Rudenī un ziemā 0
Ilgajos saimniekošanas gados sapratuši, ka rudenī labāk ļaut cidoniju krūmiem ieaugt nezālēs, citādi tie bargākās ziemās, kad gaisa temperatūra nokrīt zem -20 °C, apsalst. Savukārt tiem, kuru dārzos cidonijas stādītas vairāk kā košumkrūmi, bargākā salā jādomā par krūmu piesegšanu. Minētā iemesla dēļ rudenī no cidoniju krūmiem nav vēlams iztīrīt arī visas nobirušās koku lapas. Piesegšanai vislabāk izmantot egļu skujas. Tās nenāks par ļaunu, domājot arī par garaušu un stirnu ciemošanos augļu dārzā. “Mēs kā lielaudzētāji par to neraizējamies, meža iemītniekus uztveram kā palīgus krūmu apgriešanā, “smejas Uldis. “Apgrauztajām cidonijām drīz vien sāk augt jauni zari. Tiesa, pirmajos gados tie neražos.”
Visdāsnākais ienesums parasti ir trešā gada dzinumiem. Lai krūmi bagātīgi ražotu, regulāri jāizgriež vecie un sausie zari, kā arī dzinumi, kas traucē saulei piekļūt augļiem. Ja ziemā apsaluši krūmu gali, nogriež arī tos, jo sala skartie zari tāpat vairs neaugs.
“Jaun-Ieviņu” dārzā pagaidām vēl nav jaunāko, Latvijā selekcionēto cidoniju šķirņu. Stādi savulaik iepirkti SIA “Ziemeļu citrons”, tie izaudzēti, atlasot labākās skaistāko un ražīgāko krūmcidoniju augļu sēklas. Jaunākajām šķirnēm augļi nogatavojas vienmērīgi, turklāt ir līdzīga izmēra (tas būtiski sukāžu gatavošanā), bet Rudzīšu dārzā tādu nav. Taču saimnieki iemanījušies cidonijas izmantot daudzveidīgi, tāpēc pagaidām ir apmierināti ar pašreizējo ražu, kas ir aptuveni divas tonnas augļu no 1,3 hektāriem jeb spainis no diviem trim krūmiem.
Uldis pirms salnām parasti nolasa arī visus zaļos augļus, lai neiet bojā vitamīni, un līdz pārstrādei pagaida, kamēr cidonijas nogatavojas.
Izaudzētie krūmi ir bez ērkšķiem, taču apsalstot stādījumi reizēm mēdz atcerēties savus kalnu ciltsbrāļus un atkal izdzen pa ērkšķim.
