Četri maldīgi priekšstati, kas apdraud vīriešu veselību urologu skatījumā 8
Lai informētu sabiedribu, urologs un andrologs Andris Ābele izcēlis četras tādas kā tendences vai maldīgus priekšstatus, kurus vīriešiem vajadzētu pārvarēt, lai mazinātu iespējamo apdraudējumu veselībai.
Saskaņā ar Latvijas Urologu asociācijas rīcībā esošo informāciju diemžēl joprojām vīrieši negribīgi veic asins analīzes prostatas specifiskā antigēna jeb PSA noteikšanai, tā portālam LA.LV uzver Ābele. Turklāt jāņem vērā, ka prostatas vēža slimniekiem nav sūdzību līdz pat vēža 4.stadijai, tāpēc ir svarīgi pārbaudīties. Raksta turpinājumā ir apkopoti daži ārstu padomi, kurus īpaši svarīgi zināt vīriešiem:
1.Negaidi sūdzības un simptomus, lai ietu pie ārsta!
Dažādu jomu ārsti brīdina, ka bieži tieši smagākās un dzīvībai bīstamās slimības sākas bez simptomiem, un tās var atklāt tikai analīzēs, testos vai cita veida skrīningā. Nefrologi brīdina, ka lielākā daļa nieru slimību sākas bez simptomiem – cilvēks nejūt neko aizdomīgu, nav sūdzību, līdzīgi ir ar kaitēm aknās un tieši tāpat ir ar vairākām nopietnām slimībām urologu pārziņā.
Vīriešiem prostata sastāv no divām daļām – ir iekšējā un ārējā daļa. Iekšējās daļas palielināšanās parasti rada urinēšanas traucējumus, taču tā nav bīstama un ir viegli ārstējama, savukārt ārējā daļa ir tā, kurā parasti rodas prostatas vēzis, un tam parasti nav pilnīgi nekādu simptomu vai neērtību līdz stadijai, kad tas jau ir ielaists un dzīvībai bīstams. Tieši tāpēc ir nepieciešami skrīningi, testi un analīzes, lai atklātu slimību pirms parādās pirmie simptomi vai sūdzības.
2.Urologs nav tikai “vīriešu dakteris”
Ne tikai vīrieši, bet arī sievietes dažkārt saskaras ar urīnceļu iekaisumiem un komplicētas urīnceļu infekcijas gadījumiem, tāpat ar nierakmeņu problēmām. Un šīs slimības arī sievietēm ārstē urologs, nevis ginekologs. Tomēr samērā bieža atšķirība ir rūpēs un attieksmē pret savu veselību, drosmē un atbildībā – faktiski vīrišķībā, un ārsti ir spiesti konstatēt tādu komisku paradoksu, ka reālajā dzīvē sievietes mēdz būt izlēmīgākas nekā vīrieši, jo viņas parūpējas par sevi, kas vēlāk ļauj un palīdz parūpēties par citiem, pārvarot nedrošību un laikus dodoties uz veselības pārbaudēm.
Vizīte pie ārsta nenozīmē, ka vienmēr tiks konstatēta slimība, taču tikai speciālists spēs sniegt padomu, par tālāko rīcību un nepieciešamiem izmeklējumiem, lai savlaicīgi novērstu riskus veseībai pirms nav par vēlu, tādejādi vairojot kvalitatīvi nodzīvoto laiku sev un saviem tuvajiem.
3.Prostatas vēzis jaunākiem ir bīstamāks
Bieži vīrieši darba vecumā neiedomājas noteikt prostatas specifisko antigēnu jeb PSA. Gadās, ka 80 gadus vecam opītim uztaisa PSA analīzes un konstatē, ka tas ir paaugstināts – tad satraukums ir visiem, lai gan patiesībā nevis vecajam kungam ir jāuztraucas par savu PSA, bet gan viņa dēlam un varbūt arī mazdēlam. Daudz svarīgāk PSA ir noteikt vecumā no 45 līdz 70 gadiem, jo vēlākā vecumā slimības gaita parasti ir lēni noritoša un salīdzinoši neagresīva, neizraisot apdraudējumu kopējam mūža ilgumam.
4.Prostatas vēža skrīningu nozīmē ģimenes ārsts
Visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam, reizi divos gados ir pieejama valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude prostatas vēža noteikšanai. Tās ir asins analīzes, kurās nosaka prostatas specifiskā antigēna jeb PSA līmeni, nevis kāda “pazemojoša procedūra”, no kā daļa mēdz baidīties.
Prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakse. Prostatas vēža skrīninga veikšanai netiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule, tāpēc, lai veiktu šo profilaktisko pārbaudi, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Ja asins analīžu rezultāti uzrādīs vecumam neatbilstoši paaugstinātu PSA līmeni, ģimenes ārsts noformēs nosūtījumu urologa konsultācijai. Šādu pēcskrīninga konsultāciju varēs saņemt atbilstoši “zaļā koridora” principam jeb ārpus kopējās pieraksta rindas un pacientam par to nebūs jāmaksā.
