Ceturto Krodera balvu saņem režisors Viesturs Kairišs 0
19. marta vakarā, Valmieras teātrī asprātīgā un teatrālā atmosfērā, klātesot visu Latvijas teātru aktieriem, jau ceturto reizi tika pasniegta Krodera balva. Šogad to saņēma režisors Viesturs Kairišs. Vakara veidotāji līdz pasākumam saglabāja intrigu, izvirzītos nominantus un laureātu paziņojot tikai 19. marta vakarā.
Krodera balva tiek piešķirta par spilgtu veikumu sezonas garumā, par pamatu ņemot pretendenta izcilo devumu kādā teātra žanrā vairāku gadu garumā. Apbalvošanas ceremoniju, tāpat kā pagājušajā gadā, vadīja aktieri Vilis Daudziņš un Artūrs Skrastiņš, klātesot pārējiem Krodera fonda valdes locekļiem – Evitai Sniedzei, aktierim Rihardam Rudākam un scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim. Ceremonijā piedalījās mūziķis Kārlis Auzāns un koris “Valmiera” Mārtiņa Klišāna vadībā.
Pateicoties jauno aktieru un labvēļu iniciatīvai, dienas pirmajā pusē Vidzemes olimpiskajā centrā notika atraktīva Krodera kausa izcīņa basketbolā, kurā piedalījās dažādu Latvijas teātra aktieru un Valmieras pilsētas pašvaldības komandas. Uzvaru guva Valmieras teātra komanda, kurai pasākuma laikā tika pasniegts pirmais Krodera kauss.
Katrs nominants saņēma unikālu Viļa Daudziņa veidotu nozīmīti, bet Krodera balvas ieguvēju Viesturu Kairišu pārsteidza Imants Strads Pētera Lūča lomā pasniedzot viņam mākslinieka Aivara Vilipsōna veidoto bronzas Krodera ābeli – metu topošajam Krodera piemineklim, kā arī tika pie naudas balvas 711.44 EUR (500 latu) vērtībā. To šogad palīdzēja sagādāt LPKS “VAKS”, īpašs paldies valdes priekšsēdētājam Indulim Jansonam. Krodera fonda valde ir gandarīta, ka šajā nepavisam ne vieglajā lēmumā saglabājās Krodera balvas tradīcijai būtiskais – tā tiek piešķirta par robežu paplašināšanu, izcilību un drosmi.
Šogad balvai tika izvirzīti 12 nominanti, vērtējot pretendenta izaicinošo dabu un izcilību:
Reinis Suhanovs – par intriģējošu režiju telpā un nebijušu radīšanas telpu meklējumiem Valmieras vasaras festivālā;
Viesturs Kairišs – par pārgalvību, hibridizējot drāmu ar mūziku, un drosmi, runājot par varas un Latvijas nesatikšanos;
Aina Matīsa – par pedagoģisko talantu, uzturot paaudzēs izpratni, ka vārds ir ne tikai skaņa, bet arī doma, un doma – pamats vēstījumam un interpretācijai;
Arturs Krūzkops – par spožu aktierisku eksistenci plašā lomu spektrā un bezbailīgu atkailināšanos Dieva un publikas priekšā;
Baiba Broka – par vēsturisku personību nežēlīgu atklāsmi visā to poētiskajā, seksuālajā un politiskajā krāšņumā;
Sandra Kļaviņa – par valdzinošiem ceļojumiem sievietes gara, prāta, instinktu un neaprēķināmības labirintos;
Juris Vaivods – par neatsveramu ieguldījumu muzikālās dramaturģijas veidošanā, daudzus gadus klātesot izrāžu tapšanā un aktieru apmācībā;
Ilze Ķuzule – par drošsirdību, nolaižoties apziņas un zemapziņas dzīlēs, un žēlsirdību, atklājot katras cilvēciskas būtnes vērtību;
Imants Strads – par laikmetu, žanru, dzimumu un orientāciju robežu pārkāpšanu neaizmirstamu skatuves tēlu vārdā;
Kaspars Znotiņš – par padziļinātām reliģisku, mistisku un fizioloģisku ieviržu studijām un precizitāti to iemiesojumā;
Edīte Tišheizere – par iedziļināšanos režisora domā un aktiera darbā, par spēju izrādi pārradīt literārā esejā, kas mākslai un tās vēsturei dod nenovērtējamu atgriezenisko saiti;
Dailes teātra darbinieku bufete – par vienīgo telpu Eiropā, kur tiek kultivēta radošas domas satikšanās iespēja, neskatoties uz birokrātijas uzliktiem šķēršļiem smēķēšanas un citu aizliegumu veidā.
Kā vēstīts iepriekš, Krodera balvu iniciējis un pasniedz Krodera fonds, kas dibināts, lai saglabātu ievērojamā režisora piemiņu un veicinātu radošu viņa mākslas un dzīves skatījuma attīstību latviešu teātrī.
Ik gadu Krodera fonda valde pasniedz vienu balvu gada izaicinošākajam un izcilākajam mākslinieciskajam devumam profesionālajā teātrī, neierobežojot pretendentu darbības jomu.
