Četri faktori, lai mazinātu pirmklasnieka stresu par skolu 0
Lai skolas gaitas sagādātu vairāk prieka nekā raižu, ārste, holistiskā menedžmenta konsultante un apzinātas ēšanas trenere Inese Millere dalās padomos, kā veiksmīgāk palīdzēt pirmklasniekam tikt galā ar bažām un stresu saistībā ar mācību uzsākšanu.
Konstatēt bērna stresu ne vienmēr ir vienkārši. Tomēr pastāv pazīmes, kas var liecināt par bērna nemieru. Traucēts miegs, nagu graušana, pastiprināta acu mirkšķināšana, vēdera vai galvas sāpes, koncentrēšanās grūtības, pēkšņas disciplīnas problēmas un citas izmaiņas bērna uzvedībā var liecināt par psihoemocionālām pārmaiņām.
Jāsaprot, ka gan pieaugušajiem, gan bērniem ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunas situācijas. Taču, lai izvairītos no nevēlamas spriedzes, vislabāk ir samazināt to lietu daudzumu, kas bērnam ir nezināmas. Šajā gadījumā īpaša nozīme ir vecāku komunikācijai ar savu bērnu – pirms mācību gada sākšanās vecākiem ar bērniem ieteicams izrunāt visu, kas saistīts ar skolā gaidāmo. Ilustrācijai var noderēt skolas fotogrāfijas, vai, ja iespējams, vēlams pašiem izstaigāt skolas teritoriju.
Ir vērts bērniem pastāstīt arī par savām skolas gaitām un dalīties ar sirsnīgākajām skolas atmiņām, kas bērnam varētu radīt pozitīvas sajūtas par gaidāmo laiku skolā. Īpaši būtiski šajās sarunās vecākiem ir klausīties, lai uzzinātu, par ko bērns izjūt bažas, un sarunas gaitā topošajam skolēnam palīdzēt šīs bailes pārvarēt.
Lai palielinātu bērna stresa noturību, liela nozīme ir arī fiziskajām aktivitātēm, pietiekamai atpūtai un veselīgam uzturam. Nereti mūsdienu dzīvesveida dēļ mums trūkst dažādu uzturvielu. Stress patērē lielus organisma resursus, tāpēc šādos apstākļos nepieciešams pievērst uzmanību sabalansētam bērna uzturam, īpaši vielām, ko tikai ar uzturu nespējam uzņemt. Tādas, piemēram, ir omega 3 taukskābes, kas palīdz uzlabot bērna koncentrēšanās spējas un stiprināt imunitāti. Bieži uzturā trūkst ne tikai vitamīnu, bet arī organismam svarīgu minerālvielu. Viens no šādiem „līderiem” ir magnijs, kas stresa laikā tiek patērēts visvairāk. Ir ļoti būtiski rūpēties par pietiekamu magnija uzņemšanu kā bērnu, tā pieaugušo uzturā, jo tā trūkums var radīt nervu uzbudinātību, muskuļu krampjus, nogurumu, samazināt koncentrēšanās spējas, kā arī radīt ēšanas traucējumus, kas ilgtermiņā spēj radīt cukura diabētu un citas nopietnas saslimšanas.
Magniju iespējams uzņemt, ēdot riekstus, zivis, augļus un dārzeņus. Lai organisms magniju veiksmīgāk uzsūktu, uzturu ieteicams papildināt arī ar B6 grupas vitamīniem, kas atrodas griķu putraimos, banānos, ceptos kartupeļos un citos produktos. Ja ir bažas, vai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas bērns pietiekamā daudzumā saņem no pārtikas, var lietot aptiekās iegādājamos vitamīnus un minerālvielas jau koncentrētā veidā.
Bērnam ļoti svarīgi ir ievērot arī noteiktu dienas režīmu. Lai topošais skolēns veiksmīgāk spētu pierast pie gaidāmā dienas grafika, ir ieteicams pirms skolas sākšanās jau laikus agrāk doties gulēt un agrāk no rītiem celties augšā. Lai pēc vasaras atpūtas iekustinātu prātu, pirms gulētiešanas var palasīt grāmatu vai, ja bērnam patīk prāta spēles, iegādāties krustvārdu mīklu grāmatu. Iepriekš minētais attiecas arī uz jau lielākiem skolēniem, un šajā gadījumā katram vecākam individuāli ir jāizvērtē sava bērna intereses un paradumi.
Neskatoties uz to, vai bērns uzsāk mācības pirmajā klasē vai ar skolu jau ir pazīstams, vecākiem pirms skolas sākšanās ieteicams izvērtēt arī pašiem savu dienas režīmu un atvēlēt bērnam nedaudz vairāk laika. Kopīga sagatavošanās mācību gadam palīdzēs mierīgāk justies gan bērniem, gan pašiem vecākiem.
