Kādu atzīmi likt Latvijas Televīzijai? “LA” diskusija 35
Vērtējumi par Latvijas Televīzijas raidījumos redzēto ir viens no biežāk skartajiem tematiem lasītāju zvanos “LA” redakcijai, un tieši tie rosināja sarīkot diskusiju par to, kā LTV pilda sabiedrības pasūtījumu.
“Palielināt LTV skatītāju apmierinātību ar satura kvalitāti līdz 70 procentiem” ir viens no uzdevumiem, kas ietverts “LTV Sabiedriskā pasūtījumā 2015. gadam”. Šo dokumentu paraksta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tajā ierakstīts, cik naudas šogad Latvijas Televīzijai valsts dod, kādi raidījumi šogad taps un kādus mērķus paredzēts sasniegt.
Pie NEPLP darbojas sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP), kuras misija ir būt sabiedrības balsij un ieteikt, ko tad sabiedrība kā darba devējs Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio vēlas redzēt un dzirdēt.
Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē pavisam darbojas 20 cilvēki. “LA” redakcijā aprunājos ar trim: kinorežisori un producenti Dzintru Geku, kura pārstāv fondu “Sibīrijas bērni”, Vidzemes Augstskolas darbinieku Juri Lūsi, kas pārstāv Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, un Aldi Misēviču, kuru deleģējusi Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija. Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve konsultatīvajā padomē Baiba Strautmane diskusijā nevarēja piedalīties, bet savu viedokli izteica rakstiski.
– Cik daudz NEPLP jūsu viedokļos ieklausās, veidojot sabiedrisko pasūtījumu?
Juris Lūsis: – Diezgan daudz ieklausās, un diezgan daudz no tā arī sabiedriskajā pasūtījumā parādās, bet problēma, ka ne viss tiek izpildīts.
Dzintra Geka: – Jāņem vērā, ka televīzija daļu naudas saņem no valsts budžeta un par to pilda sabiedrības pasūtījumu, bet daļa naudas raidījumu veidošanā ir komersantu dotā jeb televīzijas pašas piepelnītā.
Pirms vērtē naudas izlietojumu sabiedriskā pasūtījuma izpildei, būtu derīgi saprast arī to. Agrāk par nacionālo pasūtījumu sacīja – tas ir viss, ko ieraugāt sabiedriskajā televīzijā, jo par ēteru ir samaksāts no valsts naudas. Kad es vēl strādāju NEPLP, mēs jautājām LTV vadībai, kādas ir šīs proporcijas raidījumos, bet ļoti reti to gribēja atšifrēt.
– Šā gada sabiedriskajā pasūtījumā ierakstīta naudas plūsmas prognoze, kur paredzēts, ka LTV darbības nodrošināšanai 12,75 miljoni ir valsts dotācija, pašu ieņēmumi – 5,2 miljoni, par reklāmām paredzēts iekasēt 3,56 miljonus, par telpu īri un tehnikas nomu – 1,5 miljonus, pārējos ieņēmumos – 169 tūkstošus, un tie kopā ir 18 002 653 eiro.
Dz. Geka: – Tātad apmēram 35 procenti ir pašu ieņēmumi un divas trešdaļas – sabiedrības nauda. Tā ir stipri labāka proporcija, nekā bija pirms vairākiem gadiem. Zinot šo proporciju, nevar vienmēr sacīt: “Rādiet tikai to, ko plaša sabiedrība vēlas!”
J. Lūsis: – Latvijas Televīzijai iznāk it kā sēdēt uz diviem krēsliem. Ir gan jārūpējas par reitingiem, lai pārdotu reklāmu un nopelnītu naudu klāt, gan jāpilda sabiedriskais pasūtījums, kurā tie mērķi izvirzīti augstāki, cēlāki. Nosēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus ir diezgan grūti.
