Četrus gadus pēc Gruzijas-Krievijas kara 0
Šonedēļ aprit četri gadi kopš Gruzijas un Krievijas piecu dienu ilgā kara, kad Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā un tūkstošiem gruzīnu bija spiesti bēgt no Dienvidosetijas.
Pēc militārā konflikta, kura izraisīšanā Maskava vaino Tbilisi, vairākiem simtiem tūkstošu bēgļu no Abhāzijas pievienojās aptuveni 17 000 pajumti zaudējušo bēgļu no Dienvidosetijas, kur viņu mājas sagrāva lielgabalu lādiņi, bet bombardēšanā neskartos mitekļus izlaupīja un nodedzināja marodieri. Kremļa atbalstu baudošās Dienvidosetijas amatpersonas ar uzvarētāju pašpārliecinātību apgalvo, ka “darbība izraisa pretdarbību”, norādot uz Dienvidosetijas galvaspilsētai Chinvali nodarītajiem postījumiem, raksta avīze “The Moscow Times”. Taču, kad noklusa lielgabalu zalves, bija grūti noteikt, kādus postījumus pilsētai nodarīja Gruzijas atbildes trieciens pēc vietējo bruņoto grupējumu militāro provokāciju virknes un kādus postījumus izraisīja Krievijas pretuzbrukums, iesaistot tankus un aviāciju. “Neatkarīgajā” Dienvidosetijā, kas saņem Krievijas politisko, militāro un ekonomisko atbalstu, uzskata, ka konflikta izraisīšanā vainīga Gruzija.
Analītiķi atzīmē, ka konflikta izvērtējumā nav būtiski, kas izdarīja pirmo šāvienu. Gruzija reaģēja uz bruņotām provokācijām no Dienvidosetijas puses, bet Krievija atbildēja ar nesamērīgi plašu prettriecienu, tankiem ielaužoties dziļi Gruzijas teritorijā un bombardējot Tbilisi, Gori un Poti, kur cieta daudz civiliedzīvotāju. Kremļa izvirzītais uzdevums nebija Dienvidosetijas iedzīvotāju aizstāvēšana, bet gan vēlme sagraut Gruzijas militārās spējas. Stingrās līnijas aizstāvji Krievijas politikā uzskata, ka Gruzija izraisīja karu pret Krieviju ar ASV “pilnvarojumu”. Fakti liecina, ka kopš 2002. gada, kad amerikāņu speciālisti sāka apmācīt Gruzijas karavīrus pretterorisma pasākumu veikšanā, ASV viedoklis ir bijis skaidrs: “Nemēģiniet iesaistīties cīņā ar Krieviju”, atzīmē “MT”. ASV bijušais prezidents Džordžs Bušs jaunākais to divreiz atkārtoja, apmeklējot Tbilisi 2005. gadā, kad viņš teica prezidentam Mihailam Saakašvili, ka “ASV kavalērija nenāktu palīgā”, ja Gruzija iesaistītos karā ar Abhāziju vai Dienvidosetiju. Gruzija ir ASV partnere un piedalās NATO starptautiskajos miera uzturēšanas spēkos, taču tā nav ASV vasaļvalsts. Vašingtona var dot ieteikumus, ko Tbilisi var pieņemt vai noraidīt. Kremlis uzskata ASV militāro palīdzību Gruzijai par draudu, lai gan ASV palīdzības saturs un apjoms ir publiski zināms, un ASV nepiegādā Gruzijai smago bruņojumu. Krievija, kas nav apņēmusies nelietot spēku konfliktā ar Gruziju, ir izvietojusi desmit tūkstošus karavīru un taktiskās raķetes Abhāzijā un Dienvidosetijā. Kopš tā laika pagājuši četri gadi, Rietumu politiķiem šad tad kritizējot Krieviju par Gruzijas teritorijas okupāciju, taču neuzstājot uz problēmas risinājumu, lai bēgļi varētu atgriezties mājās.
