Četri vienā mājā, tomēr katrs atsevišķi. Nodošanai tuvojas vērienīgais Muzeju krātuvju komplekss 0
Vienu no pēdējā laika lielākajiem kultūras infrastruktūras objektiem Latvijā – Muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā, kurā ieguldīti 28,7 miljoni eiro valsts budžeta naudas –, bija paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 30. septembrim, tomēr pēdējie darbi aizkavējušies, un pieņemšana, ticams, notiks oktobrī, prognozē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
Krātuvju kompleksā paredzēts izvietot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un Kino un foto muzeja krājumus.
“KZ” izpētīja, kāpēc vērienīgā kompleksa nodošana aizkavējusies un ko muzejiem un visai sabiedrībai dos šis vērienīgais ieguldījums muzeju nozarē.
Pārceļas “uz palikšanu”
Skaidrojot kavēšanās iemeslus, VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits teic, ka, “būvuzņēmējs sācis būvobjekta nodošanas ekspluatācijā procesu”, tostarp saskaņošanu ar dažādām institūcijām. Vairāk nekā 30 000 m2 lielais krātuvju komplekss ir gana “izaicinošs” un tehniski sarežģīts, tāpēc VNĪ pastiprināti uzrauga tā gaitu un kvalitāti, un “atkāpju no kvalitātes prasībām nebūs”.
Tehniski ēka tiešām ir ļoti sarežģīta.
Tajā ne tikai uzstādītas laikmetīgas un maksimāli funkcionālas iekārtas restauratoriem – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja restauratori pirmo reizi muzeja pastāvēšanas laikā atradīsies tik plašās un piemērotās telpās zem viena jumta ar krājumu –, bet arī pašas telpas aprīkotas ar sarežģītiem tehniskajiem risinājumiem. Tie attiecas galvenokārt uz dažāda veida drošību, ņemot vērā, ka četru muzeju krājuma mājvietā glabāsies gandrīz trešdaļa Nacionālā muzeju krājuma jeb aptuveni divi miljoni priekšmetu, starp kuriem daudzi Latvijas kultūrvēsturē nenovērtējami retumi.
Muzeju krātuve ir pirmā ēka Latvijā, kas aprīkota ar iekārtām, kas nodzēš uguni, ar liesmas slāpējošas gāzes palīdzību izspiežot no telpas skābekli. Arī klimatu telpās kontrolēs automātiski, turklāt apsildi nodrošinās nevis radiatori, bet inovatīvas “siltās sienas”, līdzīgas jau labu laiku pazīstamajām “siltajām grīdām”. Savukārt elektroniskā drošības sistēma nolasīs caurlaidēs ierakstīto informāciju, nodrošinot katram krātuves darbiniekam tieši viņa pienākumiem atbilstošu piekļuves līmeni.
Kaut gan ēka vēl nav nodota ekspluatācijā un krājuma priekšmeti drošības apsvērumu dēļ turp vesti netiek, tomēr muzeju darbinieki jau sākuši apgūt topošo mājvietu. Notiek specifisko iekārtu un glezniecības sietu montāža, bet Rakstniecības un mūzikas muzeja daļā jau samontēti krājumu pacēlāji.
Tāpat trīs no četriem muzejiem, kuru krājums tiks izvietots Pulka ielā, pamazām sāk kārtot visu līdzņemamo.
LNVM direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte teic, ka muzejam īstenot apjomīgo pārcelšanos – jāpārved aptuveni miljons muzeja priekšmetu – zināmā mērā palīdzēs 2013. gadā piedzīvotā ugunsnelaime Rīgas pilī: “Mēs jau sen zinājām, ka krājums no pils būs jāpārved uz Pulka ielu, un tam laikus sākām gatavoties. Krājums tika pārskatīts, priekšmeti, kuriem steidzami nepieciešama restaurācija, nodoti restauratoriem, dokumentiem un fotogrāfijām tika iepirktas bezskābā papīra aploksnes, arheoloģiskie priekšmeti izvietoti atbilstošās kārbās. Gatavojoties pārcelties, pētniekiem jau kopš augusta vidus krājuma priekšmetus neizsniedzam.”
Arī RMM jau laikus brīdināja, ka, sākot no 12. augusta, krājums uz nenoteiktu laiku nebūs pieejams. Proti, muzejiem jāpārceļas gada laikā, taču krājums jaunajās telpās vēl precīzi jāsakārto, jo, kā norāda Anita Meinarte, uz Pulka ielu muzeji pārceļas “uz palikšanu”, tādēļ viss jāizdara maksimāli pārdomāti.
Tas, ka krājums tiek sakārtots promvešanai, gan nenozīmē, ka muzejs gadu neko jaunu nepiedāvās. Jau 24. oktobrī LNVM pagaidu ekspozīciju telpās Brīvības bulvārī 32 atklās izstādi “Vienpadsmit varoņstāsti. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”, savukārt nākamā gada 6. maijā atklāšanu pieredzēs muzeja simtās jubilejas izstāde.
No LNMM ēkām uz Muzeju krātuvi tiks pārvietoti vairāk nekā 40 000 mākslas priekšmetu, teic LNMM direktora vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova. Tās būs LNMM Latvijas vizuālās mākslas (20. gadsimta 2. puse – mūsdienas) kolekcijas, kas glabājas izstāžu zāles “Arsenāls” telpās nepiemērotos apstākļos, LNMM Zinātnisko dokumentu centra krājums, Ārzemju mākslas kolekcijas, kuras pēc Rīgas pils ugunsgrēka tika pārvestas uz nomātām telpām, kā arī topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājums.
Pārcelsies muzejs, kura vēl nav
Muzeju krātuves telpas dalīs četri muzeji, trīs jau šeit nosaukti. Ar ceturto ir sarežģītāk, jo tā… formāli vēl nemaz nav. Proti, daļu krājuma Pulka ielas krātuvē izvietos Kino un foto muzejs, kas šobrīd ir divi atsevišķi muzeji, katrs ar savu juridisko piederību – Kino un foto muzejs ir Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, savukārt Kino muzejs ir Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pārvaldībā.
Lai varētu pārcelt krājumu, vispirms abiem muzejiem būtu jāapvienojas, taču par šīs norises laika rāmi un citiem aspektiem nav īstas skaidrības nevienam.
Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale skaidro, ka abu muzeju apvienošanās ātrums atkarīgs no Miera ielas “TabFab” radošā kvartāla attīstīšanas un telpu pieejamības LKA, abiem muzejiem un Radošo industriju inkubatoram. Bet “TabFab” radošā kvartāla liktenis savukārt atkarīgs no Jaunā Rīgas teātra vēsturisko telpu rekonstrukcijas gaitas, kurā, kā zināms, svaigi izsludināts jauns iepirkums pēc principa “būvē un projektē”.
Tomēr vēl neesošais Kino un foto muzejs nav vienīgais, kam līdz ar krājuma izvietošanu Pulka ielā piedzīvojumi nebeigsies. Patiesībā vienīgais no četriem Muzeju krātuvē pārstāvētajiem, kurš beidzot būs ieguvis paliekamu mājvietu, ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Proti, ne tikai tā krājums, bet arī pamatekspozīciju telpas – centrālā ēka J. Rozentāla laukumā, mākslas muzejs “Rīgas birža” Doma laukumā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs Šķūņu ielā – ir darba kārtībā. Tiesa, renovāciju vēl gaida izstāžu zāle “Arsenāls” Torņu ielā; pagājušajā nedēļā izsniegta būvatļauja tās fasādes un jumta remontam.
Sarežģītāk ir ar LNVM, kurš Brīvības ielā uzturas tikai pagaidām, gaidot, kad varēs atgriezties 2013. gada ugunsgrēkā smagi cietušajā Rīgas pilī. Jānis Ivanovskis-Pigits stāsta, ka pašlaik norisinās Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūve, lai pielāgotu vēsturiskās pils telpas LNVM pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu darbības vajadzībām.
Tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums I un II kārtas būvdarbu veikšanai, kas paredz atjaunot Rīgas pils daļu ar kopējo platību vairāk nekā 4000 m2. Tā kā būvdarbu veikšana Rīgas pils senajā daļā būs tehniski sarežģīts process, paralēli uzraudzības padomes sēdēm dažādu jautājumu risināšanā izveidotas metodiskās padomes, ko veido eksperti – arhitekti, restauratori un kultūras institūciju pārstāvji. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija rīkojumu darbiem pie Nacionālā vēstures muzeja telpām Rīgas pilī jātiek pabeigtiem līdz 2024. gada 31. augustam.
Iespējams, neraugoties uz ilgajām un sāpīgajām peripetijām ar RMM pastāvīgo telpu Pils laukumā pārbūvi un pēc termiņa bezcerīgas iestrēgšanas tiesvedībā starp būvniekiem un pasūtītāju, proti, VNĪ, jaunu meklējumiem, šim muzejam pastāvīgu mājvietu pastāvīgajai ekspozīcijai izdosies atrast relatīvi ātrāk, proti, jau 2021. gada nogalē. Vismaz tā prognozē VNĪ, norādot, ka arhitektu birojs “Krasts” patlaban turpina darbu pie Latvijas Fotogrāfijas muzejam paredzētā projekta pārveidošanas, pielāgojot to Rakstniecības un mūzikas vajadzībām Mārstaļu ielā 6. Atklāts tomēr paliek jautājums, kas notiks ar RMM plānotajām telpām Pils laukumā 2 un cik pamatoti bija muzeju pārvietot no vietas, kam nākotnē ir potenciāls izvērsties par muzeju kvartālu, uz krietni šaurākām mājām Mārstaļu ielā.
Jānis Ivanovskis-Pigits informē, ka RMM jauno telpu projektēšanas darbus plānots pabeigt līdz novembra sākumam, un paralēli notiek ekspozīcijas dizaina un interjera projekta izstrāde. Izvēlētais ceļš ļaujot projektēšanas, būvniecības un iekārtošanas darbus īstenot līdz 2021. gadam, iekļaujoties tiem atvēlētajā budžetā – četri miljoni eiro.
Jau sākumā zaudētas iespējas?
Muzeju krātuve Pulka ielā ir viens no vērienīgākajiem ieguldījumiem muzeju nozarē kopš valsts neatkarības atgūšanas.
Nenoliedzami – vērtību saglabāšana ir katra muzeja pamatfunkcija, un Rīgas pils ugunsgrēks 2013. gadā jau pierādīja, cik patiesībā neatbilstošos apstākļos visu šo laiku glabājies Nacionālais muzeju krājums.
Tātad – ja jaunā krātuve tiešām būs tik droša, kā šobrīd tiek solīts, ieguldījums ilgtermiņā atmaksāsies.
Muzeji sola, ka arī pētniekiem jaunās telpas būs ērtākas nekā līdz šim.
“LNMM mākslas darbu kolekcijas būs izvietotas optimālos glabāšanas apstākļos, kas uzlabos ne vien piekļuvi mākslas darbiem un informācijai, bet arī muzeja speciālistu un pētnieku darba apstākļus. Izstāžu zālē pirmajā stāvā pastāvīgi būs pieejama Antīkās tēlniecības ekspozīcija no LNMM Ārzemju mākslas kolekcijas, veidojot saikni ar Mākslas muzeja “Rīgas birža” pastāvīgo ekspozīciju,” stāsta Iveta Derkusova.
Izstāžu zāle būs viens no plašai sabiedrībai atvērtajiem punktiem, īpaši vērtīgs darbam ar skolām, piedāvājot pastāvīgu ekspozīciju, faktiski papildinot “Rīga biržas” ekspozīciju nepietiekamo telpu kvadratūru.
Anita Meinarte stāsta, ka LNVM krājums būs izvietots trijos stāvos, un katrā no tiem būs ērta darba telpa pētniekiem. Tāpat kā līdz šim, arī uz Pulka ielu pētnieciskos nolūkos varēs doties, iepriekš uzrakstot iesniegumu.
Pulka ielā pēc krātuves atvēršanas apmeklētājiem darbosies arī literatūrzinātnieku, rakstnieku un žurnālistu iecienītā RMM lasītava.
Tiesa gan, ēkas pirmais un galvenais uzdevums ir krājuma saglabāšana, tādēļ precīzā kārtība, kā pētnieki varēs piekļūt krājumam, vēl tikai tiks izziņota.
Ir arī citi jautājumi saistībā ar jauno Muzeju krātuvi. Domnīcas “Creative Museums” dibinātāja Ineta Zelča-Sīmansone sarunā ar KM valsts sekretāres vietnieku kultūrpolitikas jautājumos Uldi Zariņu pauda pārsteigumu par to, ka netiek runāts par kopēju koncepciju krātuves darbībai kā nacionālas nozīmes muzeju ekselences centram ar centralizētu menedžmentu. Lita Kokale “KZ” apstiprina, ka, lai arī Muzeju krātuve paver pavisam jaunas krājumu izpētes iespējas un muzeju sadarbību kopīgu ekspozīciju veidošanā, tomēr Muzeju krātuve nekad nav tikusi iecerēta kā vēl viens administratīvs aparāts.
Un – ko pārējie?
No paša sākuma šķita dīvaini, ka līdzās trim lielajiem valsts muzejiem – LNMM, LNVM un RMM – krātuvi apdzīvos salīdzinoši nelielais Kino un foto muzejs. Kopā ar Kino muzeju pārstāvniecība Muzeju krātuvē jau sāk izskatīties nopietnāka, tomēr uzdevu jautājumu Kultūras ministrijai, kādēļ, ceļot krātuvi, netika domāts par tādu reprezentatīvu kultūras mantojuma iestādi kā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs (RVKM), kura krājums arī glabājas visai nepiemērotos apstākļos.
Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale atbild, ka Muzeju krātuves ēku finanšu dēļ nebūtu bijis iespējams izbūvēt gana lielu vēl arī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājumam. Turklāt muzejs jau labu laiku krājuma glabāšanai nolūkojis Rīgas Rātes arhīva telpas savas mājvietas augšstāvā, un esot neapšaubāmi ērtāk, ja krājumu iespējams izvietot tuvāk muzeja ekspozīciju telpām.
“Muzejs gaida jaunās arhīvu ēkas pabeigšanu un materiālu pārvešanu uz to. Tad atbrīvotos telpas ekspozīcijām arī pašā muzejā, kas šobrīd norobežotas krājuma izvietošanai. Restaurācijas darbnīcas tas jau lēnām pārņēmis un finanšu resursu ietvaros remontē,” skaidro Lita Kokale.
Muzeja ilggadējā direktore Klāra Radziņa optimistiski pieņem, ka RVKM varētu tikt pie jaunas krājuma glabātavas piecu līdz desmit gadu laikā. Abas puses izskatās gluži apmierinātas, vismaz kamēr nav veikta visaptveroša muzeja krājuma inventarizācija un noskaidrots, kādas tieši vērtības ilgstošās gaidīšanas dēļ cietušas.
Tomēr, zinot, ka ne tikai šī muzeja krājums glabājas tam dramatiski nepiemērotos apstākļos – turpat līdzās liekams Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kura krājums lielākoties glabājas ekspozīcijas telpās, proti, ziemās neapkurināmās senlaicīgās ēkās, šķiet, ka Kultūras ministrijai un muzeju nozarei līdz ar jaunās Muzeju krātuves atvēršanu nevajadzētu iegrimt pašpietiekamā apmierinājumā, bet stratēģiski plānot nākamos soļus.
Uzziņa
Muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā
• Vairāk nekā 30 000 m² plašā kompleksa celtniecība izmaksāja 28 745 640 eiro (100% no valsts budžeta).
• Kompleksā paredzēts izvietot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Kino un foto muzeja krājumus.
• Salīdzinājumam: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja centrālās ēkas rekonstrukcija izmaksāja 29 miljonus eiro, mākslas muzeja “Rīgas birža” rekonstrukcija – 16 373 232 latu jeb aptuveni 22 500 000 eiro).
