2
Izkonkurē žurkas, cūkas un mākslīgos degunus
Tā kā no trešajām valstīm nedeklarējot aizliegts Latvijā ievest vairāk par 10 000 eiro, suņi pamatā arī apmācīti saost skaidru naudu lielos daudzumos. Viņi reaģē arī uz mazāku naudas daudzumu, taču tas noder gadījumos, kad liels naudas daudzums ir apzināti sadalīts un neatrodas vienuviet. Nav būtiski, kādā valūtā nauda iebraucēja bagāžā atrodas – jebkurai naudai piemīt sava specifiska smarža, tajā ir konkrētas vienības – krāsas, papīrs un citas, kuras darba suns ir trenēts atpazīt lielos daudzumos. Lielākā summa, ko vienā reizē VID sunim izdevies atrast, ir vairāk nekā pusmiljons eiro, ko kāda persona vēlējusies pārvest pāri robežai noslēptu auto salona apdarē. Pieķertajiem nosaka naudas sodu piecu procentu apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas.
Suņi tiek apmācīti sajust tīras jeb jaunas naudas smaržu, taču viņu deguni spēj banknotes sajust arī tad, kad tās apgrozībā ieguvušas virkni dažādu papildu aromātu. Tas pats attiecas uz tabaku un narkotikām. “Ar to arī suņa deguns ir tik unikāls un neaizstājams, jo spēj starp dažādām fona smaržām sajust vienu konkrētu,” pauž Anita. Lai gan lidostā izmanto arī mākslīgos degunus, aizdomu gadījumā tik un tā pieaicinot suņus. Anita stāsta, ka laba oža esot arī cūkām un žurkām, taču diez vai cilvēki spētu pieņemt, ka šie dzīvnieki pārbauda viņus un viņu mantas. Suns ir universāls, jo tiek uzskatīts par cilvēka draugu un vairumā gadījumu nerada saskarsmes problēmas.
Cenšas mānīt ar kafiju un pipariem
Četrkājainie muitnieki strādā arī preventīvi jeb profilaktiski. To, ka šos VID darbiniekus respektē, regulāri varot novērot lidostā. “Cilvēki, ieraugot muitas suni, bieži vien saprot, ka garām viņam netiks, tāpēc izmet narkotiskās vielas miskastē,” pieredzē dalās Anita.
Cilvēki ir ārkārtīgi radoši un dažādām metodēm arī mēģina apmānīt suņu degunus. “Neatļautās lietas iesmaržina, apber ar kafiju, apbārsta ar pipariem, izmanto dzīvnieku atbaidīšanas līdzekļus, taču šādā veidā visbiežāk panāk pretējo efektu – suns sāk šķaudīt un tas kinologam liek saprast, ka tur kaut kas ir,” viņa turpina.
Ieraugot darba suņus, cilvēki reaģējot dažādi. Daļa baidās un nespēj paiet garām, daļa kļūst agresīvi un nevēlas laist dzīvnieku sev klāt, pat izsaka draudus, citi to uztver kā normu un raugās neitrāli. Tomēr regulāri jāsaskaras arī ar nestandarta situācijām. Reiz, piemēram, vicinot rokas, kāds bērns meties virsū sunim un saķēris to aiz ausīm. Tie, kas apzinās, ka tūlīt tiks atmaskoti, reizēm mēģina atrast visdažādākos iemeslus, lai suns viņus nepārbaudītu – norāda uz alerģiju, izsaka bažas, ka suns sasmērēs mašīnu, un tamlīdzīgi. Vēl daži krīt izmisumā, jo, piemēram, nemaz nav zinājuši, ka ir arī tādi suņi, kas saož naudu, citi tieši otrādi – uztver faktu ar apbrīnojamu mieru. Atmaskotie likuma pārkāpēji dažreiz mēģinājuši iespert suņiem, draudējuši kinologiem, dažu automašīnām pa nakti bijušas pārdurtas riepas. Tāpēc, baidoties no cilvēku atriebības un cenšoties sevi pasargāt, muitas kinologi izvairās izpaust savu identitāti medijos un visbiežāk atsakās filmēties vai fotografēties, darba pienākumus veicot kopā ar saviem suņiem.
