Četri tukši krēsli 0
Bija paredzēts, ka 1. novembrī stāsies pie darba Urzulas fon der Leienas vadītā Eiropas Komisija, bet, kā jau zināms, termiņu nācās pārskatīt, jo nepieciešams papildu laiks, lai aizstātu caurkritušos Francijas, Rumānijas un Ungārijas agrāk izvirzītos kandidātus un lai Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas pagūtu izvērtēt jauno piedāvājumu.
Franču kandidātu izbrāķēšana
Īpašu uzmanību izpelnījās Elizejas pils izraudzītās pretendentes Silvijas Gulāras atraidīšana, ko daudzi uztvēra kā iepriekš nepieredzētu parlamenta un Eiropadomes pretstāvi (pirmām kārtām Francijas prezidentam Emanuelam Makronam) un apliecinājumu nākotnē gaidāmajām sarežģītajām attiecībām arī starp parlamentu un komisāru kolēģiju, ja tā vispār saņems deputātu vairākuma atbalstu un 1. decembrī vai vēlāk Žans Klods Junkers varēs nodot stafeti nākamajai komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai.
Tāpēc, gluži dabiski, tagad galvenā intriga saistās ar to, vai novembra vidū ieplānoto pārbaudījumu izturēs Makrona izvēlētais Tjerī Bretons (izkonkurēja breksista sarunu vedēju Mišelu Barnjē). Arī šis kandidāts oficiālās Parīzes uztverē ir ļoti kompetents, amatam piemērots un ar eiropeisku pārliecību apveltīts. Bet, tāpat kā Gulāras gadījumā, rodas jautājums par potenciāliem interešu konfliktiem.
Politiķis vai uzņēmējs?
Attiecībā uz kompetenci šaubām rasties nevajadzētu, jo Žaka Širaka prezidentūras izskaņā (2005–2007) Bretonam uzticēja smago ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministra portfeli. Viņam nav sveša vietējā līmeņa problemātika, ar ko viņš saskārās, vairākus gadus darbodamies Puatū-Šarantas reģionālajā padomē. Bijis arī Hārvarda Biznesa skolas pasniedzējs un ir vairāku grāmatu, tajā skaitā informātikas jomai veltītas daiļliteratūras, autors.
Tomēr pārsvarā Bretons pazīstams kā lielu uzņēmumu vadītājs, un daži no tiem ir baudījuši, pēc kritiķu domām, pārlieku valdības labvēlību laikā, kad viņš apgrozījās politiskās varas gaiteņos un arī vēlāk. Piemēram, Bretona līdz šim vadītā informācijas tehnoloģiju firma “Atos” (viņš apņēmās pamest ģenerāldirektora amatu 31. oktobrī un pārdot akcijas) saņēmusi valsts pasūtījumu automātisko radaru uzstādīšanai.
Šis uzņēmums izvērsis darbību ļoti daudzās valstīs un iesaistīts ES pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” un “Quantum Flagship”, kur ienāk ne mazums Eiropas naudas. Turklāt Bretons sēž vēl citu uzņēmumu, piemēram, apdrošinātāja “Axa” un lielveikalu tīkla “Carrefour”, valdēs, kuras nākas atstāt.
Bagāta pieredze biznesā un politikā vienmēr slēpj arī noteiktus riskus, uz ko potenciālo interešu konfliktu meklētāji nelaidīs garām iespēju norādīt. No otras puses, tāda pieredze būtu ārkārtīgi noderīga, lai veiktu pienākumus, ko uzliek konkrētais eirokomisāra amats ar tik plašu atbildības loku – industriālā politika, iekšējais tirgus, aizsardzība, digitālā joma, kosmoss…
Bretons jau ir, ja tā drīkst sacīt, pielaists pie eksāmena kārtošanas, un bijušā širakieša izredzes palielina Francijas labējo jeb partijas “Republikāņi” atbalsts, kura trūka Gulārai (puslīdz droši balstījās vienīgi uz “Renew Europe”) un kurš varētu sekmēt Eiropas Tautas partijas politiskās grupas deputātu labvēlīgāku attieksmi.
Ungārijas un Rumānijas kandidāti
Urzula fon der Leiena tāpat akceptējusi Budapeštas virzītā diplomāta Olivera Varheji kandidēšanu (kaimiņattiecības un paplašināšanās), kaut gan tādējādi jau tiek izjaukts apsolītais striktais dzimumu līdzsvars vēl apstiprināmajā komisāru kolēģijā.
Savukārt Bukarestes mēģinājums bīdīt bijušo Eiropas lietu ministru Viktoru Negresku (transports) cietis neveiksmi, respektīvi, nav guvis fon der Leienas piekrišanu, un pret to kategoriski iebildis arī Rumānijas prezidents Klauss Johaniss.
Valstī ievelkas politiskā krīze un varas krīze, kopš parlaments izteicis neuzticību tagadējai valdībai, bet mazākuma valdības veidošana ir ievilkusies – tā, iespējams, tiks apstiprināta 4. novembrī. Tikmēr Brisele uzskata, ka tieši jaunajai koalīcijai jāvienojas par eirokomisāra kandidatūru, tāpēc nav pieņemami aizejošās premjerministres Viorokas Dančilas centieni izmantot situāciju, lai kandidātu nosauktu viņas pārstāvētā sociāldemokrātiskā partija, kura iepīta korupcijas skandālos un pastāvīgos tiesiskuma principu pārkāpumos.
Breksita atlikšanas komisārs
Gluži pretējas dabas sarežģījumi radušies ieilgušā breksita sakarā. Apvienotās Karalistes premjeram Borisam Džonsonam nav ne mazākās vēlēšanās sūtīt uz Briseli jelkādu pārstāvi, ko Urzula fon der Leiena tomēr uzstājīgi pieprasa.
Jo ES spēkā esošie tiesību akti paredz, ka ikviena dalībvalsts deleģē pa komisāram, un jaunievēlētā komisijas priekšsēdētāja turas pie likuma burta, lai netiktu apstrīdēta kolēģijas leģitimitāte.
Nevilšus jāatceras, ka ierosinājumi šo kārtību mainīt allaž atdūrušies pret atsevišķu dalībvalstu valdību pretestību, un pēc pēdējām ES paplašināšanās kārtām ir ieviesti komisāru amati ar diezgan nosacīti svarīgiem darba uzdevumiem, kamēr dažiem kolēģijas locekļiem to uzskaitījums izskatās pagalam pārslogots.
Minētais pārmetums, starp citu, izskan arī saistībā ar Francijai rezervēto amatu, un viens no oponentu nosacījumiem Tjerī Bretona apstiprināšanai esot viņa daudzo un tematiski visai attālināto atbildības sfēru skaita samazināšana. Kam Parīze nepiekrīt, negribēdama dalīties ar jau tā sarukušo ietekmi.
Visu šo aizkavējumu dēļ arvien ticamāks šķiet pieņēmums, ka stafetes nodošana komisijā notiks nākamgad. Termiņi tiek koriģēti, un daži iepriekš plānoti pasākumi izpaliek. Fon der Leiena 4. novembrī nedosies līdzi Makronam vizītē uz Pekinu, kur viņa klātbūtne iemiesotu eiropiešu vienoto nostāju ES un Ķīnas tirdzniecības lietu sakārtošanā, kas arī joprojām kavējas. Toties brauks lauksaimniecības komisārs Fils Hogans. Citiem vārdiem, Junkera komanda turpina strādāt.
VIEDOKĻI
Urzula fon der Leiena, EK topošā priekšsēdētāja:
“Es iesniedzu parlamentam dzimumu līdzsvarotas kolēģijas sastāvu. Tagad parlaments ir noraidījis divas sievietes un vīrieti. Tagad mēs redzēsim, kas galu galā būs iznācis. Bet viens ir skaidrs: tā būs Eiropas Komisija ar lielāko sieviešu īpatsvaru. Vēl tikai gaidu uz to, lai Rumānija izvirzītu aizstājēju noraidītajam kandidātam.”
Alberto Alemanno, ES tiesību profesors starptautiskajā biznesa augstskolā “HEC Paris”:
“Kandidātu apstiprināšanas process piedzīvoja bezprecedenta politizāciju. Šis ir tikai ģenerālmēģinājums tam, kas jāpārcieš fon der Leienas komisijai vēl pirms stāšanās amatā, visticamāk, krietni pēc 1. novembra.”
