Četrkājains valis pārsteidz zinātniekus 0
Pirms 43 miljoniem gadu Kluso okeānu apdzīvojusi ap četrus metrus gara radība, kuras ārējais izskats atgādināja ūdra un vaļa krustojumu – tai bijušas četras kājas ar peldplēvi starp nagainajiem pirkstiem, muskuļaina aste un tā vienlīdz labi spējusi pārvietoties kā ūdenī, tā uz sauszemes.
Ar šādu paziņojumu žurnāla “Current Biology” nākusi klajā starptautiska paleontologu komanda no Peru, Francijas, Nīderlandes, Beļģijas un Itālijas, kas izanalizējusi 2011. gadā Peru piekrastē atrastā aizvēsturiskā dzīvnieka fosilijas, vēsta vietne “LiveScience”.
Pētniekiem līdz šim nezināmajam dzīvniekam dots latīniskais nosaukums “perefocetus pacificus”, ko tulko kā “ceļojošais valis, kas sasniedza Kluso okeānu”.
Uzskata, ka tas ir viens no mūsdienu vaļu priekštečiem, kura četras kājas bijušas gana spēcīgas, lai noturētu masīvo ķermeni staigājot, bet aste lieti noderējusi peldot.
Zinātnieki jau agrāk fosilijās sastapušies ar norādēm par “kājaino vaļu” eksistenci, taču šis ir pirmais neapstrīdamais pierādījums tam.
Zinātnieki to ieguva, vairāk nekā desmit gadu garumā veicot sistemātiskus izrakumus senajos Klusā okeāna nosēdumu slāņos, kas mūsdienās atrodas ap kilometru no piekrastes Peru iekšzemē.
Vispirms tika atrasts dzīvnieka žokļa kauls ar gariem zobiem, pēc tam atklājās arī pakaļkājas un gurns. Kauli, neskatoties uz to, ka bija sadalījušies vairākos gabalos, tomēr bija labi saglabājušies un atstājuši skaidrus nospiedumus nogulumu slānī tiem apkārt.
“Tas padarīja izrakumu procesu ļoti patīkamu, jo kauli parādījās viens pēc otra un mums vienam pārsteigumam sekoja nākamais,” iespaidos portālā “LiveScience” dalījies viens no projekta vadītājiem, Karaliskā Beļģijas Dabaszinātņu institūta Briselē paleontologs Olivjē Lambērs.
Atradums Peru maina priekšstatus par to, kur vaļi radušies un kā izplatījušies pasaules okeānos. Līdzšinējais priekšstats bija, ka vaļu senči pirms apmēram 50 miljoniem gadu uzturējušies Āfrikas un Dienvidāzijas piekrastē, tad, ķermenim evolūcijas ceļā aizvien vairāk piemērojoties garākiem peldējumiem, pāri Atlantijai migrējuši uz Ziemeļamerikas, pēc tam Dienvidamerikas krastiem un izplatījušies visā pasaulē.
Taču Lambēra zinātnieku komandas atklājums ļauj secināt, ka pirmais šo dzīvnieku pieturas punkts bijusi Dienvidamerika un tikai tad pārējā pasaule.
“Tas ir viens no tāda veida atklājumiem, kuri mums parāda, cik tomēr ļoti maz mēs zinām. Tādējādi tas ir ļoti aizraujoši,” paleontologu atklājumu “LiveScience” komentējis Ņujorkas Tehnoloģiju institūta evolucionārās bioloģijas speciālists Džonatans Geislers.
Zinātnieks norādījis, ka pirmatnēji vaļi varēja migrēt arī pāri Klusajam okeānam, taču teorijas par viņu izplatīšanās ir tikai teorijas, jo mūsdienās grūti pateikt, kurā brīdī četrkājainie vaļi ar savu samērā primitīvo ķermeņa uzbūvi attīstījās tiktāl, lai kā veikli peldētāji varētu šķērsot vienu vai otru okeānu.
