Latvijas Telegrāfa aģentūras populārais mēnešraksts “Ilustrēts Žurnāls” (1920 – 1929) Lāčplēša dienas numurā 1922. gada 15. novembrī ievietoja šajā lappusē reproducētu fotogrāfiju, kurā redzama Taurupes pagasta “Purgaiļu” mājas saimniece atraitne Ede Blaua ar saviem dēliem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (no kreisās) Jāni, Robertu, Eduardu un Leopoldu.

Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus

Lasīt citas ziņas

Kāds bija šo vīru dzīves un kaujas ceļš? Visi zemnieka dēli, tam laikam labi, pat ļoti labi izglītoti – Eduards (1887 – 1941?) beidzis Austrumu institūtu Maskavā, Jānis (1880 – 1941) absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, Leopolds (1901 – 1943) beidzis četras klases ģimnāzijā un Roberts (1884 – 1937) autodidakts. Visi pēc neliela cīniņa ar lieliniekiem pie tēva mājas 1919. gada februāra otrajā pusē devās uz Valku, kur brīvprātīgi iestājās Latvijas nacionālās armijas 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā. Visi kopā vēl ar dažiem karavīriem 1919. gada 7. aprīlī Jaunlaicenes pagastā pie Rušķu mājām, kad 1. rota pēc dienu ilgas kaujas bija spiesta atkāpties, sedza cīņas biedrus līdz pēdējai patronai. Jānis Blaus no kaujas lauka aizgāja pēdējais. Trīs brāļus par varonību līdzīgās epizodēs brīvības cīņu laikā paaugstināja par leitnantu vai virsleitnantu. Un trīs gāja bojā padomju okupācijas jūgā.

Bet tagad par katru no šiem Latvijas aizstāvjiem nedaudz sīkāk. Vecuma secībā.

Mājas

Vienkāršs triks, kā mandarīnus nomizot ātri un ērti, pat nesasmērējot rokas

Krimināls

Elektrība atņēmusi dzīvību – traktora vadītājs iet bojā, ar strēli aizskarot gaisvadu elektrolīniju

Ar naftu maksā par ieročiem un karavīriem! Krievija kopš marta Ziemeļkorejai piegādājusi miljonu barelu naftas

Jānis Jāņa dēls. Vai neskan skaisti? Pēc Rīgas Aleksandra ģimnāzijas beigšanas ieguva arhitekta grādu institūtā. Lielā tautu slaktiņa laikā kara ceļu nodaļas darbu vadītājs Rīgas frontē. 1919. gada augustā iecelts par Latvijas armijas satiksmes būvniecības nodaļas priekšnieku. Pēc atbrīvošanas kara strādāja līdzīgos amatos Dzelzceļu virsvaldē. Pat Baigā gada sākumā vēl der par arhitektu, bet jau 25. februārī apcietināts un 1941. gada 22. jūnijā Rīgas Centrālcietumā nošauts…

Roberts

No 1905. līdz 1907. gadam dienēja cara armijā. Bruņotajos spēkos pēc karošanas valmieriešu rindās vēl kalpoja jaunajai valstij – artilērijas parkā un uz bruņuvilciena “Kalpaks”. Diezgan negaidīti piecus gadus strādāja par kokrūpnieku Rīgā. Armija tomēr bija tuvāka, un Roberts veltīja tai atlikušo mūža daļu. Valmieras pulkā viņš ir vada komandieris, ieroču pārzinis, arī pulka kasieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, apbedīts Rīgas Brāļu kapos.

Eduards

Ieguvis augstāko izglītību cariskās impērijas galvaspilsētā, gadu dienēja Kauņas cietokšņa artilērijā, pēc tam uz Maskavas–Kazaņas dzelzceļa. 1919. gada 3. aprīlī kaujā pie Jaunlaicenes skolas brīvprātīgi pieteicās atjaunot pretinieka izjauktos sakarus starp rotām, zem tiešas apšaudes to paveica, tādējādi nodrošinot nacionālā karaspēka panākumus šajā kaujā. Pēc Ziemeļvidzemes atbrīvošanas iecelts par Smiltenes komandantu. 20. – 30. gados bija darbu vadītājs dažādos celtniecības uzņēmumos. 1941. gada 28. aprīlī notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē. Par turpmāko likteni ziņu nav. Iespējams, kopā ar brāli 1941. gada 22. jūnijā nošauts.

Leopolds

Astoņpadsmit gadus vecais karavīrs 1919. gada 3. aprīļa kaujā pie Jaunlaicenes skolas, kad Valmieras pulka 1. rotu draudēja apiet ienaidnieks, kopā ar dažiem citiem kareivjiem pēc savas ierosmes izvirzījās uzbrucēju spārnā un ar pēkšņu triecienu piespieda tos atkāpties, tā palīdzēdams izšķirt kauju savā labā. Piedalījies Cēsu kaujās cīņā pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Pēc profesijas tehniķis celtnieks. Saimniekojis tēva mājās. 1941. gada 28. aprīlī notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē. Miris Kazlagā.

P. S. Šo varoņu dzīvesstāsti atrasti 1995. gadā izdotajā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā. Redakcija un autors būs pateicīgi, ja lasītāji, iespējams, būs atraduši jaunus materiālus par šo četru vīru ģimenēm, tuviniekiem, mājām un likteņiem un informēs par to arī mūs. Tad mēs varētu šo sāgu turpināt.