Devīze – spēks un liekulība 16
Protokolos paustās “gudro” ideoloģijas galvenā iezīme ir vairumam slepeno organizāciju raksturīgā augstprātīgā un nicinošā attieksme pret tai nepiederošajiem. “Gudrie” sevi uzskata par izredzētiem pasaules pārvaldīšanai, bet gojus – par lopiskiem radījumiem, kurus drīkst izmantot, ignorējot jebkādas morāles normas, un iznīcināt, ja goji kļūst izredzētajiem lieki vai traucējoši: “Nāve ir katra neizbēgams gals. Labāk šo galu tuvināt tiem, kas traucē mūsu lietai.”
Savā darbībā “gudrie” vadās pēc pamatpostulāta: cilvēku ar ļauniem instinktiem ir vairāk nekā labo, tādēļ labākus rezultātus pārvaldīšanā var gūt ar vardarbību un iebiedēšanu, nevis akadēmiskiem spriedelējumiem. Katrs cilvēks tiecas pēc varas, un cilvēkus var pārvaldīt tikai ar rupja spēka palīdzību: “Politikai nav nekā kopīga ar morāli. Tam, kurš grib valdīt, jāizmanto gan viltība, gan liekulība.”
Manipulācijām vislabāk pakļaujas tumsonīgs pūlis, tāpēc “gudrie” vislielāko uzmanību velta tā veidošanai. Kā “gudrie” atzīst, šis uzdevums lielā mērā jau ir paveikts: „ Politiskā brīvība ir tikai ideja, nevis fakts, taču šo ideju var izmantot, lai piesaistītu masas. Šo uzdevumu atvieglina pretinieka saindēšana ar šo pašu ideju, tā dēvēto liberālismu.”
Manipulēt ar pūli, kas seko vairākumam vai daiļrunīgākajiem oratoriem, ir ļoti vienkārši: “Katrs pūļa lēmums ir atkarīgs no nejauša vai inspirēta vairākuma, kurš, nepārzinot politikas noslēpumus, pieņem absurdus lēmumus, kas rada anarhijas iedīgļus pārvaldē.”
Pieturoties pie postulāta, ka brīvība un vienlīdzība ir tikai fikcijas, “gudrie” tomēr atzīst: “Arī brīvība varētu būt nekaitīga un pastāvēt valstī, nekaitējot tautu labklājībai, ja tā balstītos uz ticību Dievam, uz cilvēces brālību ārpus domas par vienlīdzību, kas ir pretrunā pašiem radīšanas pamatiem. Ar tādu ticību tautu varētu vadīt draudžu gādība, un tā mierīgi un pazemīgi staigātu zem sava garīgā gana rokas, pakļaujoties Dieva kārtībai zemes virsū. Lūk, kāpēc mums ir nepieciešams sagraut ticību, izraut no goju mutēm pašu dievības un gara principu, visu nomainot ar aprēķinu un materiālajām vajadzībām.”
