Četru gadu laikā cer izbeigt “naftas kašķi” ar Lietuvu 0
Lietuvas un Latvijas prezidenti pēc tikšanās Viļņā ceturtdien paziņojuši, ka vēlas paātrināt sarunas par abu valstu jūras robežlīgumu, lai to varētu apstiprināt nākamo četru gadu laikā.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja, ka abas valstis ir vienojušās, ka līgums ar jūras dzīļu resursu izmantojumu ir jāapstiprina kopā ar robežlīgumu.
“Ir iekustināts jūras robežas ratifikācijas jautājums, kas ilgstoši nav atrisināts,” teica Nausēda.
“Mums ar prezidentu ir ambiciozs plāns atrisināt šo jautājumu līdz sava amata termiņa beigām,” viņš piebilda.
Gan Nausēda, gan Levits prezidenta amatā stājās jūlijā. Latvijas prezidenta amata termiņš ir četri gadi, bet Lietuvas – pieci gadi.
Par iespējām ratificēt jūras robežlīgumu Levits un Nausēda runāja arī 23.jūlijā, kad Lietuvas prezidents ieradās darba vizītē Latvijā.
Likumprojektu par Latvijas un Lietuvas jūras robežas līguma ratifikāciju bija sākusi izskatīt 7.Saeima, bet nepaguva to pieņemt. Lietuvas Seims līgumu ratificēja jau 1999.gadā.
Līgums radījis domstarpības gan par piekrastes šelfa sadali, gan par zvejas vietām.
Līguma ceturtais pants nosaka: ja jūras dzīlēs izvietoto derīgo izrakteņu iegula atrodas abpus teritoriālās jūras un kontinentālā šelfa robežas un ja šo derīgo izrakteņu iegulu daļēji vai pilnībā var izmantot no otras puses teritoriālās jūras vai kontinentālā šelfa, puses pēc jebkuras no tām lūguma un pirms iegulas izmantošanas uzsāk sarunas un vienojas par šādas iegulas izmantošanas noteikumiem. Proti, šis pants paredz, ka, lai ievērotu abu valstu ekonomiskās intereses, līgumā ir iekļauts “resursu vienotības” princips.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, iepriekš Latvijas politiķi izteikušies, ka līgums ir vairāk izdevīgs Lietuvas pusei un galvenais klupšanas akmens ir nepieciešamā vienošanās par iespējamo naftas iegulu kopēju apsaimniekošanu.
2014.gadā Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem tika veikts naftas izpētes urbums. Darbus veica SIA “Balin Energy”. Izmantojot pusiegremdējamo urbšanas platformu “Ocean Nomad”, tika sasniegts noteiktais 1460 metru dziļums zem jūras līmeņa.
Urbuma laikā tika caururbts izraudzītais rezervuārs, bet tajā tika atrasts tikai ūdens bez ogļūdeņražu klātbūtnes.
