimeņu privātmājas, par iespēju būvēties man pašam neradās šaubas,” saka Valters. “Tikai vēlāk, vērsdamies pašvaldībā, uzzināju, ka neko uzbūvēt nevaru.”
Diāna domā, ka šis strupceļš kaitē ne tikai viņai, bet arī citiem, kuri nopirkuši zemi būvēšanai. Un arī tiem, kuri grasās pirkt zemi ciematā, izlasot šķietami vilinošus piedāvājumus sludinājumu portālos.
Kā pašlaik lasāms sludinājumu portālā www.ss.com, Bērzumniekos īpašnieks par 18 500 eiro pārdod 2056 kvadrātmetru apbūves zemes gabalu “smukā klusā vietā, 22 minūtes no Dienvidu tilta, gatavu mājas būvniecībai ar izbūvētu elektrību”.
Par aizliegumu būvēt tur gan nav ne pušplēsta vārda… To pircējs atklās, kad jau būs par vēlu kaut ko labot.
Viņasprāt, šī jau gadiem ilgi nesakārtotā ceļa lieta iegriež arī pašvaldībai, kas par Bērzumniekos uzceltajām un ekspluatācijā nenodotajām mājām neieņem nekustamā īpašuma nodokli.
Diāna rāda man aizvadītajos gados savākto būvēšanai nepieciešamo dokumentu kaudzi, kurā trūkst tikai viena paša sarkanā zīmoga.
“Kamēr dabūšu būvatļauju, tikmēr divi mani mazgadīgie bērni jau būs pieauguši,” teic viņa, “un tas viss divu privātīpašnieku dēļ, kuri, paši dzīvodami ciematā, liedz sakārtot īpašuma lietas desmitiem citu iedzīvotāju.”
Kad novembrī kopā ar fotogrāfu Valdi Semjonovu devāmies uz Bērzumniekiem, ceļš uz ciematu gan nebija aizslēgts, vien ceļa malā ieraudzījām brīdinošu uzrakstu “Privātīpašums”.
Bet, ieraugot jau uzbūvētās un cilvēku apdzīvotās mājas, arī mums šķita pavisam dīvaini. Dažiem, kuri Bērzumniekos bija iegādājušies zemi agrāk, pašvaldība ir izdevusi būvatļaujas, arī mājas ir uzceltas un jau apdzīvotas. Bet Diānai, Valteram un vēl vairākiem citiem zemes īpašniekiem tur būvēties aizliegts.
Spriežot pēc pašvaldības amatpersonu agrāk rakstītajām atbildēm uz jautājumu, kāpēc dažiem zemes īpašniekiem bijušas izsniegtas būvatļaujas, tiek gan atzīts, ka bijusi pieļauta kļūda. Bet tas nenozīmējot, ka tā būtu jāatkārto turpmāk.
Aizvadītajos gados zemes īpašnieki vairākkārt rakstiski bija lūguši pašvaldību noteikt pašvaldības nozīmes ceļa statusu šim ceļa posmam.
Zemes īpašnieku lūgumus vairākkārt skatījuši pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības atbalsta komitejas deputāti (pēdējoreiz pērn 21. oktobrī), atbalstot pašvaldības nozīmes ceļa statusa piešķiršanu. Taču ar to arī viss beidzies.
Valters Ozols pieļauj, ka pašvaldība būtu apstiprinājusi šo statusu. Bet nevar, tāpēc ka trūkst Ķekavas novada teritorijas plānojuma. 2020. gada 8. jūlijā toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce to apturēja, saskatot virkni likumu pārkāpumu.
Plānojuma apspriešanas laikā cita starpā ministrija bija saņēmusi 13 privātpersonu iebildumus par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu privātā īpašumā esošajās teritorijās. Iespējams, starp iebildumu cēlājiem bija arī tie, kuriem pašlaik pieder pieminētais pārsimt metru garais ceļa posms.
Uz jautājumu, vai pašvaldība varētu pārņemt savā pārziņā ceļu uz Bērzumniekiem, Ķekavas novada pašvaldības attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Juris Križanovskis atbild, ka pašlaik pārstrādātajā teritorijas plānojumā tas esot paredzēts. Bet, tā kā plānojums vēl neesot pabeigts un apstiprināts, tajā vēl varot būt izmaiņas.
Jautāts, kad jaunais uzlabotais plānojums varētu stāties spēkā, pašvaldības pārstāvis atbild, ka to neesot iespējams prognozēt. Pašlaik teritorijas plānojuma izstrādes gaitu aizkavējot pandēmijas radītie ierobežojumi.
Kā skaidro pašvaldības pārstāvis, pēc Būvniecības likuma pašvaldība drīkst izdot būvatļauju, ja būvniecības iecere atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam vai detālplānojumam.
Jā, detālplānojums Bērzumniekiem gan bijis izstrādāts 2004. gadā. Bet kopš tā laika esot mainījušies normatīvo aktu noteikumi, kas zemes īpašniekiem jāņem vērā, uzsākot jaunu būvniecību.
