Šie velnišķie eiropieši prasa mums izpildīt to, kam mēs jau esam piekrituši! Nebeidzamais “Breksita stāsts” 0
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā beidzās divpusējo breksita sarunu ceturtā kārta, tā arī nenonākot pie kopsaucēja. Eiropas Savienības (ES) puses sarunvedējs
Mišels Barnjē vaino britus, savukārt briti neliekas traucēties un gatavojas izstāties bez līguma.
Līdz jūnija beigām ir laiks vienoties par pārejas posma pagarinājumu, taču Apvienotās Karalistes (AK) premjers Boriss Džonsons to negrasoties pieprasīt. Jāatgādina, ka, lai arī formāli breksits ir noticis, tomēr pašlaik AK ir pārejas periods, kam jābeidzas ar pilnīgu izstāšanos no ES šā gada decembra beigās.
Lai nu kā, tomēr breksita sarunas vairs nav ziņu aktualitāte, aktualitāte vairs nav pat Covid-19. Tā vietā tiek apspriestas demonstrācijas un pieminekļu gāšanas, kur rindā gaidot vēl 78, savukārt Londonā tās mērs solās pārdēvēt ielas.
Briti atkāpjas no saistībām
Vismaz tā uzskata galvenais ES breksita sarunvedējs Mišels Barnjē, kurš pēc piecas dienas ilgušajām sarunām apvainojis britus par nevēlēšanos apspriest neatrisinātās problēmas:
“Mans darbs ir pateikt patiesību. Un, patiesību sakot, jāatzīst, ka šajā nedēļā nav panākts reāls progress nevienā jomā.”
Tāpat Barnjē ironizējis par britu atteikšanos no sākotnējās deklarācijas, par ko vienojās AK un EU, gaidot formālās izstāšanās brīdi: “Šo deklarāciju izlasīt nav grūti. Tā ir pieejama visās valodās, pat angliski. Taču AK turpina atkāpties no solījumiem, ko uzņēmusies šajā deklarācijā.”
Briti Barnjē paziņojumu par atkāpšanos no saistībām nav komentējuši, tikai atzīmējuši, ka ir noskaņoti pozitīvi un gatavi turpināt sarunas, cerot, ka izdosies panākt vienošanos atvēlētajā laikā. Dauningstrīta uzstāj, ka iepriekš plānotais sarunu grafiks netiks mainīts, kas nozīmē, ka AK varētu atstāt ES, balstoties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem.
Sarunas ar ES ir apstājušās dēļ tādiem jautājumiem kā ES zvejas kuģu piekļuve AK ūdeņiem un to, vai un kādā apmērā AK nākotnē pakļausies ES tiesu spriedumiem.
Šodien gaidāms britu brīdinājums, ka Boriss Džonsons negatavojas pieprasīt breksita pārejas perioda pagarinājumu. 30. jūnijs ir galējais termiņš, lai vienotos par iespējamo pārejas perioda pagarinājumu, kas tad varētu ilgt līdz pat diviem gadiem.
Pārejas perioda pagarinājuma nebūs
Britu valdība atkārtoti apgalvojusi, ka nepagarinās sarunas ar ES par tirdzniecības līgumu pēc 2020. gada beigām, pat ja sarunu apstāšanās draud ar postošu šķiršanos.
“Tas būtu neprāts pagarināt,” tā britu parlamentā otrdien paziņoja ministru kabineta pārstāve Penija Mordanta,
“mēs gribam slēgt sarunas, lai dotu cilvēkiem laiku sagatavoties līdz gada beigām.”
Šomēnes ieplānots ES un AK virtuālais samits, Borisam Džonsonam un Eiropas Komisijas prezidentei Uzrulai fon der Leienai apspriežot sarunu progresu. Abas puses centīsies panākt vienošanos par brīvu tirdzniecību, kas aizstātu gadiem ilgušo dalību blokā.
Vakar Mišels Barnjē paziņoja, ka gatavs piedāvāt kompromisu, lai varētu atsākt strupceļā nonākušās sarunas par tirdzniecības līgumu. Runa ir par ES konkurences likumu piemērošanu arī pēc breksita, kas nozīmētu plašas pilnvaras Briselei un ES tiesu jurisdikciju biznesā. Savukārt briti vēlas ņemt par pamatu tirdzniecības līgumu ar Kanādu.
Opozīcijas politiķi gan apgalvo, ka pārejas periodu nepieciešams pagarināt, lai ļautu kompānijām atgūties no Covid-19 pandēmijas, pirms saskarties ar izdevumiem, kas saistīti ar izstāšanos no bloka. Taču Mordanta uzskata, ka visbūtiskāk ir dot uzņēmējiem skaidrību par nākotni un izbeigt tālāku kavēšanos lēmumu pieņemšanā.
Parlamentā, atbildot uz leiboristu partijas pārstāvja jautājumu par to, kā valdība plāno nodrošināt nepārtrauktas preču piegādes gadījumam, ja būs bezlīguma breksits, Mordanta skaidroja:
“Mums šobrīd ir Covid-19 krīze, un esmu pārliecināta, ka [ēnu ministru kabineta ministrs] zina, ka milzīgs apjoms darba tika izdarīts jau pagājušogad,
gatavojoties bezlīguma izstāšanās gadījumam, taču tāpat milzīgu darbu veica visi valdības departamenti, lai pārliecinātos, ka piegādes ķēdes turpina darboties, ka esam spējīgi ātri adaptēties un ka mums ir pietiekami krājumi visu veidu precēm – arī zālēm – cik vien būs nepieciešams.”
Taču SNP (Skotijas nacionālā partija) pārstāvis Pīts Višarts neslēpj sašutumu par valdības vēlmi visā vainot ES. “Kura vaina tā ir? Noteikti viņu, tur nevar būt mūsu valdība, tur pie visa vainīgi ir tie nejaukie, briesmīgie eiropieši, kā viņi iedrošinās likt šai valdībai turēties pie pašu solītā?
Šie velnišķie eiropieši prasa mums izpildīt to, kam mēs jau esam piekrituši!”
Pētniece Džila Rutera vietnē “AK mainīgajā Eiropā” secina: “Iepriekš [britu] valdība teica, ka izvērtēs, vai ir gana apmierinošs progress jūnija sarunās, un lika nojaust, ka, ja tā nav, tad AK beigs sarunas un sāks gatavoties izstāties bez līguma.”
Glābiņš – sarunas rudenī?
“Daily Express” raksta, ka Vācijas kanclere Angela Merkele cerot, ka rudenī, kad būs klāt pēdējais brīdis, vienošanos izdosies panākt. Viņa ir izteikusies, ka brīdī, kad Vācija rudenī pārņems ES prezidentūru, breksita sarunām tiks piešķirta prioritāte, tādējādi garantējot, ka AK neatstāj ES bez vienošanās.
Arī “The Guardian” ziņo, ka Maikls Klauss, Vācijas sūtnis ES, ir pārliecināts, ka vienošanās tiks panākta, iespējams, oktobra vidū ES līderu samitā Briselē. “Mēs to nedrīkstam darīt vēlāk, jo vienošanos vajadzēs ratificēt vismaz Eiropas Parlamentam un tam nepieciešams laiks.”
Jāpiebilst, ka AK – ES tirdzniecības līgums jānoslēdz līdz šā gada beigām, ja vien nenotiek vienošanās par pagarinājumu. Ja līgums netiek noslēgts, tad abām pusēm nāksies tirgoties pēc PTO noteikumiem, kas iekļauj arī tarifus.
Ko domā briti?
Kā secina populārā britu sarunu radio LBC viens no šova vadītājiem, tad “varam tikai sapņot par to laiku, kad vienīgā problēma bija breksits”.
Daudz nopietnāka problēma par Covid-19 ierobežojumiem, bērnu došanos vai nedošanos uz skolu, Borisa Džonsona padomnieka Dominika Kaminga iespējamajiem karantīnas pārkāpumiem nu ir demonstrācijas visā valstī, protestētājiem pieprasot novākt statujas, kas atgādina par koloniālās Anglijas vēsturi.
Tiek aicināts novākt pat Vinstona Čērčila statuju, jo, kā apgalvo kāds no “Black lives matter” kustības piekritējiem, tad “Čērčils cīnījās par britu impēriju, nevis par afroamerikāņiem, tādēļ viņš bija rasists”. Kāda muzeja darbiniece pat publicējusi internetā pamācības, kā sabojāt metāla statujas uz visiem laikiem, izmantojot mājsaimniecībā pieejamus līdzekļus. Šī vasara britiem būs visai trauksmaina, taču ne dēļ breksita.
Viedokļi
Mišels Barnjē, ES sarunvedējs breksita sarunās: “Mēs nevaram pieņemt Apvienotās Karalistes centienus izvēlēties daļu no mūsu vienotā tirgus priekšrocībām.
Savos 47 dalības gados Apvienotā Karaliste izveidoja spēcīgu pozīciju ES tirgū vairākās stratēģiskās jomās: finanšu pakalpojumi, uzņēmējdarbības un juridiskie pakalpojumi, kā arī kā regulējuma un sertifikācijas centrs un galvenais piekļuves punkts ES vienotajā tirgū. /../
Vai mēs patiešām vēlamies nostiprināt Apvienotās Karalistes kā ES sertifikācijas centra pozīciju, zinot, ka tā jau kontrolē aptuveni 15–20% ES sertifikācijas tirgus?
Vai mēs tiešām vēlamies riskēt ar preču izcelsmes noteikumiem, kas ļautu Apvienotajai Karalistei kļūt par ES ražošanas centru, ļaujot tai sakomplektēt materiālus un preces, kas tiek iegādātas visā pasaulē, un eksportēt tās uz vienoto tirgu kā Lielbritānijas preces: bez tarifiem un kvotām?”
