Četri Rīgas restorāni neliks uz šķīvja mencas un zušus 5
Četri Latvijas restorāni ir gatavi atteikties no apdraudētām zivju sugām – Eiropas zuša un Baltijas jūras mencām –, tās negatavot un nepiedāvāt saviem klientiem.
Ierosme nākusi no Pasaules Dabas fonda (PDF), kas jau vasarā aicināja iedzīvotājus pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos vai citās tirdzniecības vietās.
Pirmie PDF aicinājumam atsaukušies restorāni “Trīs”, “Tam labam būs augt”, “Buržujs” un “Kest”.
“Arī līdz šim restorānā “Trīs” izvēlējāmies produktus, kas audzēti vai ražoti dabai draudzīgi un to apstiprina atbilstoši sertifikāti, tāpēc mūsu dalība kampaņā ir tikai pašsaprotama,” skaidro šefpavārs Ēriks Dreibants. Apmeklētājiem būšot pieejami PDF veidotie bukleti par atbildīgu un videi saudzīgu zivju izvēli.
Kampaņas galvenais mērķis esot veicināt sabiedrības izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju resursu patēriņu, apzinoties, ka katrs cilvēks ar savu izvēli ietekmē apkārtējo vidi, uzsver PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa, vienlaikus arī saprotot, ka tikai ar šo pasākumu netiks apturēts zivju mirstības cēlonis.
Starptautiskā jūras pētniecības padome atzinusi, ka pat pilnīga zvejas pārtraukšana, visticamāk, nākamajos piecos līdz sešos gados nepalīdzēs atjaunoties mencām līdz veselīgam līmenim.
Populācijas mirstību ietekmē daudzi faktori, sākot ar lauksaimnieku un sadzīves notekūdeņu piesārņoto jūras ūdeni un bezskābekļa ieplakām nārsta vietās, līdz arvien pieaugošajai roņu populācijai, kuri ne tikai pārtiek no mencām, bet ir zivīm bīstamu parazītu iznēsātāji.
Zinātnieki mencu bojāeju līdz galam vēl nav atšifrējuši, bet paši zvejnieki atzīst, ka mencu krājumi ir vāji un ar katru gadu izsīkst.
Labāk neklājas zušiem – kopš deviņdesmitajiem gadiem populācija samazinājusies par 95%. Lekcijās par zivju resursu saglabāšanu PDF pārstāvji aicina nelietot uzturā arī audzētavu zušus. “Nebrīvē zuši nevairojas, viņi to dara tikai Sargasu jūrā, pēc tam mēro garo attālumu līdz Eiropai, bet pa ceļam viņus ķer, lai audzētu nebrīvē,” izskaidro E. Ozoliņa.
