“Šurp jānāk ar ģimenēm, klasēm ar skolotājiem!” Apskatei visa gada garumā pieejams mežabrāļu bunkurs 12
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Otrais pasaules karš bija ārkārtīgi nežēlīgs tieši pret latviešu tautu, jo karojām abās pusēs, tādēļ tādu vīru kā Pēteris Čevers varonība ļāva saglabāt ticību savas valsts idejai. Tāpat kā daudziem citiem latviešiem, arī man šis stāsts ir ļoti sāpīgs, jo viens vecaistēvs bija šucmaņos, bet otrs – leģionā.
Šādi objekti Latvijā ir viena no vēstures pamatvērtībām, ļoti svarīga darbam ar jaunatni. Latvijā vēl ir pietiekami daudz vietu, kas līdzīgā veidā jāatjauno, un lai Dievs dod izturību un pacietību to īstenot,” saka zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Stāsts ir par nacionālo partizānu piemiņas vietu – bunkuru Vandzenes mežā, kas 1949.–1950. gadā bija pēdējā ziemošanas vieta tā dēvētajai Čevera mežabrāļu grupai un pie kā notika 19 vīru pēdējā kauja pret 300 čekistu lielo vienību.
Ideja par bunkura atjaunošanu radās jau pirms pieciem gadiem, bet dažādu iemeslu dēļ tās īstenošana tika atlikta, līdz šopavasar būvdarbi beidzot sākās un pagājušajā piektdienā atjaunotā zemnīca tika atklāta publiskai apskatei.
“Mežsaimniecība šodien ir ne tikai materiālās, bet arī garīgās vērtības. Mūsu apsaimniekotajā teritorijā, kas ir apmēram ceturtā daļa no Latvijas, vairāk nekā 400 objekti tapuši ar sabiedrības līdzdalību. Piemēram Ložmetējkalns, Īles nacionālo partizānu bunkurs un tagad arī šī zemnīca.
Atjaunošanas gaitā mums bija ļoti saturīgas diskusijas ar vēsturniekiem, paldies arī būvniekiem par pacietību un spēju uztvert, kā jāizskatās šai vietai,” tā bunkura atklāšanas pasākumā teica AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) valdes loceklis Edvīns Zakovics.
Viņš stāsta, ka pamatu izbūve bijusi vienkāršākā lieta, grūtāk bijis izveidot grīdas un sienu hidroizolāciju. Ap 31 kvadrātmetru platā telpa apšūta ar koka daļām, bet ārējā čaula veidota no betona divu apsvērumu dēļ – pirmkārt, drošībai, otrkārt, ilglaicīgumam.
Pieredze ar Īles bunkura atjaunošanu liecina, ka tikai koka izmantošana neder – pārliecīgais mitrums noved pie bojāšanās un samērā drīz atkal jāķeras pie atjaunošanas.
Savukārt darbu vadītājs “LVM” Meža apsaimniekošanas plānošanas daļas vadītājs Ziemeļkurzemes reģionā Andris Verners stāsta, ka būvdarbu izmaksas bijušas ap 41 000 eiro.
“Ja raugāmies uz ēkas apjomu, varētu likties, ka tas ir dārgi, bet jāņem vērā, ka darba sākumā te bija tikai ar ūdeni pilna bedre. Tātad mežā no nulles bija jāuzbūvē specifiska būve, ņemot vērā vēsturnieku liecības un vienlaikus izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Iznākumā izveidota vēsturiska piemiņas vieta, kur jebkurš var atnākt, atcerēties un kur jaunā paaudze aicināta apgūt vēstures lappuses.”
Visi projektā iesaistītie ir vienisprātis, ka viena lieta ir uzbūvēt bunkuru, bet cita – to apsaimniekot. Lai gan atjaunotais partizānu bunkurs atrodas Vandzenes pagasta mežā, praktiski tas ir Laucienes pagasta galējā punkta teritorijā, bet visam pāri stāv Talsu novada pašvaldība. Paturot prātā latviešu ticējumu “Kopus cūka nebarojas”, jautājām pagastu vadītājiem, kurš tad īsti uzņemsies rūpi par zemnīcas tālāko apsaimniekošanu.
“Mēs objektu pieskatījām jau būvniecības procesā un noteikti darīsim to arī turpmāk. Par naudas piešķiršanu gan domāsim tikai rudenī, izskatot jauno budžetu,” tā Laucienes pagasta pārvaldes vadītājs Juris Upmalis.
“Rīkojām kopīgas talkas, un tādas apkārtnes uzturēšanai būs arī turpmāk. Mūsu komunālajai nodaļai uzdots zemnīcu pieskatīt kā jaunu objektu, bet vēl izdomāsim kopīgu plānu,” piebilst Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāja Marika Grohjacka.
Bet Talsu novada pašvaldības priekšsēdētāja Sandra Pētersone teic, ka līdztekus objekta turēšanai kārtībā tikpat būtiski ir uzturēt tā vēsturisko garu.
“Ļoti svarīgs ir saturs, lai apmeklētajiem būtu tā īpašā sajūta par tālaika notikumiem, lai te nebūtu statisks piemineklis, bet gan dzīvs stāsts. Piemēram, šobrīd aktuālākais ir senlaicīga krāsniņa – protams, tikai kā dekoratīvs elements, bez funkcijas. Tāpat meklējam citas autentiskas tā laika lietas, tādēļ, ja kādam kaut kas padomā, piedāvājiet!”
Arī Edvīns Zakovics akcentē, ka vietējais mežkopis palīdzēs uzturēt kārtībā Čevera bunkura apkārtni – nu jau kā vienu no “LVM” rekreācijas un tūrisma objektiem.
“Līdzšinējā sadarbība ir bijusi ļoti laba, un ticu, ka pašvaldības pārstāvji zemnīcu pieskatīs, jo ir ieinteresēti, lai šeit būtu kustība. Šurp jānāk ar ģimenēm, klasēm ar skolotājiem, tādēļ šis objekts kā piemiņas vieta būs atvērts 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un 365 dienas gadā.
Bunkuram jādarbojas kā uzskatāmai vietai, lai cilvēkiem rastos priekšstats, kāda bija mežabrāļu dzīve tajā. Un jāstāsta bērniem un mazbērniem par šo vietu, kas apliecina, cik traģiska un arī varonīga bijusi mūsu vēsture.”
