Četri fakti par labu strādāšanai ārpus biroja 0
Vieds bizness nozīmē modernas tehnoloģijas, efektīvu pārvaldību, apmierinātus un ieinteresētus darbiniekus. Tātad – lielāka vieta ierādāma arī attālinātam darbam, skaidro platformas “BiSMART” vadītājs Juris Kabakovs.
Platforma “BiSMART” pirms 10.jūnijā notiekošās meistarklases “Smart Company” apkopojusi argumentus par ieguvumiem, ko sniedz attālināts darbs.
“Protams, efektīvas attālinātas komandas izveide ir smags darbs ar daudzām kļūdām, taču rezultāts noteikti ir tā vērts. Par to mēs esam pārliecinājušies paši,” atzīst Kabakovs.
Vispiemērotākie darba apstākļi var uzlabot produktivitāti pat par piektdaļu
Diezin vai kāds noliegs, ka traucējošu faktoru neesamība ļauj cilvēkiem ātrāk izpildīt uzdevumus un sasniegt mērķus, proti, būt produktīvākam.
Ne vienā vien pētījumā secināts, ka profesionālis, kas vēlas un spēj strādāt attālināti, bieži vien ir produktīvāks nekā vidējais darbinieks birojā. Pat tādās nozarēs, kur darbs ārpus biroja šķiet neiespējams. Piemēra, kāds Ķīnā bāzēts zvanu centrs pārliecinājās – strādājot no mājām, cilvēki paguva apkalpot par 13% vairāk zvanu. Viens no iemesliem – klusāka vide. Turklāt attālināti strādājošo cilvēku grupā uz pusi samazinājās kadru mainība.
Latvijā, kā liecina pētījumu kompānijas “TNS” aptaujas, divi no trīs darba devējiem uzskata, ka, strādājot ārpus biroja, efektivitāte ir mazāka. Savukārt pašu darbinieku domas par piemērotāko strādāšanas vietu dalās aptuveni uz pusēm. Turklāt tie, kuri vēlētos strādāt attālināti, uzskata, ka ārpus biroja darba apstākļi būtu ērtāki, savukārt biroja darba piekritēji biežāk norāda uz nepiemērotu vidi ārpus tā.
Attālināti strādājošiem cilvēkiem ir labāka veselība
Ja cilvēkam ir lielāka iespēja pašam organizēt savu darbu, tad viņš var vairāk kontrolēt, piemēram, miegam atvēlēto laiku. Pēc mediķu aplēsēm, dažādas problēmas ar miegu ir aptuveni trešajai daļai cilvēku teju visās valstīs.
Pensilvānijas valsts universitātes (ASV) pētnieki pārliecinājās, ka miegam atvēlēts papildu laiks ne tikai uzlabo veselību, bet arī ļauj efektīvāk strādāt. Regulāra neizgulēšanās samazina darba produktivitāti, vājina spējas pieņemt lēmumus, liek uzņemties papildu riskus un palielina kļūdu iespēju. Pētnieki secināja, ka cilvēki, kuriem ir elastīgs darba laiks, katru nakti gulēja vidēji astoņas minūtes ilgāk jeb nedēļā – apmēram stundu vairāk.
Jo mazāk laika jāpatērē braukšanai uz darbu, jo apmierinātāki cilvēki
Darba vietas atrašanās tuvu mājām ir viens no četriem svarīgākajiem iemesliem, kas cilvēkus notur pašreizējā darbā. Jaunākā “TNS” veiktā aptauja liecina, ka šis apsvērums ir svarīgs katram trešajam strādājošajam Latvijā. Laika ietaupījums, strādājot mājās, ir svarīgs teju pusei cilvēku, kas vēlētos darboties attālināti.
Garš un nogurdinošs ceļš neļauj veltīt pietiekami daudz laika saviem mīļajiem un traucē atpūsties. Tā vietā ilga braukšana uz darbu izraisa aptaukošanos, kakla sāpes, vientulību, veicina šķiršanos, stresu un bezmiegu. Umeo universitātes (Zviedrija) pētnieki pat secinājuši, ja kāds no partneriem uz darbu brauc ilgāk par 45 minūtēm vienā virzienā, tad par 40% pieaug šķiršanās iespējamība. Jo katras liekas desmit minūtes ceļā atņem ap 10% sociālās komunikācijas.
ASV noskaidrots, ka cilvēki, kas ceļā no mājām uz biroju pavada vismaz pusotru stundu, ir daudz agresīvāki braucēji. To nosaka nogurums, saspringums skausta rajonā utt.
Attālināts darbs ļauj ietaupīt resursus
Izrādās, sniega vētra, kas 2010.gadā paralizēja Vašingtonu, ASV nodokļu maksātājiem ietaupīja aptuveni 32 miljonus dolāru, jo federālie ierēdņi četras dienas bija spiesti strādāt no mājām, aplēsusi „Global Workplace Analytics”. Tipisks uzņēmums gadā varot ietaupīt apmēram vienpadsmit tūkstošus dolāru, vienkārši pusi laika ļaujot strādāt no mājām.
“TNS” sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce norāda, ka arī darba ņēmēji novērtē attālinātā darba ekonomisko aspektu. Tā personisko izmaksu samazinājumu kā būtisku ieguvumu no darba mājās min arī 42% “TNS” aptaujāto, kuri vēlētos strādāt attālināti, bet katrs trešais norāda, ka šādi izmaksas mazināsies arī uzņēmumam.
„Mobilo un biznesa tehnoloģiju attīstība ļauj prognozēt, ka aizvien biežāk kā biznesa modelis primāri būs mobilie risinājumi. Biznesa organizācija balstīsies uz konkrētiem darba uzdevumiem paredzētām, efektīvi strādājošām komandām. Latvijā pieejamās mobilās tehnoloģijas ļauj to viegli īstenot,” skaidro „Latvijas Mobilā Telefona” korporatīvo risinājumu vadītājs Sandis Riņķis.
Labāks darba un dzīves līdzsvars strādājošos padara produktīvākus
Pēdējos gados darba un privātās dzīves līdzsvars ir viena no būtiskākajiem apsvērumiem, kura dēļ uzņēmumi darbiniekiem piedāvā elastīgāku darba laiku. Un tas atmaksājas, jo, piemēram, Varvikas universitātē (Lielbritānija) izpētīts, ka laimīgi cilvēki strādā par 12% produktīvāk. Tikmēr Lielbritānijas nacionālais statistikas birojs, analizējot jaunākās tautas skaitīšanas datus, secinājis, ka standarta darba laiku strādājošie ir nepamierinātāki ar ikdienas darbu, turklāt neatkarīgi no tā, cik viņiem ir samaksāts.
Arī Latvijā elastīgs darba laiks un optimāls līdzsvars starp darbu un personisko dzīvi ir salīdzinoši būtiski aspekti, kas strādājošos notur pašreizējā darbā. “TNS” jaunākā aptauja liecina, ka šie apsvērumi kā vieni no svarīgākajiem ir aptuveni katram piektajam strādājošajam – attiecīgi 21% un 17% aptaujāto.
Platformas BiSMART meistarklasē “SMART COMPANY”, kas 10.jūnijā norisināsies “Avalon Hotel”, 13.janvāra ielā 19, Rīgā, lielākā uzmanība tiks pievērsta modernā uzņēmuma “sejai” un dažādiem gudriem tehnoloģiju pielietošanas aspektiem, tostarp digitālās pārvaldības nozīmei, “gudrai” datu pirkšanai, attālinātam darbam, kā arī konkrētai „gudro” iekārtu, piemēram, viedās novērošanas sistēmas izmantošanai. Meistarklases īpašais viesis – tehnoloģiju evaņģēlists Fabians Kīnle.
