2
Labākā alga – rotaļa ar bumbiņu
“To, ka cilvēki ne visai priecājas, ka viņus pārbauda, ikdienā ļoti jūtam, un no šīs attieksmes laika gaitā pagurstam, taču suņi mūsu darbā ienes svaigumu, izkliedē rutīnu un uztur kolektīvu tonusā,” pārliecināta VID kinoloģe Līva. Kinologi ir vienisprātis – suņi šo darbu uztver kā izklaidi, un tas arī esot nepieciešams, lai viņiem būtu vēlme un patikšana strādāt. “Suns neiet uz darbu tāpēc, ka viņam maksā algu, bet gan tāpēc, lai forši pavadītu laiku, būtu kopā ar saimnieku un saņemtu par to balvu – rotaļu ar bumbiņu vai kādu kārumu. Būtu lieliski, ja arī visi cilvēki ar tādu prieku ik dienu dotos uz darbu, kā to dara šie suņi,” piebilst Anita Ezis.
Darba suņa un kinologa darbdiena nav standarta laiks no 9 līdz 17. Grafiks ir mainīgs, reizēm intensīvi nākas strādāt vakaros, dažreiz pirmajā dienas daļā, tāpat jāreaģē uz izsaukumiem jebkurā diennakts laikā, arī naktī. Viena diena nedēļā atvēlēta treniņnodarbībām, kuru laikā suns ar kinologu strādā patstāvīgi vai instruktoru pavadībā. Vairākumam suņu arī atpūta vajadzīga aktīva un dinamiska, piemēram, izskriešanās gar jūras krastu vai mežu.
Motivē iespēja atrast
Sunim nenāk par labu rutīna, tāpēc atpūta un izraušanās no ikdienas esot ļoti nepieciešama. Par labu nākot mainīgie darba apstākļi, jo kinologa un dienesta suņa ikdienā katra diena ir citāda. Taču tas, kuram sunim trāpīsies atrast ko neatļautu, atkarīgs no dažādiem faktoriem, arī veiksmes un apstākļu sakritības. Tāpēc tiem suņiem, kuriem nav laimējies ikdienā, kinologi, noliekot slēptuvēs mācību līdzekļus, ļauj sajust uzvaras smaržu treniņā, jo, ilgstoši neko neatrodot, sunim zūd motivācija.
Suņi mācīti apzīmēt atrasto neatļauto vielu vai naudu pasīvi – apsēžoties, apguļoties, sastingstot, bet var reaģēt arī citādi – pakustinot astes galu, uzrūcot u. tml. “Kādreiz visus suņus mācījām apzīmēt atrasto vietu skrāpējot. Tas bija skaidrs un nepārprotams žests, taču, tā kā šādi tika bojāts inventārs un personiskās mantas un tas nederēja pārmeklējot cilvēkus, pārgājām uz pasīvo apzīmēšanu,” skaidro Anita. Muitas suņi nav roboti, bet dzīvas radības, tāpēc reizēm noreaģējot arī uz mantās uzostu pārtiku. “Gadās, ka, sajūtot smaržojam desu, paluncina asti, nolaizās, taču tāpēc ar viņu tandēmā darbojas kinologs, kam šādās situācijās jāiesaistās,” turpina Anita.
Vidēji viena dienesta suņa cena ir ap 3750 eiro (ar PVN), bet katra uzturēšanai gadā tiek tērēti ap 1100 eiro par barošanu, veterinārajiem izdevumiem, apdrošināšanu, inventāru – pavadu, siksnu, paklājiņu, dažādiem motivācijas priekšmetiem un kopšanas līdzekļiem. Pēc jauna suņa iegādes, ja nepieciešams, tam sagādā arī āra novietni. Reizi gadā tiek pārbaudīta visu suņu kvalifikācija un kārtots eksāmens, lai tie apliecinātu savas spējas. Regulāri notiek kvalifikācijas celšanas kursi. VID Kinoloģijas dienests izveidots pirms vienpadsmit gadiem, tomēr dažādās starptautiskās sacensībās VID kinologi ar suņiem gūst ļoti labus rezultātus. Parasti dienestu suņi beidz apmēram pēc desmit gadu sasniegšanas, kad parādās nopietnākas veselības problēmas vai vecuma dēļ vairs nespēj veikt savus dienesta pienākumus. Pēc dienesta beigšanas suņi paliek savu kinologu aprūpē.
Anita Ezis ir pārliecināta, ka darba suņu skaita saglabāšana vai, iespējams, paplašināšana būtu valsts interesēs, jo to darba efektivitāti pierāda labie rezultāti. Tomēr viss esot atkarīgs no finansēm, kā arī iespējas radīt neatkarīgu VID kinologiem un darba suņiem paredzētu apmācību centru.
UZZIŅA
Dienesta suņu skaits citās institūcijās
* Valsts policijā – 45 suņi
* Valsts robežsardzē – 117 suņi
* Latvijas ieslodzījuma vietu pārvaldē – 9 suņi
* Nacionālajos bruņotajos spēkos dienesta suņus izmanto Militārā policija un Speciālo uzdevumu vienība, taču to skaitu neizpauž
